Neskatoties uz to, ka visās trīs pilsētās diskutējām par vienu tēmu, diskusijas dalībnieki skaidri norādīja uz katra reģiona īpatnībām, vienlaikus paužot savu viedokli par pilsētas, reģiona un lauku tūrisma attīstības prioritātēm un nepieciešamajiem priekšnosacījumiem.
Visu diskusiju dalībnieki atzina, ka ārvalstu tūristi nav reta parādība Latvijas reģionos, turklāt vērojamas vismaz divas spēcīgas kopīgas iezīmes: straujš Krievijas un Lietuvas tūristu skaita pieaugums pēdējos gados un joprojām aktuālās jau zināmās un tradicionālās tēmas - visu līmeņu sadarbība, starptautisko tūrisma tirgu apgūšanas iespējas un lauku tūrisma piedāvājuma specifika. Diskusiju laikā daudz tika runāts par priekšnosacījumiem veiksmīgai gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma attīstībai, norādot uz vietējo Tūrisma informācijas centru (TIC) īpašo lomu.
Uzņēmēji redz vietējos TIC kā vietu, kur tiem tikties, dalīties pieredzē un piedāvāt savas idejas, radot jaunus reģionālā tūrisma piedāvājumus. Vietējie TIC tiek uztverti ne tikai kā klasiski TIC, bet gan kā vieta, kas var sniegt impulsu tūrisma attīstībai reģionā. Tomēr ne vienmēr visi reģiona uzņēmēji un reizēm arī pat blakus esošas pašvaldības ir atvērtas sadarbībai. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, ļoti bieži tūrisms netiek uztverts kā bizness un iespēja pelnīt.
Tāpat nākas secināt, ka joprojām ir vērojama nevēlēšanās saprast, ka Latvija kā starptautiskā tūrisma galamērķis ir mazs galamērķis un konkurēt starptautiskos tirgos iespējams tikai tad, ja piedāvājuma klāsts ir tik plašs, ka ārvalstu tūristam ir pieejami ne tikai apskates objekti dienas laikā, bet arī izklaides iespējas vakarā, interaktīvas līdzdarbošanās iespējas amatnieku darbnīcās un vietējās virtuves daudzveidīgs piedāvājums. Tieši piedāvājuma daudzveidība ir būtiskākais nosacījums, lai radītu pēc iespējas lielāku ārvalstu tūristu interesi reģionos.
Domājot par ārvalstu tūristu piesaisti, jāsecina, ka plaši izplatīti ir dažādi stereotipi, kas bieži attur uzņēmējus aktīvāk iesaistīties darbā ar ārvalstu tūristiem. Daudziem ir neskaidra klasiskā tūrisma produktu izplatīšanas ķēde. Kā piemēru var minēt stereotipu par sadarbību ar ienākošā tūrisma operatoriem - salīdzinoši plaši izplatīts ir viedoklis, ka sadarbība ar personām vai uzņēmumiem, kas ceļotājiem nodrošina pakalpojumu piedāvājumu tūrisma vietās,ir neiespējama, sarežģīta un dārga.
Šim viedoklim oponē to pakalpojumu sniedzēji, kuru sadarbības pieredze ir veiksmīga un kuri atzīst, ka būtiskākais, lai tūrisma operatoros radītu interesi par savu pakalpojumu, ir tā pieejamība un regulāra saziņa.
Turpinoties ciešākai sadarbībai starp uzņēmējiem, pašvaldību un vietējo tūrisma informācijas centru, Latvijas reģionos ir visi priekšnoteikumi jaunu starptautisko tirgu apgūšanai, jo, kā tika secināts diskusiju laikā, Latvijas kā galamērķa lielākais izaicinājums ir nevis atsevišķu pakalpojumu trūkums, bet gan prasmes tos apkopot vienotā, atraktīvā tūrisma produktā un zināšanas par tūrisma produkta pārdošanu ārvalstu tūristiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
