Dāvis Stalts: Neiecietība liberālisma drānās  (116)

1855. gadā dižais latviešu atmodas darbinieks Krišjānis Valdemārs Tērbatas universitātē pie savas istabas durvīm pielika uzrakstu "Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis". Toreiz iespēja pasē ierakstīt savu tautību viņam bija liegta. Vai tautības ieraksta atcelšana pasē būtu solis atpakaļ? Jā, vērojot neoliberālisma tendences ES, kuru blāvs atspulgs šodien izpaužas arī vairuma Reformu partijas un daļēji arī Vienotības politiķu virzītajos likumprojektos un to grozījumos, kā arī atsevišķos MK lēmumos, kuri steidzami un puspakluso tiek pieņemti deputātiem nezinot. Tā – ar daļu Vienotības, Saskaņas centra un Reformu partijas deputātu balsīm šī gada 25.oktobra Saeimas plenārsēdē tika pieņemts lēmums neatjaunot Latvijas iedzīvotāju iespēju izvēlēties ierakstīt pasē savu tautību. Argumenti, kurus lietoja lielākā daļa Vienotības un Reformu partijas biedru bija vai nu formāli, vai tīri emocionāli. Spilgti izcēlās agresīvās Vienotības deputātu Judina un Loskutova runas, kuras ikviens var izlasīt Saeimas mājaslapā.

Jāsaka, ka 2012.gada 15.novembra Saeimas sēde ir kļuvusi vēsturiska šajā ziņā, jo atkārtoti izskatot jautājumu par tautības ieraksta pasē atjaunošanu, lielākais vairums lēma PAR. Arī iepriekšminētie Vienotības deputāti nu bija pieklusuši. Kāpēc šoreiz Vienotība lēma citādi kā pirmajā šī jautājuma izskatīšanas reizē? Atbilde gaužām vienkārša, bet reizē arī prasīs mums turpmāk būt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo spējām panākt vienotu viedokli par to, ka Latvijā par latvieti varēs kļūt un pasē sevi kā latvieti apliecināt ikviens Latvijā vismaz 15 gadus nodzīvojis, latviešu valodu augstākajā līmenī zinošs un latviešu kultūrvidei piederību izjūtošs Latvijas pilsonis. Kāpēc mums būs jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem? Jo, šis jautājums būs komisijā rūpīgi diskutējams un pieskatāms, lai topošo - jaunizveidoto sistēmu nostiprinātu ar pēc iespējas stingrākiem kritērijiem un to izpildes pietiekoši kvalitatīvu uzraudzītu. Varu prognozēt, ka 11.saeimā būs virkne politiķu, kas, mēģinot aizslēpties aiz šiem priekšlikumiem, veicinās vēl lielāku liberalizāciju. Taču, ja panāksim kvalitatīvu, nevis liberālu šo likuma grozījumu izveidi un ieviešanu dzīvē, tad ieguvēji būsim visi, ceļā uz pamatnācijas vērtību sistēmā saliedētu sabiedrību.

Nedaudz atskatīsimies uz šīs jezgas pirmsākumiem.

Latvijā līdz 2012. gada aprīlim bija iespēja izvēlēties. Un šī iespēja baudīja sabiedrības atbalstu. Pētījumu aģentūras TNS novembra sākumā veiktā aptauja norāda, ka 82%, tātad absolūtais vairākums aptaujāto, uzskatīja, ka pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda viņa tautība. Taču Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību savā 21. februāra ziņojumā par Latviju šo iespēju izvēlēties redzēja kā problēmu, kas varētu stimulēt diskrimināciju. Tam būtu jāpiekrīt vien tad, ja tautības norādīšana pasē būtu obligāta, kā tas bija līdz 1992. gadam.

Turpinājumā notikumi risinājās ātri un jau 40 dienas vēlāk spēkā stājās MK "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" Nr. 134, kas liedza iespēju Latvijas pilsoņiem pasē norādīt savu tautību. Tas, kas te tiek diskriminēts, drīzāk ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Pēc starptautisku organizāciju rekomendācijas zibenīgi tika atcelta 20 neatkarības gadus veiksmīgi funkcionējoša un sabiedrībā atbalstīta prakse. Vai nākošais solis būs vienota Eiropas pilsoņa pase bez tiesībām norādīt valstisko piederību, jo tas atsevišķos gadījumos varētu būt diskriminējoši? Vīna veikalā taču darbā drīzāk pieņemtu francūzi nevis, piemēram, rumāni.

Argumentāciju, ka Latvijā ir pārstāvētas vairākas tautības un tie nav vien latvieši un krievi, Latvijas pilsoņi ir arī lietuvieši, igauņi, poļi un citi, kuriem nav pamata liegt šo simbolisko iespēju ierakstīt pasē savu tautību, spītīgi vēl joprojām cenšas ignorēt Reformu partija, roku rokā ar Saskaņas centru mēģinot izskaust šo "tik nemoderno" pieeju un uzspiest tautas lielākajam vairumam savas – mazākuma idejas. Tautību minēt pasē Eiropas Savienībā nav pieņemts, tātad arī Latvijai jāiekļaujas ierindā un šī prakse jāatceļ? Tas neizskatās ne pēc kā cita, kā neiecietības liberālisma drānās. Rūpīgi sekosim līdz, lai ceļš Saeimas komisijās un plenārsēdēs izskatot šo jautājumu būtu taisns un rezultāts lielākai daļai tīkams.