Foto: Scanpix
Latvijas sabiedrībai tipiska un ļoti aktuāla problēma - atskanot ugunsdrošības signalizācijai, cilvēki nesāk nekavējoties pamest telpas. Runa nav tikai par Zolitūdes traģēdiju, jo līdzīga cilvēku reakcija un rīcība būtu bijusi visur. 2006.gadā Pasaules čempionāta hokejā laikā Rīgā, signalizācijai skanot, telpas pameta tikai ārzemnieki.
Vietējie turpināja uzvesties tā it kā nekas nebūtu noticis. Tāpēc ir jāmaina kopējā uzvedības kultūra Latvijā. Mūsuprāt, lai izglītotu sabiedrību kopumā, iniciatīvai par to, ka "cilvēki pirmie"*, ir jānāk no valsts. Uzvedībai šādās situācijās mums visiem jābūt gluži vai ieprogrammētai. Tai jābūt arī likumā noteiktai, jo bez tā nekas nenotiks.

Svarīgi saprast - tāda uzvedība, kāda trauksmes gadījumā bija Zolitūdē, būtu notikusi tikpat kā visās sabiedriskajās ēkās. Arī tagad nereti dzirdam, ka, atskanot trauksmes signālam, cilvēki nevis vispirms domā par savu drošību un steigšus pamet telpu, bet grib turpināt iesākto.  Tomēr ne jau cilvēki vainīgi. Mums vienkārši valstiskā līmenī šī situācija ir atstāta novārtā. Joprojām Latvijas likumdošanas normas nepasaka, ka, pirmkārt, ir jāevakuē visi ēkā esošie un tad jāpārbauda, kas noticis. Nav arī attiecīgu uzvedības tradīciju uzņēmumos un sabiedrībā. Ja nekas netiks darīts lietas labā, notikušais pamazām aizmirsīsies un mūsu kopējā rīcībā nekas nemainīsies.

Pēc traģēdijas novērojām pastiprinātu interesi par ugunsdrošības signalizāciju sakārtošanu gan no esošajiem, gan arī jauniem/potenciālajiem klientiem - interese dažu dienu laikā bija trīskāršojusies(!). Vērojamas bija vairākas sabiedrības kopējai drošībai pozitīvas tendences, piemēram, strauji pieauga pieprasījumu skaits veikt bojāto signalizācijas iekārtu labošanu, koriģēt sistēmas pēc ugunsdrošības prasībām, iekļaut prasību līgumā par regulāru ugunsdrošības signalizācijas sistēmas uzturēšanu un pārbaudēm. Taču pāris mēnešu laikā interese ir strauji noplakusi un lēnam atgriežamies ierastajā ikdienā. Vairums uzņēmumu turpina taupīt līdzekļus drošībai un tas negatīvi skar visas Latvijas sabiedrības drošību.

Mūsuprāt, valstiskā līmenī ir jābūt diskusijai par to, kas ir jādara, lai mainītu Latvijas sabiedrības uzvedības kultūru un sabiedrisko ēku īpašnieku rīcību brīžos, kad atskan ugunsdrošības signalizācijas trauksme.

Mēs piedāvājam 3 punktu plānu: 

1.    Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma izmaiņu izstrāde un ieviešana, nosakot konkrētus rīcības plānus, kas ļautu turpmāk minimizēt riskantas ugunsdrošības instrukciju interpretācijas;

2.    Evakuācijas apmācības uzņēmumos - praktiski treniņi, nevis tikai teorētisks izskaidrojums;

3.    Civilās drošības mācības skolās, jau laikus  jauniešiem interesantā un saistošā veidā radot izpratni par nozīmīgiem drošības jautājumiem un rīcību dažādās krīzes situācijās.

Ir viens ļoti ietekmīgs piemērs, kas liecina par sabiedrības un uzņēmumu atbalstu tad, kad valsts īsteno izglītības un uzvedības maiņas programmas. Tas ir CSDD piemērs. Pateicoties mērķtiecīgai darbībai daudzu gadu garumā mūsu uzvedība uz ceļiem ir mainījusies. Mēs lietojam drošības jostas un esam pieklājīgāki uz ceļiem.

Ir pienācis īstais laiks ieviest pareizo uzvedību, skanot ugunsdrošības trauksmei sabiedriskās ēkās:

Visus cilvēkus ārā un tad pārbaudām, kas noticis.

*Jebkuras trauksmes gadījumā cilvēkus evakuē pirmos

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!