Protams, bija aizdomas, ka kāds ir uzlauzis meitenes Facebook profilu, un beigu beigās tā arī izrādījās. Veiksme šajā situācijā bija tā, ka problēma tika ātri konstatēta, izdevās nomainīt šī un visu citu profilu paroles un atgūt kontroli pār savu identitāti. Veiksme bija arī, ka šis uzbrukums personas identitātei bija tikai vairāk vai mazāk muļķīgs jociņš. Galvenā problēma slēpās citur - meitenei nebija ne jausmas, kā tas varēja notikt, un īsti nebija arī skaidrs, ko šajā situācijā darīt. Un te mēs nonākam pie problēmas būtības - ko un kā mūsu bērni zina par drošību internetā?
Nesen veikts Eiropas pētījums rāda pārsteidzošas, bet, tuvāk iedziļinoties, loģiskas likumsakarības - jo aktīvāk bērni un jaunieši lieto tehnoloģijas un darbojas sociālajos tīklos, jo labāk viņi prot sevi pasargāt no dažādiem apdraudējumiem. Tai pašā laikā, aktīvāk darbojoties un izmēģinot dažādas interneta iespējas (spēles, sociālie tīkli, dažādas lietotnes), ir lielāka iespējamība saskarties ar plašākiem un daudzveidīgākiem riskiem.
Jautājums, kas mani neliek mierā, - cik procentu Latvijas vecāku un pedagogu spētu paši atrisināt raksta sākumā minēto situāciju un cik vismaz zinātu, kur meklēt palīdzību? Cik skolēnu piektajā, septītajā klasē un pat vidusskolā būtu pratuši nepieļaut šādu apdraudējumu un cik spētu atrisināt problēmu, ja tāda rastos?
Mēs visi vismaz teorētiski zinām, ka parolēm ir jābūt drošām, ka internetā ir vīrusi, ka nedrīkst atklāt savus personas datus un nav vēlams veidot kontaktus ar nepazīstamiem cilvēkiem un tamlīdzīgi. It kā mēs to zinām un ceram, ka to zina arī mūsu bērni, bet prasmes veidojas, tās aktīvi apgūstot un lietojot. Nepietiek ar to, ka vienreiz informātikas stundā vai sociālajās zinībās skolotājs izstāsta, ko nozīmē drošība internetā. Skolēnu intereses, iecienītais interneta saturs, spēles, aktivitātes mainās no gada uz gadu - pašiem augot, mainoties interesēm un iespējām. Tāpēc zināšanas par drošību internetā nevar būt statiskas un teorētiskas - tām ir jābūt apzinātām un aktīvi lietotām ikdienā.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tehnoloģiju izmantojumam skolā ir jābūt aktīvākam. Tas ir pamats daudzu 21. gadsimta prasmju attīstīšanai, kur tehnoloģijas ir ne tikai izklaides rīks, bet arī informācijas meklēšanas, apmaiņas, analīzes, strukturēšanas un lēmumu pieņemšanas rīks. Ne mazāk svarīgi ir dot iespēju skolēniem drošā un vadītā vidē apgūt drošas interneta uzvedības principus - ko darīt, ko nedarīt, kā risināt un analizēt konkrētas radušās problēmsituācijas. Nedrīkstam aizmirst, ka apdraudējumi internetā neietver tikai muļķīgus jokus. Tā var būt jebkādas privātas informācijas iegūšana un ļaunprātīga izmantošana, datora inficēšanas risks un datu pazaudēšana, un, protams, arī vardarbība internetā! Jāpiebilst, ka aizvien biežāk ir novēroti arī mērķtiecīgi uzbrukumi ar izteiktu komerciālu raksturu, kas var nest līdzi arī finansiālus zaudējumus.
Lai atgādinātu par drošas interneta lietošanas pamatprincipiem, esam arī sagatavojuši desmit vienkāršu ieteikumu, lai pasargātu sevi un savus bērnus:
1. Aizsargā savu datoru, planšeti un telefonu! Regulāri atjauninot ierīces programmatūru, tu palīdzi aizsargāt savu datoru, planšeti un telefonu no vīrusiem un ļaunatūras.
2. Aizsargā savus datus! Informācija un dati, ko tu glabā savās ierīcēs, ir ļoti vērtīgi, tādēļ izvēlies grūti uzminamas paroles un nevienam tās neizpaud. Protams, arī regulāra rezerves kopiju veidošana nāks tikai par labu.
3. Esi uzmanīgs, kad klikšķini! Vīrusi, spiegprogrammatūra, robotprogrammatūra, Trojas zirgi un krāpnieku veidotas vietnes ir tikai daži no tīmeklī esošajiem riskiem. Pirms atver e-pasta pielikumu vai saņemto saiti, padomā, vai pazīsti sūtītāju un netiksi apdraudēts.
4. Sargā savu digitālo identitāti! Dalīšanās ar savu personīgo informāciju internetā var novest pie identitātes zādzības, krāpšanas, izsekošanas un citiem tiešsaistes riskiem. Kārtīgi padomā, pirms publicē savus datus vietnēs, kur tiem var piekļūt svešinieki.
5. Izvairies no interneta krāpniekiem! Tiešsaistes krāpnieki bieži izmanto e-pastu, interneta lapas un ļaunatūru, lai iegūtu tavu personīgo informāciju. Kad to ieguvuši, krāpnieki var izkrāpt tev labumus vai uzdoties par tevi. Izvairies no saitēm, failiem un personām, kas šķiet aizdomīgas.
6. Dalies droši! Darbā, skolā, mājās - mūsdienās mēs dalāmies ar datiem ik dienu. Izmanto drošu, ar paroli pasargātu platformu datu uzglabāšanai un apmaiņai, lai taviem failiem nepiekļūtu nepiederošas personas.
7. Nepakļauj sevi tiešsaistes riskiem! Droša darbošanās internetā sākas ar tevi - ja interneta lapa šķiet nedroša vai aizdomīga, turies no tās pa gabalu.
8. Iepērcies gudri! Kad iepērcies tiešsaistē, pārliecinies, ka interneta veikals parūpēsies par drošu maksājumu un neizpaudīs tavu maksājuma informāciju. Nekad neapmaksā rēķinus, neizmanto internetbanku un neiepērcies tiešsaistē, izmantojot publiski pieejamu datoru.
9. Atjaunini savu interneta pārlūkprogrammu! Katru reizi, kad atver kādu lapu internetā, tu izmanto kādu interneta pārlūkprogrammu. Pārliecinies, ka izmanto jaunāko pārlūkprogrammas versiju, kā arī izmanto tās sniegtās privātuma un drošības funkcijas.
10. Parūpējies par bērnu drošību internetā! Katram bērnam izveido savu atsevišķu bērnu Microsoft kontu, kurus pēc tam vari pievienot savai ģimenei vietnē account.microsoft.com/family, un pārvaldi to, nosakot ierobežojumus un saņemot darbību atskaiti. Pastāsti saviem bērniem par tiešsaistes riskiem un veidiem, kā no tiem izvairīties. Izmanto arī drošības programmatūru un tiešsaistes drošības rīkus, lai pārliecinātos, ka bērni patiešām ir pasargāti.