2016. gada oktobrī ar Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska iedrošinājumu Orlā tika atklāts valstī pirmais piemineklis Ivanam Bargajam. Mēnesi pēc tam ultranacionālistiski noskaņotās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis aicināja Ļeņina prospektu Maskavā pārdēvēt par Ivana Bargā lielceļu. Un šā gada jūlijā prezidents Vladimirs Putins izrādīja godu šim tirānam arī no Maskavas puses, maldinoši paziņojot, ka, "visticamāk, Ivans Bargais nekad nevienu nav nogalinājis, pat ne savu dēlu".
Vairums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Ivans pilnībā attaisnojis savu iesauku. Viņš ne tikai nogalināja savu dēlu un citus radiniekus, bet arī sarīkoja "opričņinu", valsts mēroga tīrīšanas un teroru Krievijā no 1565. līdz 1572. gadam. Viņš bija pie vadības grožiem, kad Krievija cieta sakāvi Livonijas karā, un viņa greizā valdīšana veicināja juku laikus un valsti iznīcinošu depopulāciju.
Ivana Bargā kultu mūsdienās iedzīvināja Josifs Staļins. Savukārt kopš 2000. gadu vidus kā vislabāko "īstas" krievu tradīcijas – autoritāras monarhijas – iemiesojumu Ivanu ir pozicionējusi Krievijas Eirāzijas partija – politiska kustība profašistiskā mistiķa Aleksandra Dugina vadībā.
Dugina propagandētais "eiraziānisms" mudina ieviest "jaunus viduslaikus", kuros to nieku, kas vēl ir palicis no Krievijas demokrātijas, nomainītu pilnīga autokrātija. Dugina ideālajā nākotnē vajadzētu atgriezties pie viduslaiku sabiedriskās kārtības, impērija tiktu atjaunota un kontroli pār kultūru un izglītību pārņemtu pareizticīgo baznīca.
Eiraziānisms, 90. gadu beigās vēl margināls, pēdējo gadu laikā ir ieguvis ievērojamu popularitāti, veicinot tā sauktā Izborskas kluba izveidošanos, kas apvieno Krievijas galēji labējos. Putins vairākkārt eiraziānismu ir nosaucis par būtisku Krievijas ideoloģijas sastāvdaļu, pat piesaucot to kā "Eirāzijas Ekonomiskās Savienības" – iecerētās kādreizējo padomju valstu tirdzniecības zonas – pamatprincipu.
Eiraziānisms ir devis ultranacionālistiski noskaņotajām grupām kopēju platformu, ap kuru vienoties. Tāpat tas ir nesis jaunus atbalstītāju pulkus tādiem totalitārisma simboliem kā Ivans Bargais un Staļins.
Būtiska loma viņu vidū ir Eirāzijas partijas biedriem, kuri politisko teroru uzskata par visiedarbīgāko pārvaldības instrumentu un aicina sākt "jaunu opričņinu" – stingri pretrietumniecisku Eirāzijas konservatīvo revolūciju. Saskaņā ar Mihaila Jurjeva, Eirāzijas politiskās padomes biedra un utopiskās noveles "Trešā impērija" autora, uzskatu "opričņikiem" vajadzētu būt vienīgajai politiskajai šķirai un varu nodrošināt, iedvešot bailes.
Ivans Bargais nav vienīgā viduslaiku atlieka, kas Krievijā tiek atdzīvināta. Mainās arī zināms kultūrslānis valodā. Piemēram, apritē atgriežas vārds "holop", kas nozīmē "vergs" – lingvistiska deģenerācija, kurā redzamas paralēles ar satraucošo verdzības pieaugumu mūsdienu Krievijā. Globālās verdzības indeksa dati parāda, ka celtniecības industrijā, militārajā dienestā, lauksaimniecībā un seksa tirdzniecībā šobrīd ir paverdzināts vairāk nekā miljons krievu. Turklāt šo vergu "īpašnieki" labprāt sevi identificē kā mūsdienu "barin" – lielkungus.
Par mūsdienu verdzību atzinīgi runā pat krievu amatpersonas. Valērijs Zorkins, kurš vada konstitucionālo tiesu, valsts oficiālajā laikrakstā "Rossijskaja Gazeta" paudis, ka dzimtbūšana jau izsenis Krievijā bijusi "sabiedriskā līme". Atgriezies un augsta ranga birokrātu vidū iecienīts ir arī vēl cits viduslaiku termins – "ljudi gosudarevi", kas tulkojams kā "viņa augstības kalpi".
Nostalģija pēc dzimtbūšanas papildina alkas pēc atgriešanās pie autokrātijas. Ievērojami Krievijas intelektuāļi – režisoru Ņikitu Mihalkovu, žurnālistu Maksimu Sokolovu un Krievijas pareizticīgo garīdznieku Vsevoldu Čaplinu ieskaitot – aicina kronēt Putinu, un atbalsta petīcijas gūst parakstus tiešsaistē. Būtiski, ka 2012. gadā notikušie protesti pret Putina režīmu kopš tā laika tikuši interpretēti nevis kā protests pret pašu Putinu, bet drīzāk pret sabiedrisko kārtību, pēc kuras tiecas eiraziānisms.
Putina vārdos neizteiktais atbalsts eirāziskajai vīzijai par jauno viduslaiku Krieviju iedzīvina vēsturiskās atmiņas par staļinismu. Saskaņā ar Duginu "Staļins radīja padomju impēriju" un, tāpat kā Ivans Bargais, pauž "padomju sabiedrības un padomju cilvēku garu". Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Krievijas pilsētās pieaug arī pieminekļu Staļinam skaits.
Jaunie viduslaiki sakņojas nostalģijā pēc sabiedriskās kārtības, kas balstīta uz nevienlīdzību, kastām un klaniem un ko ievieš ar terora palīdzību. Vēsturisku despotu glorificēšana atspoguļo pašreiz vērojamo tieksmi nodoties šādām nemodernām, radikāli antidemokrātiskām un netaisnīgām vērtībām. Ivana mūsdienu atbalstītājiem pagātne ir prologs.
* Dina Hapajeva ir krievu valodas profesore Džordžijas Tehnoloģiju institūta Moderno valodu augstskolā.
