Šobrīd aktīvi arī tiek diskutēts par jaunajiem Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN), kurus paredzēts pieņemt līdz gada beigām. Viens no galvenajiem jauno CSN mērķiem ir papildināt un grozīt esošās normas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības situāciju, jo īpaši attiecībā uz mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdu vadītājiem).
Tajos paredzēti daudzi jauni noteikumi attiecībā uz velobraucēju tiesībām un pienākumiem un viņu integrēšanu ceļu satiksmē. Taču šeit rodas jautājums - ja vēl daudzās pilsētās velobraukšanas infrastruktūra joprojām tiek pilnveidota, kā velobraucējam būs jārīkojas tādās pilsētās, kur viņš tiek noniecināts un velobraukšana netiek atzīta vispār, tādējādi nedomājot par iedzīvotāju drošību? Viena no šāda riska pilsētām ir Talsi.
Talsu domes bezdarbība un riteņbraucēju ignorēšana
Jau 2012.gadā bija mēģinājums vērst Talsu domes uzmanību uz problēmjautājumiem, kas saistīti ar velobraukšanu pilsētā. Tika norādīts, ka pilsētas ielu rekonstrukciju laikā nav izbūvēti velosipēdu ceļi vai velojoslas, kurus varētu izmantot lieli un mazi velobraucēji, nav iekārtotas pietiekoši daudz vietas velosipēdu novietošanai, piem., velostatīvi.
Ne pašvaldības māja lapā www.talsi.lv, ne tūrisma informācijas mājas lapā www.talsitourism.lv nebija pietiekoši plaša informācija par velosatiksmi un velomaršutiem Talsu pilsētā un tās apkārtnē. Tajā pašā laikā Talsu novada attīstības programmā 2014.-2020.gadam bija norādīts, ka gājēju un velosipēdistu drošība uz ielām un ceļiem nav pietiekama, un investīcijas nepieciešamas gan sabiedrības izglītošanā, gan satiksmes infrastruktūras uzlabošanā - gājēju un velosipēdu ceļu izbūvē, velojoslu izbūvē gar valsts autoceļiem, un velonovietņu izveidē.
Pēc iedzīvotāju iniciatīvas 2012.gada rudenī par velobraukšanas attīstības jautājumiem dome rīkoja diskusiju, kurā piedalījās Talsu domes deputāti, atbildīgo nodaļu darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un velo aktīvisti. Tajā atzina, ka Talsos netiek pienācīgi pievērsta uzmanība velobraucējiem, lai gan citās Latvijas pilsētās, piem., Tukumā, Ventspilī, Valmierā, Liepājā vai Rīgā par viņiem jau sen tiek domāts.
VP Talsu iecirknis norādīja, ka autovadītājiem ir tendence neievērot velosipēdu vadītājus, kā līdzvērtīgus satiksmes dalībniekus, līdz ar ko velosipēdistu pārvietošanās ir apdraudēta, kā arī autovadītājiem tas rada nepatīkamas situācijas. Pašvaldībai tika arī iesniegts Talsu velo attīstības plāns, kas bija izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību - lielāko riteņbraucējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju Latvijā.
Plānā bija priekšlikumi par ilgtermiņā risināmiem jautājumiem kā, piem., velo satiksmes izpēte un attīstības programmas sagatavošana, Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļu apguve, velo tūrisms, CSN mācīšana bērniem, velo drošība un infrastruktūra. Tāpat plānā bija priekšlikumi par iespējamiem īstermiņa jeb ātri darāmajiem darbiem, piem., sistemātiska apmaļu nolīdzināšana visā pilsētā, izglītojoši pasākumi skolās, pašvaldība kopā ar CSDD un nevalstiskajām organizācijām veic dažādas kampaņas gan bērniem, gan pieaugušajiem, vairāk velo novietnes pilsētā u.c.
Toreiz domes pārstāvji braši solīja, ka velo attīstībai Talsos tiks pievērsta uzmanība. Taču solīts makā nekrīt un līdz šim pilnīgi nekas nav izdarīts, lai velobraucēji justos ērtāk un drošāk uz pilsētas ielām.
