Citu šādu monitoringa pētījumu Latvijā gluži vienkārši nav. "Latvijas barometrs" bija vienīgais regulārais datu avots par sabiedrības noskaņojumu virknē būtisku jautājumu – turklāt uzticams, respektabls datu avots, kura ticamība nekad nav tikusi apšaubīta.
Barometru visu šo laiku ir veidojuši pētījumu centrs SKDS un sabiedrisko attiecību aģentūra "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības", un tā pirmajā daļā regulāri tika veikti ikmēneša sabiedriskās domas mērījumi astoņos nozīmīgos sabiedrības noskaņojuma rādītājos, no kuriem septiņi ir attiecināmi uz patērētāju konfidences (Consumer Confidence Index) rādītājiem.
Savukārt otrajā daļā tika veikti sabiedriskās domas mērījumi par kādu aktuālu un sabiedrībai kopumā svarīgu norisi, procesu vai nozari, kas interesē gan jomas ekspertus, gan masu medijus un sabiedrību kopumā. Iegūtos rezultātus komentēja visaugstākā līmeņa eksperti dažādās jomās.
Šos datus ikvienam lēmumu pieņēmējam, kurš nebalstījās tikai uz intuīciju un pieņēmumiem, bija iespējams analizēt un izmantot lēmumu pieņemšanā, balstoties arī uz sabiedrības noskaņojuma izpratni.
"Latvijas barometrs" bija vērtīgs informācijas avots arī ārzemniekiem, vērtējot un prognozējot politiskos, ekonomiskos un sociālos procesus mūsu valstī. Datus analizēja arī ārvalstu uzņēmēji, lai pieņemtu lēmumus par investīcijām mūsu valstī.
Dažādās konferencēs un semināros "Latvijas barometrs" visu šo laiku ir bijis bieži citēts un augstu novērtēts avots. Visbeidzot – "Latvijas barometra" nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka ik mēnesi medijos iegūtie rezultāti tika pieminēti un analizēti vidēji astoņdesmit publikācijās.
Protams, būtu tikai pašsaprotami, ja šādus un līdzīgus pētījumus regulāri veiktu valsts. Taču politiķu interese par sabiedrības viedokli atdzimst apmēram pusgadu pirms kārtējām vēlēšanām, lai pēc tām atkal iegrimtu letarģiskā miegā.
Pateicoties "DNB bankas" tālaika vadībai, kas bija erudīta, apveltīta ar plašu redzesloku un lieliski izprata problēmas nozīmīgumu, Latvijā tomēr ir materiāls, kas vēl daudzus gadus tiks izmantots, lai spriestu par Latvijas sabiedrību gandrīz desmit gadu periodā.
Vai tagad šis posms Latvijas sabiedrības noskaņojuma izpētē tiešām būs noslēdzies? Diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir: tieši tagad, desmitiem miljonus izmaksājošo Latvijas simtgades pasākumu gadā, valsts zaudē savu "Latvijas barometru", jo Latvijas valsts sistemātiski interesēties par sabiedrības noskaņojumu pārtrauca jau divtūkstošo gadu sākumā.
Līdz ar to vienīgais iespējamais risinājums ir – ja atrodas kāds liels, nevis vārdos, bet darbos valstiski atbildīgs uzņēmums, kas izprot šādu pētījumu turpināšanas nepieciešamību un turpmākajos gados grib saistīt savu nosaukumu ar šo valstiski nozīmīgo produktu. Jo, kaut arī Latvijas valsti tas neinteresē, "Latvijas barometrs" visus šos gadus, neapšaubāmi, ir bijis tieši tāds – valstiski ārkārtīgi nozīmīgs.