Diāna Ondža: ES fondi – atbalsts Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei  (29)

Kopš 2015. gada apstrādes rūpniecība ir uzrādījusi ievērojamu izlaides pieaugumu, ko veicināja pieprasījuma kāpums, īpaši ārējos tirgos, kā arī iepriekš veiktās investīcijas ražošanas modernizēšanā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā. Salīdzinoši augstas investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 2011.–2012. gadā, taču jau nākamajos gados nefinanšu ieguldījumu apjoms nozarē samazinājās, un 2017. gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā bija par 31,7% zemākas nekā 2012. gadā.

Šāda investīciju dinamika rada risku nozares turpmākajai izaugsmei. Tādējādi, lai arī apstrādes rūpniecības perspektīvas 2018. gadam ir labas, izaugsmes tempi jau šajā gadā un nākamajos periodos kļūs vājāki, ja nenotiks būtiskas investēšanas tendenču izmaiņas.

Viens no atbalsta instrumentiem Latvijas uzņēmējiem investīciju veikšanai ir pieejamais ES fondu finansējums. Iepriekšējā, 2007.–2013. gada, plānošanas perioda kopējais ES fondu finansējums Latvijā bija 4,53 miljardi eiro. No šiem līdzekļiem 474 miljoni eiro jeb 10,5% tika novirzīti kopējiem uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas pasākumiem, savukārt finansējums ražošanas attīstībai apstrādes rūpniecībā Latvijā sasniedza gandrīz 200 miljonus eiro.

Lielāko ES fondu līdzfinansējumu investīciju projektu realizēšanai ir saņēmusi lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde. Tai seko tādas apakšnozares kā mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un pārtikas produktu ražošana. Tāpat nozīmīgi ES fondu līdzekļi tika ieguldīti farmācijas nozares uzņēmumos.

Lai arī investīciju projektu rezultāti apstrādes rūpniecības izlaides rādītājos atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, pieejamie dati liecina par investīciju pozitīvo ietekmi uz nozares izaugsmi. Piemēram, kokrūpniecība ar lielāko īpatsvaru apstrādes rūpniecības nozares izlaides struktūrā un nozīmīgu produkcijas eksporta daļu pēdējos gados, aizvien investējot ražošanas modernizācijā un tālākas pārstrādes produktu izstrādē, ir būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju un līdz ar to nodrošinājusi Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi. Kokapstrādē lielākie no 2007.–2013. gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļiem līdzfinansētie projekti bija realizēti SIA "Graanul Pellets", SIA "BSW Latvia", SIA "Vika Wood". Arī mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares kopš 2010. gada ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi, un mašīnbūvē starp lielākajiem ES līdzfinansētajiem projektiem bija investīcijas SIA "Malmar Sheet Metal", AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca", SIA "Bucher Municipal".

Kopumā apstrādes rūpniecībā īstenoti un pabeigti tika ap 320 projektiem, kas kopā ar privāto līdzfinansējumu veidoja investīcijas 460,5 miljonu eiro vērtībā (ES finansējuma daļa – 170,25 miljoni eiro). ES līdzfinansētie projekti vairumā gadījumu tika realizēti, un apstrādes rūpnieku vidū ES fondu sniegtais atbalsts tika novērtēts un aktīvi izmantots, par ko liecina augtais pieprasījums pēc ES finansējuma. Tomēr jāatzīmē, ka pieejamais ES fondu līdzekļu apjoms ir ļoti ierobežots, jo, ņemot vērā, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 apstrādes rūpniecības uzņēmumu, ES fondu atbalstu investīcijām ražošanā saņēma tikai nepilni 3% uzņēmumu.

Tā kā pieejamais ES fondu līdzekļu apjoms ir salīdzinoši neliels, fondu ietekme uz apstrādes rūpniecības izaugsmi ir ierobežota, tomēr tā ir vērtējama pozitīvi, jo ES fondu sniegtais atbalsts ir pamudinājums investēt arī tiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju veikt ieguldījumus tikai no privātajiem līdzekļiem. Tādējādi, pārdomāti izmantojot fondu finansējumu, uzņēmumi kāpina izlaidi, ražošanas efektivitāti, kā arī nodrošina produktivitātes pieaugumu. Turklāt investīcijas produktivitātes paaugstināšanā ir īpaši svarīgas šobrīd, kad Latvijā ir vērojama darbaspēka pieejamības problēma un augsta jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka ES fondi rada arī papildu ilgtermiņa ietekmi uz investīcijām apstrādes rūpniecībā, kad pēc fondu atbalstītā projekta īstenošanas uzņēmumi sasniedz tādu izaugsmes līmeni, kas mudina vēlāk investēt pašiem.

Savukārt jaunajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā Latvijai pieejamais kopējais ES fondu finansējums ir 4,42 miljardi eiro. No šiem līdzekļiem mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, kas iekļauj arī līdzekļus investīcijām ražošanas attīstībā, ir iedalīti 314 miljoni eiro, kas ir 7% no kopējiem 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļiem.

Tā kā šajā periodā pieejamais ES fondu finansējums ir nedaudz zemāks par iepriekšējā perioda finansējuma apjomu, ir vēl svarīgāk nodrošināt līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2014.–2020. gadā apstrādes rūpniecības komersanti var saņemt atbalstu grantu veidā gan ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai, gan inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, kā arī atbalstu energoefektīvu iekārtu iegādei.

Pašlaik ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļiem saistīto projektu realizēšana ir sākta salīdzinoši nesen, un lielāka aktivitāte ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā sagaidāma šogad un nākamajos divos gados.

Jānorāda, ka apstrādes rūpniecība nav starp tām nozarēm, kuras attīstība ir atkarīga no ES fondiem, – rūpnieki pārsvarā investē, izmantojot privāto finansējumu, savukārt ES fondi ir papildu atbalsta mehānisms uzņēmumiem. Taču izaugsmi nozarē galvenokārt noteiks tādi faktori kā vispārējā ekonomiskā situācija eksporta tirgos un pieprasījums, kas attiecīgi veicinās vai atturēs uzņēmējus ieguldīt pašu līdzekļus ražošanas attīstībā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā.