Mēs kopīgi kā valsts esam likuši kā izglītības izaugsmes pamatvērtības izcilību, kvalitāti, atvērtību, atklātumu un laikmetīgu pieeju. Ar šiem pašiem ētiskajiem kritērijiem ir jāmēra arī augstākā ierēdniecība, kura ar varas dzelžaino roku valda skolēnus, skolu direktorus, pedagogus un arī studentus, augstskolu rektorus, akadēmiskos mācībspēkus un zinātniekus.
Vai šī virs universitātēm esošā birokrātija pati ir izcila, prasmīga, dinamiska un atvērta?
Lai cik nebūtu smagi, jārunā godīgi un atklāti: Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadības darbs ir patiesi vērtējams ārkārtīgi nopietni, iespējams ir sasniegta kritiskā problēmu masa, lai būtu obligāti nepieciešams patramdīt tur "sastāvējušos pīļu dīķi". Ja nevēlamies sagaidīt nopietnu krīzi tieši Eiropas Savienības prezidentūras laikā, jau atlikušajos divos mēnešos līdz gada beigām ir jāveic izvērtēšana, jāizdara organizatoriski secinājumi, jāveic sen briedušās un daudzu gaidītās personāla izmaiņas un jāievieš svaigas vēsmas departamenta vadībā.
Neērtā īstenība ir, ka tieši augstskolu departamenta augstākās ierēdniecības līmenī ministrija ir izpelnījusies asu ekspertu kritiku visa 2013. gada un 2014. gada garumā. Ne vienmēr visam varu piekrist, taču minēšu četras konkrētas neizdarības, kas, manuprāt, pierāda, ka augstākās izglītības un pētniecības birokrātiskā vadība maigi sakot nav visaugstākajā līmenī, kādu varētu vēlēties. Lielākoties tie ir publiski visiem zināmi fakti, taču nav grēks veikt apkopojošu kopsavilkumu.
Pirmkārt, valsts pētījumu programmas, kas ir nacionālās zinātnes izcilības valsts pasūtījums. Man tika ziņots, ka jau 2013. gada vasarā līdz šim programmas administrējusī ierēdne Evita Sarma ir brīdinājusi departamenta vadību par sagaidāmajiem riskiem un sarežģījumiem valsts pētījumu programmu normatīvās bāzes izveidē.
Ja manā rīcībā esošā informācija atbilst patiesībai, tad direktorei Agritai Kiopas kundzei kā departamenta direktorei bija izšķiroša loma valsts pētījumu programmu konkursa kritēriju iekļaušanai Ministru kabineta noteikumus, ka daudzi formulējumi ir departamenta direktores vienpersoniska iniciatīva. Rezultātus visi zinām. Projekts guva pamatotu kritiku. A. Kiopa solīja, ka pieteikumu izvērtēšana ritēšot raiti un februārī izdosies noslēgt līgumus ar zinātniskajām institūcijām par jauno pētījumu uzsākšanu, tad arī zinātnieki saņemšot naudu un varēšot sākt pētījumus ("Latvijas Avīze", 2013. gada 2. oktobris).
Saeimas komisijas deputātus zinātnieki jau toreiz brīdināja par departamenta direktores plānu neiespējamību. Pēc ierēdnes Kiopas rakstītiem noteikumiem, konkursa komisijas locekle Kiopa bija spiesta konstatēt, ka saskaņā ar konkursa noteikumiem konkursu neiztur tādas "nevajadzīgas" valsts pētījumu programmas kā Latvijas vēstures, valodas un citu nacionālo pētījumu programma "Letonika", kuru vada Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kā arī tikpat "mazpazīstamā" akadēmiķa Andra Ambaiņa "Nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma (NexIT)".
Acīmredzami bija skaidrs, ka izcilo, starptautiski atpazīstamo un inovatīvo zinātnieku programmas nekvalificējas valsts finansējumam tieši aplami izveidota konkursa dēļ. Daudzkārt esmu uzsvēris, ka politikas plānošanu, ārējo normatīvo aktu izstrādi un šo dokumentu īstenošanu nedrīkst veikt vieni un tie paši ierēdņi, jo šādi zūd virkne gan starptautiskajā kvalitātes vadībā atzītu, gan valsts pārvaldes iekārtā paredzētu publisko lēmumu kontroles instrumentu. Augsta ierēdne tādā apjomā zaudējusi paškritiku, ka tā vietā, lai atzītu savu atbildību, izmeta publiskus paziņojumus, ka tieši "glābjot "Letoniku"" ("Latvijas Avīze", 2014. gada 5. septembris).
