Vienojāmies, ka par saviem tagadējiem klientiem - ne vārda, bet parunāsim par citiem uzņēmumiem, tādiem, kuru reputāciju varam vērtēt no malas - gan no ikdienas mediju monitoringa, gan no sava profesionālā viedokļa, gan, ņemot vērā to ieguldītās pūles ikdienas reputācijas būvēšanā.
Tomēr bija ne mazums manu sabiedrisko attiecību nozarē īsāku laiku nostrādājušu kolēģu jautājumu, uz kuriem saistībā ar jauno topu man bija grūti atbildēt. Minēšu dažus piemērus.
Uzņēmums "Lido": beidzot sācis regulāru komunikāciju ar sabiedrību, izkūlies no krīzes, aktīvi pievērsies veselīgai pārtikai. Rezultāts reputācijas topā - četras vietas uz leju.
Uzņēmums "Rimi Latvija" - pēdējā gada laikā ļoti daudz darījis komunikācijas un mārketinga jomā, runājis par veselīgo ēšanu, atjaunojis veikalus, atšķirībā no konkurentiem izticis bez jebkādiem skandāliem u.tml. Rezultāts reputācijas topā - desmit vietas uz leju.
Uzņēmums "Aldaris" - pēdējā gadā sācis ražot "dzīvāku" alu, publiski atteicies no "sintētikas", daudz investējis komunikācijā par jauno ražotni, alus muzeju, utt. Rezultāts reputācijas topā - septiņpadsmit vietas uz leju.
Uzņēmums "Narvesen" - uzlabojuši tirdzniecības vietas, taisa visu mīlētas akcijas ar dzīvnieciņiem. Rezultāts reputācijas topā - astoņpadsmit vietas uz leju.
Latvijas Televīzija - skatītāju pēc reitingiem paliek vairāk, saturiski vērojami būtiski uzlabojumu. Rezultāts reputācijas topā - divdesmit trīs vietas uz leju.
Uzņēmums "Coca Cola" - nekādu skandālu, visu pagājušo gadu visi kā traki pirka kolu ar savu vārdu uz etiķetes. Rezultāts reputācijas topā - divdesmit septiņas (!) vietas uz leju.
Uzņēmums "airBaltic" - pēc ilgiem zaudējumu un skandālu gadiem biznesā sācis iet būtiski labāk, komunicē uz nebēdu. Rezultāts reputācijas topā - divdesmit astoņas (!!) vietas uz leju.
Nevar nepieminēt arī mūsu kādreizējo klientu - uzņēmumu "Maxima Latvija". Reputācijas tops pusgadu pēc traģēdijas apbrīnojamā kārtā pavēstīja, ka nekas īpašs ar uzņēmuma reputāciju neesot noticis. Pēc tam visu aizvadīto gadu uzņēmums ir aktīvi strādājis traģēdijas seku mazināšanai, investējis, pūlējies, cīnījies, nekādu skandālu vai, nedod, Dievs, traģēdiju nav bijis. Rezultāts reputācijas topā - deviņdesmit astoņas (!!!) vietas uz leju.
Kā to izskaidrot? Vēl vairāk - kā tas viss ir vispār iespējams? (Piebildīšu, ka pieminēju tikai dažus, acīs krītošākos piemērus.)
Uzreiz jāteic, ka, raugoties no veselā, praktiskā saprāta viedokļa, virkne reputācijas topa pozīciju šāda veida jautājumus - un brīžam arī atklātu neizpratni - ir radījušas katru gadu, tā ka jaunais tops nav nekāds izņēmums.
Uzcītīgs lasītājs, kura rokās nonācis pats reputācijas topa žurnāls drukātā formā, gan tajā var atrast sociologa skaidrojumu par to, kas šogad pietiekami nopietni mainīts pētījuma metodikā, kā rezultātā "uzsākts jauns reputācijas mērījumu cikls - šī pētījuma dati metodoloģisko izmaiņu dēļ vairs nav pilnīgi korekti salīdzināmi ar iepriekšējiem".
Sociologs un galvenais pētītājs saka, ka jaunā reputācijas topa dati neesot salīdzināmi ar pagājušo - taču realitātē tie tiek salīdzināti no pirmās topa lappuses līdz pēdējai. Topa veidotāji pat priecājas, ka "reputācijas topa uzlabojumi jau pirmajā gadā mums ļāvuši ieraudzīt nozīmīgas izmaiņas topā, piešķirot tam dinamiku un precizitāti".
Šāds prieks būtu saprotams, ja visa uzņēmumu reputācijas pētīšana būtu tikai tāda rotaļāšanās, "sports", veiksmīgs pašPR un izdevējdarbības projekts. Taču tā nav. Nezinu, vai topa veidotāji aptver, cik patiesībā nopietni tiek uztverts viņu darbs uzņēmēju vidē, cik liela tam ir nozīme un ietekme.
Neesmu iedziļinājusies tajā, kuru konkurentu aprūpēts ir katrs no manis šeit pieminētajiem uzņēmumiem, taču vienu varu teikt droši no savas personiskās pieredzes: ja uzņēmums visu aizvadīto gadu ir apzinīgi investējis aktivitātēs, kas tā ieskatā noteikti ietilpst korporatīvās sociālās atbildības ietvaros, bet tagad cerētā reputācijas uzlabojuma vietā "uzlabotas metodoloģijas" dēļ saņem kritumu par pārdesmit vietām, nākamajā gadā tam motivācija darīt labus darbus var būtiski sarukt. Un kas būs zaudētājs?
"Deviņi uzņēmumi diemžēl ir zem tās latiņas, kas atdala labu reputāciju no sliktas, jo to vērtējumā jau parādās negatīvs reputācijas indekss," - ne mazums uzņēmumu vadītāju izlasīs arī šo reputācijas topa veidotāju atziņu un nodomās: tad kas sanāk - ka Latvijā ir tikai 141 uzņēmums ar labu reputāciju, bet visi pārējie - ar sliktu? Nu ko jūs man stāstāt...
Neviens nenoliedz, ka uzņēmumu reputācijas tops Latvijā ir vajadzīgs un tas pilda savu sociālo un komunikatīvo funkciju. Neviens arī nenoliedz, ka pašreizējā topa veidotāji dara labu darbu, turklāt - nozīmīgu un smagu darbu. Brīžam - arī nepateicīgu, saņemot tādus iebildumus kā pašreiz manus.
Taču, manuprāt, ļoti svarīgā lieta, kas būtu jāsaprot un nepārtraukti jāatceras topa veidotājiem, ir - cik nozīmīgs ir šis darbs, cik pedantiski un atbildīgi jāizturas pret tā rezultātiem un to pasniegšanu.
"Diemžēl arī subjektīvam spriedumam par acīmredzami netīšu kļūmi, pārpratumu vai izņēmuma gadījumu var būt neprognozējamas sekas," rakstīts jaunā Latvijas uzņēmumu reputācijas topa ievadā.
Tā nu ir sanācis, ka šogad netīšā kļūme, nepietiekami pasniedzot faktu, ka šis ir pilnīgi jauns, ar iepriekšējo gadu nesalīdzināms reputācijas tops, šādas sekas ir radījusi. Patiesi un no sirds ceru, ka līdz nākamajam gadam topa veidotāji to būs pārdomājuši un ņēmuši šo mācību vērā, lai iztiktu bez atkal jauna trieciena reputācijas mērītāju reputācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
