Foto: LETA

Ar Brexit saistītās biznesa iespējas tiek plaši apspriestas, kopš briti nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) šī gada Jāņos. Runas ir kļuvušas manāmi aktīvākas pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa iedarbinās 50. pantu vēlākais nākamā gada marta beigās. Tas tika uztverts kā signāls, ka britiem priekšā būs cietais Brexit (Hard Brexit) – strikta ES pilsoņu migrācijas kontrole, tās rezultātā iziešana no vienotā tirgus un tirdzniecības barjeras starp Lielbritāniju un ES.

Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, Brexit ekonomiskās iespējas tiek galvenokārt saistītas ar ražošanas uzņēmumu un Londonas milzīgā finanšu sektora lokācijas maiņu. Nenoliedzami, Krievijas VTB bankas nesenais paziņojums par to, ka tā gatavojas pārcelt Eiropas centrālo biroju no Londonas uz citu vietu Eiropā (iespējams, tā varētu būt Frankfurte, Parīze vai Vīne), ir tikai pirmais no daudziem līdzīgiem paziņojumiem, kas sekos, lielajam biznesam mēģinot tikt projām no nenoteiktības un riska, kas dominēs Lielbritānijā dažus nākamos gadus.

Tomēr ne tikai uzņēmumi ir tie, kas pamet Lielbritāniju. Nevalstiskās organizācijas un ES aģentūras arī meklēs iespēju pārcelties – un tieši Londonā atrodas viena no lielākajām ES aģentūrām.

Eiropas Zāļu aģentūra

Eiropas Zāļu aģentūra (European Medicines Agency, (EZA)) atrodas Londonā kopš tās izveidošanas 1995. gadā. Tās primārā funkcija ir harmonizēt medikamentu un farmācijas sektoru reglamentējošo iestāžu darbību 28 ES dalībvalstīs. 2016. gada aprīlī EZA strādāja 885 darbinieki, saņemot standarta ES mēneša algu sākot no 2000 eiro mēnesī, kopējais iestādes budžets 2016. gadā ir 325 milj. eiro, kopējā biroju platība – 23 500 m2 jeb deviņi stāvi Londonas Canary Wharf finanšu rajonā.

Virkne valstu ir sastājušās rindā, lai kļūtu par jauno EZA mītnes vietu – Dānija, Vācija, Itālija, Zviedrija un Spānija jau ir izteikušas piedāvājumus. Arī Latvijai būtu vērts pasteigties un pacīnīties, lai nokļūtu šīs rindas priekšgalā.

Latvija daudz lielākā mērā nekā citas valstis ir piemērota kļūt par EZA jauno mītnes vietu – Rīgā atrodas pasaules līmeņa farmācijas pētījumu institūts (OSI), vairāki ražotāji (no kuriem lielākie – Grindex un Olainfarm), kā arī Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas universitāte – divas mācību iestādes ar straujiem attīstības tempiem, kas piesaista aizvien lielāku skaitu ārvalstu medicīnas studentu (vairāk kā 2000 ārvalstu studentu 2016./2017. studiju gadā).

Rīgu jau šobrīd var uzskatīt par farmācijas un medicīnas darījumu centru. Protams, Eiropā ir arī citi šādi centri – lielākie konkurenti ar līdzīgiem klasteriem ir Austrijā (Vīne), Čehijā (Prāga) un Ungārijā (Budapešta). Ir arī piecas ES dalībvalstis, kurās šobrīd neatrodas neviena ES aģentūra – Bulgārija, Horvātija, Kipra, Rumānija un Slovākija – tādēļ tās veltīs īpašas pūles, lai piesaistītu EZA uzmanību, tomēr no šīm valstīm vienīgi Bulgārijā ir (neliels) farmācijas uzņēmumu klasteris.

Rīgā jau atrodas viena ES institūcija – Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (Body of European Regulators for Electronic Communications), tajā strādā vien 27 darbinieki, iestādes budžets ir 4 milj. eiro. Tā ir vien neliela daļa no EZA darbavietām un budžeta, tādēļ šis fakts nevarētu tikt uzskatīts par šķērsli, lobējot EZA pārcelšanos uz Rīgu.

Latvija kā iespējamais Eiropas farmācijas centrs

Lēmums par pārvietošanu tiks pieņemts, kopīgi vienojoties dalībvalstu pārstāvjiem – ārlietu ministriem un veselības ministriem vienojoties Ministru padomē, premjerministriem un prezidentiem – Eiropas Padomē.

Latvijas diplomātiem un politiķiem vajadzētu uzsvērt, ka EZA pārcelšana uz Baltijas reģionu būtu nozīmīgs politisks signāls, kas liecinātu par atbalstu Baltijas valstīm ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, kas aizvien saglabājas austrumos.

Tas būtu lietderīgi arī tādā ziņā, ka dotu tālāku impulsu Rīgas un Rīgas reģiona kā Eiropas farmācijas darījumu centra attīstībai. Visbeidzot, šis varētu būt īstais brīdis, lai pieprasītu atalgojumu par Latvijas priekšzīmīgo uzvedību, ātri un bez iebildumiem ieviešot ES tiesību aktus.[1] Labajiem kādreiz vajadzētu nonākt pie finiša pirmajiem.


[1] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/daunis-auers-labie-eiropiesi.d?id=46833333

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!