Nebūtu slīcinājuši, nebūtu jāglābj. Tikai 2014. gada 16. septembrī, deviņus mēnešus pēc saprātīgu termiņu beigām valdība varēja apstiprināt 14 valsts pētījumu programmas, kurām darbu bija jāsāk 2014. gada 1. janvārī. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura ir augstas raudzes politiķe, teicama ministre, ieguldīja ārkārtīgi daudz spēka, laika, diplomātijas un personiskas enerģijas, lai finansējumu iegūtu maksimāli daudz programmas, faktiski labojot ierēdņu kļūdas, cīnoties par finansējuma palielinājumu valsts pētījumu programmām, taču neuzskatu, ka politiķes labestīgā un pacietīgā nostāja ir pamats ierēdņu atbrīvošanai no likumā paredzētās atbildības.
Otrkārt, neizpildītie uzdevumi. Zinātnei un inovācijai ir jākalpo tautsaimniecībai, reālai ekonomikai, mums ir jāpanāk, ka tiek veidotas atvērtas tehnoloģiju platformas, kas ir pieejamas kā studentiem, tā arī izciliem zinātniekiem, kā universitātēm, tā arī inovatīvajam, augstas pievienotās vērtības biznesam. Lai veidotu šādas tehnoloģiju pārneses un inovāciju platformas ir vajadzīga normatīvā bāze. Lielākie nepadarītie darbi saistāmi ar savlaicīgu viedās specializācijas stratēģijas neizveidošanu, kā arī pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes reālas darbības, pieklājīgi sakot, neveicināšanu. Tomēr Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments ir slavens ar to, ka izturas diezgan familiāri pret augstāku amatpersonu, tajā skaitā ministru prezidenta, uzdevumu izpildīšanu. Minēšu konkrētus piemērus.
Ja, piemēram, uz 2014. gada 24. oktobri ir departamentam ir tikai seši neizpildīti uzdevumi, tad 2014. gada laikā neizpildīti ministru prezidenta uzdevumi ir bijuši desmitiem. Viens paraugs, kā darbs tiek ievilcināts. 2006. gada 31. augusta rīkojums Nr.668 Par Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanas koncepciju: 3.Akceptēt ciklotrona centram izveidošanas prognozējamo izmaksu plānu. Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai un Vides ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieprasījumu. Ministru prezidenta 2013. gada 1. augusta rezolūcija "Par uzdevuma Nr.2006-UZD-2719 izpildi: Lūdzu priekšlikumus par Ministru kabineta 2006.gada 31.augusta rīkojuma Nr.668 "Par Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanas koncepciju" 3.punktā dotā uzdevuma Nr.2006-UZD-2719 izpildes termiņa pagarinājumu iesniegt atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 244.punktā noteiktajai kārtībai" Izpildes termiņš bija pagājušā gada 30. jūnijs.
Apritējis jau vairāk ne kā gads pat kopš rezolūcijas, ciklotrona projekts zaudējis iespēju tik īstenots iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā, šo naudu Latvija zinātnei no Eiropas "paņemt" nevar, tie ir daudzi miljoni, tās ir ne tikai darba vietas. Tā ir tā zinātnes izcilība, tā ir tā starptautiskā konkurētspēja, tā ir tā mērķtiecīgā ieguldīšana zināšanu ekonomikā, reālas inovācijas kopprodukta gudrai izaugsmei, uz ko tiecamies. Kavēt šādas Latvijas intelektuālajai un materiālajai bagātībai tik svarīgas lietas! Bet uzdevums vēl nav izpildīts 2014. gada 24. oktobrī. Šādus piemērus varētu turpināt.
Treškārt, bāzes finansējums. Mazliet iepazīstināšanu, kāda ir bāzes finansējuma loma zinātnes finansēšanā Latvijā. Ja 2013. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums zinātnei nedaudz samazinājās pret iepriekšējo gadu un bija 24,85 miljoni, tad 2014. gadā palielinājās un ir 30,2 miljoni. Attiecīgi šo gadu bāzes finansējuma apjoms miljonos ir 11,3 miljoni un 16,76 miljoni. Absolūtos skaitļos, protams, finansējums ir niecīgs pat salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem, taču acīmredzama ir bāzes finansējuma īpatsvara loma.
Latvijas Zinātņu akadēmija asi kritizēja saskatīja zinātnisko institūciju bāzes finansējuma sadalē "dienesta pilnvaru pārsniegšanas un datu manipulācijas pazīmes", akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis norādījis "Ministru kabineta rīkojumi netika pildīti, zinātnisko institūciju bāzes finansējuma sadale sadale šā gada otrajai pusei notika, izmantojot neviennozīmīgi interpretējams, neprecīzi definētu datus. Tos nespēja izvērtēt arī ministrijas nolīgtais zvērinātais revidents, tādējādi nelietderīgi izmantojot auditam iztērētos līdzekļus, bet auditētos zinātnisko institūciju datus ierēdņi koriģēja, patvaļīgi interpretējot Latvijas Republikas likumus, Ministru kabineta noteikumus un starptautiski pieņemtas metodoloģijas. Zinātnisko darbinieku noslodzes pilna laika ekvivalenta aprēķināšanai netika izmantoti vienoti principi, kā rezultātā tika izdarīti realitātei neatbilstoši pieņēmumi, ka dažā universitātē zinātnisko darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par 74% kā Daugavpils universitāte, citā samazinājies par 39% kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte [..] datu interpretācija aprēķinu gaitā tika vairākkārtīgi mainīta.
Akadēmija uzsver - uz sagrozītiem datiem balstītais aprēķins 2014.gada otrajai pusei rada zinātniskās darbības kvalitātei nebilstošas, demotivējošas svārstības zinātnisko institūciju bāzes finansējumā."(LETA/"Tvnet", 2014. gada 11. septembrī). Par ko tad šis stāsts? 2013. gada nogalē Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadībā tika sagatavoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", kas paredzēja, ka 2014. gada pirmo pusgadu zinātniskajām institūcijām finansē pēc iepriekšējās formulas, 2014. gada otro pusgadu - pēc jaunas formulas, kuras izveidē Kiopai bija būtiska loma. Formulā nebija ietverti zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas dati, jo tā vēl, patiesību sakot, nebija beigusies.
Ar formulu katrs pats var iepazīties, neiedziļināšos tehniskos sīkumos, taču rezultāti bija graujoši. Zinātnē jāciena visas nozares, taču neapšaubāmi ir atsevišķas, kurās Latvija jau ieguvusi augstu starptautisku atpazīstamību, izcilības novērtējumu. 2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā Latvijas augstskola iekļuva prestižajā "QS Top Universities" reitingā, 701. vietā,2014. gadā "Webometrics" reitingā tā ieņem godpilno 929 vietu, pakāpjoties būtiski no iepriekšējā gada 1327. vietas; ņemot vērā, ka "Webometrics" uzskaita 22 000 atzītas augstskolas pasaulē, 929. vieta nozīmē, ka Latvijas Universitāte stabili klasificējas starp 5% pasaules labāko universitāšu.
Pārsteidzoši, bet šī bāzes finansējuma jaunā formula samazināja ietekmi Latvijas Universitātei, kā arī tādai pasaules mēroga izcilībai, vēža zāļu izgudrotājiem kā Organiskās sintēzes institūts. Pēc šiem rādītājiem efektīvākā zinātne ir Sporta pedagoģijas akadēmijā. Cienot un mīlot sportu, vajadzēja taču saprast, ka šie rezultāti parāda, ka izstrādātā formula ir, maigi sakot, tālu no pilnības, kā arī neveicinās izcilību, starptautisko konkurētspēju un kvalitāti. Citēšu izcilo akadēmiķi Ivaru Kalviņu, kuru arī, citastarp, var uzlūkot kā vērā ņemamu zinātnes ministra kandidātu nākotnē, "uztraucamies arī par tiem aprēķinu modeļiem [..], kuru rezultātā iznāk tā, ka Organiskās sintēzes institūts ministrijas vērtējumā ir 31 vietā, lai gan starptautiskajā vērtējumā ir pirmajā vietā," Līdzīgi ir arī ar Cietvielu fizikas institūtu un citām zinātniskajām institūcijām. "Mēs uzskatām, ka tā ir klaja ņirgāšanās," uzvēra akadēmiķis. ("Financenet"/BNS, 2014. gada 19. augustā). Kļūdu atzīšanas un jautājuma risināšanas vietā Kiopas kundzes taktika bija nostādīt vienus zinātniekus, kam līdzekļu apjoms palielinājās, pret tiem, kuriem samazinājās.
