Pēdējā laikā masu mediju uzmanības centrā ir Ventspils mēra Aivara Lemberga un “Latvijas Krājbankas” (“Krājbankas”) prezidenta Arnolda Laksas savstarpējās vārdu divkaujas. Skandāla pamatā ir notikušais darījums, kurā Laksa pārdevis sev piederošos 350 tūkstošus “Krājbankas” akciju Anglijā reģistrētai kompānijai “Hafra Limited”, saņemot Ls 4,90 par akciju, kas ievērojami pārsniedz bankas akciju tirgus cenu.
Ventspils mērs, kurš arī ir “Krājbankas” akcionārs, izteica aizdomas, ka Laksa veicis ļoti aizdomīgu darījumu, kas atgādina naudas atmazgāšanas shēmas, savukārt Laksa paziņoja, ka sūdzēs Lembergu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu (16.07.2001., LETA).

Var piekrist Lembergam, ka vairāki faktori tomēr liek uzskatīt Laksas un “Hafra Limited” darījumu par aizdomīgu. Te jāmin gan augstā akciju pārdošanas cena, gan pilnīgs informācijas trūkums par “Hafra Limited” īpašniekiem un naudas līdzekļu izcelsmi bankas akciju iegādei, gan arī tas fakts, ka ventspilnieki esot piedāvājuši analoģisku akciju paketi par zemāku cenu (Ls 4,80 par akciju), tomēr Anglijas kompānija iegādājās Laksam piederošās akcijas.

Laksa gan paziņojis, ka Ventspils pārstāvjiem piedāvāts pārdot 600 tūkstošus “Krājbankas” akciju par Ls 5 katru, savukārt Lembergs šajā sakarā apgalvojis, ka viņam neviens nav piedāvājis pārdot viņam piederošās bankas akcijas par Ls 5 katru, un par šādu cenu viņš būtu gatavs pārdot akcijas “uz sitienu”. Interesanti, kurš no abiem kungiem melo?

Ja darījums ar “Hafra Limited” tiešām ir reāls, kādi ir Laksas ieguvumi? Pirmkārt, Ls 1,715 miljoni! Šajā sakarā jāatceras to, ka Laksa 1 033 577 bankas akciju iegādājās 1999.gada sākumā, maksājot Ls 1,11 par akciju, turklāt viņš paziņoja, ka naudu akciju iegādei esot aizņēmies no “Hakon Gruppen” lielākā akcionāra Šteina Ērika Hāgena (18.03.1999., LETA). Tādējādi var uzskatīt, ka, pārdodot daļu akciju, Laksa varēja atdot parādu. Otrkārt, Latvijas Banka beidzot atļāva Laksam iegūt būtisku līdzdalību bankas pamatkapitālā. Līdz tam Laksa varēja balsot tikai ar 9,99% akciju, jo nevarēja pierādīt brīvo līdzekļu pietiekamību. Tādējādi šis darījums Laksam ļāvis kļūt par miljonāru.

Var apgalvot, ka skandāla pamatā ir cīņa par ietekmi “Krājbankā”. Ventspili pārstāvošie bankas akcionāri, no vienas puses, un akcionāru grupa, kuru pārstāv bankas vadība, no otras puses, jau vairākus gadus nespēj atrast kopīgu valodu. Jāsaka gan, ka abu akcionāru grupu spēku samērs patlaban ir samērā līdzīgs – gan ventspilniekiem, gan arī pretējai nometnei – Laksam un viņa sabiedrotajiem – pieder aptuveni 30% “Krājbankas” akciju. Savukārt valstij pieder aptuveni 32% bankas akciju kapitāla.

Ventspilnieku rīcība tomēr vairāk ir destruktīva un brīžiem nav saprotama – vai Lembergs&Co vēlas panāk bankas vadības atkāpšanos, palielināt sev piederošo “Krājbankas” akciju skaitu, vai arī pēc iespējas dārgāk pārdot bankas akcijas. Ventspilnieki visādiem līdzekļiem cenšas nepieļaut bankas pamatkapitāla palielināšanu, kapitalizējot Nīderlandes kompānijas “Macasyng Holding B.V.” ieguldījumu “Krājbankas” subordinētajā kapitālā, tāpat ventspilniekiem piederošajā laikrakstā “Neatkarīgā Rīta avīze” regulāri parādās raksti, kurā kritizēta “Krājbankas” vadība un bankas privatizācijas process.

Kāpēc tieši tagad ir tāda jezga? Galvenais iemesls varētu būt valstij piederošo “Krājbankas” akciju pārdošana. Interesi par bankas akciju iegādi ir izrādījušas jau minētā “Macasyng Holding B.V.” un Vācijas “Norddeutsche Landesbank”. Diezin vai “Norddeutsche Landesbank” un arī citas ārvalstu bankas būs gatavas maksāt augstu cenu par “Krājbankas” akcijām. Lai gan “Krājbanka” ir ceturtā lielākā Latvijas komercbanka, tai ir vislielākais filiāļu tīkls un arī vislielākais klientu–privātpersonu skaits, tomēr, paskatoties uz “Krājbankas” finansu rādītājiem, nu nemaz nešķiet, ka bankas akciju reālā cena varētu būt Ls 4,90 vai vismaz tuvu tai. Šā gada 30.jūnijā bankas akciju bilances vērtība bija Ls 0,99, bankas pašu kapitāla vidējā atdeve bija 12%, savukārt peļņa uz vienu akciju sastādīja tikai Ls 0,10.

Šajā sakarā aktuāls ir jautājums – kādi nolūki ir personām, kuri pērk “Krājbankas” akcijas par Ls 4,90 un dārgāk? Iespējams, ka Laksas un viņa sabiedroto mērķis ir noteikt samērā augstu valstij piederošo akciju pārdošanas cenu, lai citiem potenciālajiem investoriem zustu interese piedalīties “Krājbankas” valsts akciju privatizācijā, un bankas akcijas varētu iegādāties “vēlamais” investors. Visticamāk, ka tieši “Macasyng Holding B.V.” ir reālākais kandidāts uz valstij piederošo akciju privatizāciju. Kas stāv vai slēpjas aiz šīs kompānijas, pagaidām tomēr nav īsti skaidrs.

Iepriekš minētajam Laksas un “Hafra Limited” darījumam ir vēl viena nianse. Ja jau viss ir noticies tik godīgi kā apgalvo Laksa, un Ls 4,90 ir "Krājbankas" akcijas reālā cena, tad jocīgi šķiet tas, ka viņš kā bankas prezidents ir piekritis priekšlikumam pārdot akcijas, ar kurām tiks aizstāts "Krājbankas" subordinētais kapitāls Ls 2,2 miljonu apjomā, par vairāk nekā četrreiz zemāku cenu (Ls 1,15 par akciju) nekā viņa nosauktā reālā cena.

Savu cieņu un godu Laksa varēs aizstāvēt tiesā, ja vien viņam nebūs pārgājusi vēlme tiesāties, tomēr uz “Krājbanku” un tās reputāciju šie skandāli atstās tikai negatīvu iespaidu, un daļa klientu varētu pāriet uz citām bankām, kuru Latvijā netrūkst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!