Pagājušā gada rudenī Talsu domē tika lūgts skaidrot, kādēļ joprojām nekas netiek darīts velobraukšanas jomā, vai pašvaldība, piem., ir mēģinājusi piesaistīt ES finanšu līdzekļus velobraukšanas jautājumu risināšanai. Pēc vairākiem mēnešiem, kad atbilde nebija saņemta, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aizrādījumu par atbildes sniegšanas termiņa pārkāpšanu vairāku mēnešu garumā dome tomēr saņēmās un sniedza atbildi.
Tajā bija norādīts, ka "Talsu pilsētā velobraucējiem ir pietiekami komfortabli apstākļi kā ceļu satiksmes dalībniekiem. Velobraucēju skaits Talsos ir niecīgs, un demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemts, ka mazākums nediktē savus noteikumus vairākumam", sīkāk gan nepaskaidrojot, ko domes darbinieki saprot ar vārdu "niecīgs". Šādu Talsu domes atbildi varētu salīdzināt ar apgalvojumu, ka Talsos neviens nespēlē tenisu. Un tas būtu loģiski, jo Talsos vispār nav tenisa kortu. Bet vai tas nozīmē, ka neviens negrib spēlēt tenisu? Vai lietderīgi ir būvēt tiltu, skaitot cik cilvēku peld ikdienā pāri upei? Piem., Rīgā ar vieglo automašīnu (kā vadītājs vai pasažieris) patiešām pārvietojas mazākums - to ikdienā lieto tikai līdz 23 % iedzīvotāju. Taču Talsos šis mazākums aizņem pilsētas telpu, par kuras izbūvi un uzturēšanu ar saviem nodokļiem maksā vairākums.
Domes atbildē minētais ir arī pretrunā ar pašas domes apstiprinātajiem novada plānošanas dokumentiem. Bez jau minētā Talsu novada attīstības programmā 2014.-2020.gadam rīcību plāns 2012.-2013.gadam paredzēja velosipēdu ceļu izbūvi, velonovietņu ierīkošanu Talsu novada pagastos un pilsētās. Pie veloinfrastuktūras un velomaršrutu attīstības norādīta Talsu pilsētas velosipēdu ceļu izbūve 1814 m garumā. Taču kaut kā nav dzirdēts par izbūvētiem velosipēdu ceļiem Talsos.
Iepriekš minētais liek aizdomāties par atbildīgo domes darbinieku nepietiekamām zināšanām un kompetenci. Klaji tiek ignorēts fakts, ka pa Talsu ielām pārvietojas velosipēdisti un to skaits ar katru gaudu pieaug. Turklāt vēl vairāk talsenieku, īpaši bērni, vēlētos pārvietoties ar riteni, bet baidās braukt, jo par velo infrastruktūru Talsos netiek domāts un uz ielām nav droši.
Iedzīvotāji Talsos grib braukt ar riteni
Lai pārliecinātos par patieso riteņbraucēju skaitu un braukt gribētājiem Talsos, tika nolemts veikt velo aptauju. Par aptaujas mērķauditoriju tika izvēlēti skolēni, jo drīz sāksies vasaras brīvlaiks un viņi ir aktīvākā iedzīvotāju grupa.
Aptauju notika visās sešās Talsu skolās par jautājumiem, kas saistīti ar velobraukšanu. Aptaujāti tika skolēni, sākot no 10 gadu vecuma līdz pat 18 gadu vecumam, jo saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu bērns no 10 gadu vecuma, iegūstot velosipēda vadītāja apliecību, var patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē. Tātad bērns, saņemot apliecību, var viens pats braukt pa ielu jau no 10 gadiem. Kopumā aptaujas aizpildīja ap 550 skolēni, kas ir gandrīz puse no visiem skolēniem Talsos, kas sasnieguši 10 gadu vecumu. Rezultāti ir pārsteidzoši. No visiem aptaujātajiem 43% skolēnu jau ir nokārtojuši eksāmenu un ieguvuši velosipēda vadīšanas apliecību, bet 36% skolēnu vēlas to iegūt.
Turpat puse no aptaujātajiem nejūtas droši, braucot pa Talsu ielām, vai tādēļ nebrauc vispār. Turklāt pieaugot vecumam, nedroši jūtas līdz pat 90 % aptaujāto. Uz jautājumu, "Vai brauktu ar velosipēdu (piem., uz skolu, brīvajā laikā), ja Talsu ielās būtu drošāka velobraukšana (piem., izbūvēti velosipēdu ceļi, izveidotas velojoslas, uzstādītas velo zīmes, organizēti velo pasākumi utt.)?", 92 % no Talsos dzīvojošajiem skolēniem atbild, ka brauktu. Tikpat daudz skolēnu vēlas, lai Talsos tiktu attīstīta velobraukšana. Turklāt 26 % no visiem aptaujātajiem uz jautājumu "Vai Tev ir kādi priekšlikumi par velobraukšanas attīstību Talsos?" atbildējuši, ka vēlas velosipēdu ceļus.
Minētie aptaujas rezultāti viennozīmīgi parāda, ka domes darbinieki nav vispusīgi izvērtējuši velobraukšanas aktualitāti Talsos un savu viedokli par velobraukšanu visdrīzāk balstījuši tikai uz novērojumiem pa domes ēkas logiem. Uz to, ka iedzīvotāji Talsos ar riteni brauc un riteņbraucēju skaits katru gadu pieaug, norāda arī Talsu sporta veikala "Fans" velo servisa speciālists Gundars Šmithens: "Ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc pilsētas vai komforta velosipēdiem un arī mūsu velo servisā apkalpoto velosipēdu daudzums aug ar katru gadu!
Manuprāt, tas diezgan tieši norāda uz to, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas velosipēdu, kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Cilvēkiem veidojas izpratne, ka velobraukšana nav tikai iespēja aizbraukt uz veikalu pēc vafelēm. Tā ir iespēja veselīgi pavadīt brīvo laiku, gūt pozitīvas emocijas, braukt uz darbu vai jauniešiem uz skolu, aizbraukt lielākā vai mazākā ceļojumā. Bet tam visam ir nepieciešama velo infrastruktūra, lai neveidojās ķīviņi, bet būtu izpratne un cieņa!"
Saskaņā ar VP Talsu iecirkņa statistikas datiem no 2012.gada līdz 2014.gadam Talsu novadā notikuši 23 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velobraucēji. Tajos kopā cietuši 13 cilvēki, bet 4 gājuši bojā. Savukārt Talsu pilsētā fiksēti 7 negadījumi, kuros cietuši 4 velobraucēji. VP Talsu iecirkņa Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Andris Osītis norāda: "Lai mazinātu riskus iekļūt ceļu satiksmes negadījumos mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem Talsu pilsētā, būtu nepieciešams izbūvēt vairākus velosipēdistu un gājēju celiņus".
Talsu domes darbinieku problēmas ar ētiku un komunikāciju
Neizpratni rada domes vēstulē minētais, ka "Rīgā satiksme ir sabojāta ar reti kam vajadzīgām velojoslām, un tā izskatās kā akli kopēta silta klimata zemju pieredze no valstīm, kur velosipēdisti var braukt visu gadu, bet mūsu klimatam ir pilnīgi neatbilstoša". Sava viedokļa pamatošanai vēstulei darbinieks pievienoja anonīmus un negatīvus komentārus no interneta portālā "Apollo" publicētā raksta par taksometru stāvēšanu uz velojoslām, kuros tiek lietoti arī nepieklājīgi, nievājoši vārdi. Uzreiz jānorāda, ka nav ētiski domes darbiniekiem oficiālā sarakstē savu viedokli pamatot ar anonīmiem komentāriem internetā. Turklāt kritizēt citas pašvaldības darbību, pašiem neko nedarot, ir ciniski un bezatbildīgi.
Attiecībā uz vēstulē minēto, ka velojoslu noteikšana Rīgā bijusi kļūda, jāuzsver, ka saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem absolūtais vairākums jeb 80% rīdzinieku pozitīvi vērtē ieceri ierīkot vairāk velojoslu galvaspilsētas ielās. Tie tomēr ir objektīvāki dati, nekā daži anonīmi komentētāji internetā. Turklāt Rīgā velo infrastruktūras pilnveidošana nav pabeigta, tā tiek attīstīta, noteikti sekos izmaiņas un vēl ir daudz darāmā, lai apvienotu velobraukšanu un autobraukšanu.
Arī daudzās citās Latvijas pilsētās bez Rīgas ir pievērsta uzmanība velo attīstības lietām, t.sk. izveidojot atsevišķas velo joslas vai velosipēdu ceļus. Bet pēc Talsu domes minētā sanāk, ka arī visās šajās pilsētās ir pieļautas kļūdas, kuras nedrīkst atkārtot. Šajā sakarā Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš norāda: "Latvijas mazajām pilsētām ir lielāks velobraukšanas attīstības potenciāls nekā lielajām, jo autosatiksmes intensitāte ir mazāka, ielu tīkls vienkāršāks un daudz piemērotāks velobraukšanai nekā lielpilsētās.
Līdz ar to arī Talsiem ir potenciāls gan rekreatīvās, gan lietišķās velobraukšanas attīstībai. Kvalitatīva un pārdomāta velo infrastruktūra ir papildus pakalpojums gan iedzīvotājiem, gan viesiem, kas var uzlabot pilsētas konkurētspēju. Domāju, ka vietējie iedzīvotāji būtu pateicīgi pašvaldībai par jauna atpūtas veloceliņa izveidi, kur pavadīt brīvo laiku vai pasportot. Šādi celiņi ir veidojami arī gājējiem."
Vai Talsu dome turpinās neko nedarīt?
Kā jau iepriekš tika minēts, līdz gada beigām visdrīzāk tiks pieņemti jaunie CSN, kas varētu stāties spēkā no jaunā gada. Attiecībā uz velobraucējiem tiks noteikta jauna kārtība un tas nozīmē, ka arī Talsos velobraucējiem arvien vairāk būs jāiekļaujas ceļu satiksmē un autovadītājiem turpmāk nāksies ar viņiem rēķināties daudz nopietnāk. Atklāts paliek jautājums, vai Talsu dome to atstās bez ievērības, kas savukārt tikai palielinās iedzīvotāju veselības un dzīvības apdraudējumu. Jāņem arī vērā, ka turpmākajā ES finanšu līdzekļu apguves periodā 2014.-2019. velo attīstības lietām tiek plānots novirzīt 6 miljardus eiro un piedalīties minēto līdzekļu apguvē varēs arī Latvijas pilsētas, tostarp Talsi.
Tātad savlaicīgi ir jāsāk plānot projektu izstrādi un pieteikšanos līdzekļu saņemšanai. Vēl jāpiemin, ka ministriju līmenī tiek saskaņots jauns Latvijas valsts standarts 190-9 "Velobūves", kas noteiks projektēšanas principus un inženiertehniskos risinājumus par to, kādā veidā būvēt velo infrastruktūru un vai jābūvē velojosla, rekomendējošā velojosla, velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kāds cits inženiertehnisks risinājums.
Talsu domei nekad nav teikts, ka Talsos obligāti jābūt velojoslām, vai velosipēdu ceļiem, vai ka velo jautājumiem ir jānosaka īpaša prioritāte, kā tas pārspīlēti tiek norādīts domes atbildes vēstulē. Nav pamata neticēt, ka ir daudz svarīgākas lietas, kas jādara ceļu infrastrukūras pilnveidošanā Talsos, nemaz nerunājot par visām citām lietām. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka velo attīstības jautājumiem Talsu domē netiek pievērsta pienācīga uzmanība.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norāda: "Šobrīd tiek strādāts pie jauna Valsts standarta "Velobūves" un jaunas CSN redakcijas, kas turpmāk krasi mainīs satiksmes organizāciju un cilvēku pārvietošanās paradumus. Tas nozīmē, ka visām Latvijas pašvaldībām nāksies izvērtēt esošās velo infrastruktūras atbilstību un nākotnē plānot to ar daudz cieņpilnāku attieksmi pret visiem satiksmes dalībniekiem".
Ir gan jāpiemin tomēr viena priecīga ziņa. Talsu dome ir piešķīrusi līdzfinansējumu EUR 7000 apmērā, un šā gada 16.augustā Talsos pirmo reizi notiks daudziem labi zināmais SEB Latvijas kalnu divriteņu maratona posms. Tas noteikti daudzām ģimenēm liks uzpost pagrabos un ratiņtelpās stāvošos riteņus, lai piedalītos šajā pasākumā un justies piederīgiem velobraukšanai. Tomēr jāsaprot, ka tā būs tikai viena diena no 365 dienām gadā, kad Talsos sarosīsies liels skaits riteņbraucēju, un Talsos vēl ir daudz darāmā riteņbraukšanas attīstīšanā. Jācer, ka Talsu pilsēta nepaliks par pastarīti velobraukšanas jomā un Talsu dome kļūs draudzīgāka pret saviem iedzīvotājiem un riteņbraucējiem.