Ceturtkārt, attieksme pret cilvēkiem. Nevis cilvēkresursiem, bet dzīviem cilvēkiem, kolēģiem un padotajiem. Esmu strādājis ar virkni departamentu direktoriem, piemēram, manuprāt vienu nosvērtākajiem Augstākās izglītības un zinātnes resora vadītājiem Jāni Čaksti, kurš daudz ierobežotāku finanšu un personāla resursu apstākļos spēja izveidot saliedētu strādājošo kopu, kas lēni, solidāri un neatlaidīgi tuvojās mērķim.
Departamenta direktors bija augstskolu un padoto cienīts, viņš organizēja darbu, sadalīja pienākumus, ņēma uz sevi grūtāko - vainu, atbildību, emocijas, lai sekmētu dinamisku darbu. Piedodiet, taču šobrīd augstākās izglītības pārvaldībā to neredzu. Gada laikā no departamenta ir atlaisti, aizgājuši vai arī, precīzāk, "aizgājināti" vesela rinda gan ārkārtīgi pieredzējušu lietpratēju, kas bija uzkrājuši pieredzi desmitiem gadu, gan jaunu un dinamisku personību. Vai patiešām varētu būt tā, ka visi ierēdņi, eksperti un darbinieki ir slinki, nekvalitatīvi, nevīžīgi vai ar citām vainām, bet tikai direktors viens pats skaists un gudrs? Sliktam dejotājam, kā zināms, traucē gan par valsts pētījumu programmām atbildīgā eksperte, gan finansiste ar izcilām darbaspējām un ārkārtīgi godājamu vēsturisko atmiņu augstskolu finanšu nodrošinājumā, gan departamenta direktores vietnieks zinātnes lietās (šāds amats vispār neesot vajadzīgs)....
Es varētu nosaukt desmit uzvārdus, bet nosaukšu tikai vienu - domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka gan studenti, gan rektori, gan kolēģi, gan ministri var par Marinu Mekšu sacīt vislabākos vārdus kā par godprātīgu, zinošu, izpalīdzīgu un nesavtīgu valsts darbinieku, par cilvēku, kas ir paraugs, kādam ir jābūt pieticīgam, godīgam un patriotiskam ierēdnim. Atbrīvoties no stabila jomas balsta, kas būtu pelnījis valsts apbalvojumu.
Ja arī Marina Mekša būtu vienīgā, kura ir "brīvprātīgi' atstājusi valsts civildienestu šīs direktores vadībā, ar to, manuprāt, būtu pilnīgi pilns morālais kauss, kas liktu meklēt Kiopas kundzei citus radošās izpausmes laukus. Taču gadījumi ir virkne. Nozares lietpratēji, kuri zina šo virtuvi, apliecinās - esmu izteicies vēl maksimāli maigi un saudzīgi. Citēšu toreizējo Jauno zinātnieku apvienības vadītāju, tagad Vidzemes augstskolas rektoru Gati Krūmiņu, kurš vispārīgi izteicās par personāla politiku: "problēmas ar zinātnes finansējumu saistītas arī ar tīrīšanu ministrijā, kuras laikā [..] atlaida daudzus pieredzējušus jomas darbiniekus. Ilggadējie kadri, rēķinoties ar mazo valsts finansējumu zinātnei, bija iemanījušies panākt, lai Latvijā nemitīgi ieplūstu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un nerastos tāds pārrāvums finansēšanā, kāds ir pašreiz" ("Latvijas Avīze", 2013. gada 14. martā).
Protams, joprojām vēlos dzirdēt pierādījumus, ka ir tikai sakritība, ka direktora vietnieka Armanda Plātes amata vieta likvidēta un pēc divdesmit gadiem Plātes kungs pēkšņi atbrīvots no valsts civildienesta tieši tad, ka viņš ieguldīja sirsnīgu darbu LPSR Valsts Drošības komitejas čekistu noziegumu pret Latvijas tautu zinātniskās izpētes komisijas izveidei?
Mums ir daudzi valstī kopīgi veicami darbi - Augstākās izglītības un zinātnes likuma pieņemšana, zinātnes finansējuma pacelšana līdz 1% no iekšzemes kopprodukta, jauna augstākās izglītības finansējuma modeļa, kas ietvertu pāreju uz budžeta finansējumu, izveide, zinātnisko institūciju konsolidācija, koledžu iekļaušana augstskolās, augstākās izglītības institūciju skaita optimizēšana, visu augstskolu iekļaušana vienotā Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā, filiāļu skaita samazināšana, atvērtu tehnoloģiju pārneses infrastruktūras objektu veidošana. Šiem darbiem vajag atbilstošus dinamiskus darītājus, ļaudis ar Rietumu standartiem atbilstošu izglītību un pieredzi.
Jāatzīst godīgi, nevairoties no paša atbildības: apstāklis, ka Agrita Kiopa tik ilgi ir noturējusies valstī augstākā ierēdņa amatā par augstskolām un zinātni ir daļēji arī mana vaina. Esmu bijis gan pietiekami lētticīgs, lai uzticētos iesūnojušajai birokrātijai, gan neattaisnojamas labestības dēļ nepietiekami uzstājīgs par šīs bēdīgi slavenās amatpersonas nomaiņu, kad tā saucamajos "kuluāros" bija skaidrs - agrāk vai vēlāk atklāsies nepadarītais un satura neesība.
Ja mēs vēlam Latvijai sasniegumus starptautisko studiju reitingos, ja mēs vēlam studentiem tiekties pēc Rietumvalsts izcilības un zinātniekiem radīt tautsaimniecībā izmantojamas inovācijas, ja mēs vēlam fundamentālās pētniecības konkurētspēju Eiropas līmenī, tad ir steidzīgi jānomaina šī departamenta direktore.
Protams, nedomāju, ka ierēdne vienkārši jāpārceļ citā siltā amatā. Nepareizi būtu arī uz saprotama sašutuma pamata uzreiz rosināt disciplinārlietu, ar automātisku kādas konkrētas personas atlaišanu no valsts civildienesta. Jārīkojas tiesiski! Valsts pārvaldes iekārtas likuma 35. panta pirmā daļa paredz skaidru un noteiktu procesu šādos gadījumos - dienesta pārbaudi, kas ir pavisam cita procesuālā stadija ne kā lūgums ierosināt kriminālprocesu vai disciplinārlietas uzsākšana. Šajā gadījumā svarīgi, lai dienesta pārbaude iekļautu nozares pārstāvjus un citu resoru valsts pārvaldes ekspertus, nevis vienkārši šīs pašas ministrijas ierēdņus, kuru goda prātu neapšaubot jānorāda, ka dienesta pārbaude par tik augsta ranga kolēģi ne vienmēr var būt pilnīgi brīva no subjektivitātes, koleģialitātes un šaubām.
Precīzi ir norādījis Latvijas Vēstures institūta vadītājs Guntis Zemītis: "Neesam pret globalizāciju, taču visā pasaulē vērojams arī pretējs process, kad cilvēks grib atgriezties pie savas nacionālās identitātes, pie stabilām vērtībām. Visam jābūt līdzsvarā" ("Latvijas Avīze", 2013. gada 5. marts).
Augstākās izglītības augstākā ierēdniecība šo juridiskā, intelektuālā un nacionālajai tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamā līdzsvara izjūtu, manuprāt, ir zaudējusi. "Kaut Tu lepns paliktu", saka sena paruna. Rīcība ir bijusi pašmērķīga, pat paštaisna, paļaujoties uz "revolucionāro sirdsapziņu" un iesūnējušām birokrāta iemaņām, paļaujoties, ka politiskā vadība ir gatava cēlu mērķu labad un cilvēcības dēļ piedot un piedot. Tomēr valsts nav privāta bodīte, kur visu var piedot tikai tāpēc, ka "labs cilvēks", Latvijas Republikai ir nepieciešama strauja, dinamiska un gudra izaugsme, kas ir balstīta pasaules pieredzē, nacionālā konservatīvismā, jaunās idejās, izcilībā un starptautiskā konkurētspējā. Jaunais laiks nenāks, ja neviens to nevedīs.
Diez vai jaunu laiku augstskolās morālu uzticību ir guvusi stagnācijas birokrātija, kura neieklausās sabiedrībā, sociālajos partneros, neieklausās zinātnes izcilībās un neņem vērā Rietumu pieredzi guvušu nozares lietpratēju padomus, tā vietā pieļaujot vienu kļūdu pēc otras. Par šīm kļūdām sabiedrībai, nodokļu maksātājiem, nākotnes studentiem un zinātniekiem vairs pamata maksāt.