Tiesiskums un maksātnespējas cunfte
Vispirms par taisnīgumu. Nezinu, vai kāda cita partija tiek tik ļoti asociēta ar konkrētu nozares pārraudzību, kā tas ir NA un Tieslietu ministrijas gadījumā, tāpēc ir skaidrs adresāts, kur vērsties ar sabiedrības neapmierinātību ar tiesu sistēmas neefektivitāti, tostarp pašreizējo haosu banku sektorā, kas atspoguļo gadiem nerisināto (nu jau hronisko) finanšu un ekonomisko noziegumu iztiesāšanas problēmu.
Tieslietu sistēma kā Latvijas vājais punkts tiek minēta gadu no gada respektablos starptautiskos mērījumos. Piemēram, Pasaules Ekonomikas foruma globālajā konkurētspējas indeksā, kas vērtē būtiskākos valsts konkurētspējas un iedzīvotāju dzīves kvalitātes elementus, Latvija vairākos ar tiesiskumu saistītos rādītājos ir nokritusi līdz Āfrikas līmenim: mērījumā "tiesu sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā" Latvija sasniedz kaunpilno 120. vietu starp 137 valstīm (Igaunijai 39. vieta, Lietuvai 62. vieta); tiesu sistēmas neatkarība novērtēta ar 83. vietu (Igaunijai 16. vieta, Lietuvai 56. vieta).
Tāpat tieslietu sistēmai ēnu met bezgalīgie tiesu procesi "lielajās lietās", piemēram, A. Lemberga lieta astoņu gadu laikā vēl nav iztiesāta pirmajā instancē, līdzīga situācija ir ar "digitālgeitu" un valsts vēršanos pret V. Karginu un V. Krasovicki "Parex" darījumos, V. Vaškevičs turpina "slimot" Austrijā, bet G. Milušs pamanās "pazust" Kiprā.
Vājā tieslietu sistēma, kas nespēj cietumā iesēdināt finanšu noziedzniekus, ir ļoti palīdzējusi ne tikai ZZS un Ventspils oligarham, bet arī maksātnespējas administrācijas saimniecībai. Daudziem var naivi šķist, ka NA ilgstošā saistība ar apšaubāmas reputācijas maksātnespējas administratoriem ir nevainīga "nacionālā kapitāla" piesegšana (turīgie maksātnespējas "jaunlatvieši"), taču patiesībā gadu gadiem tiek nodarīts milzīgs kaitējums Latvijas ekonomikai.
Visās trijās Baltijas valstīs bija samērā līdzīgs ekonomikas sarukums krīzes gados (virs 20% IKP kritums), tomēr pēckrīzes atkopšanās 2012.–2017. gada periodā (6 gadi) straujāka ir bijusi pie mūsu kaimiņiem. Kā rakstīts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā ziņojumā par Latviju, banku kreditēšanas temps Igaunijā un Lietuvā ir bijis krietni augstāks nekā Latvijā, galvenokārt sakārtotāku maksātnespējas procesu dēļ. Piemēram, banku izsniegto kredītu kopapjoms Latvijā kopš 2012. gada katru gadu (izņemot 2016. gadu) ir samazinājies, kamēr Igaunijā un Lietuvā tas katru gadu pieauga.
Krīzes radītās maksātnespēju straumes radīja unikālas peļņas iespējas maksātnespējas darboņiem, tomēr tas bieži notika uz komercbanku rēķina, kuras tādējādi saprata, ka Latvijā aizdot naudu ir krietni riskantāk nekā citur Baltijā, ņemot vērā neskaidros "spēles noteikumus" maksātnespējas un tiesu sistēmas lēmumos. Nesaprotamie maksātnespējas procesi neļāva bankām atgūt nozīmīgu daļu aizdotās naudas, tāpēc konsekventi mazinās banku stimuls iesaistīties jaunos, īpaši riskantākos, kreditēšanas darījumos. Pēc "Deloitte" veiktā pētījuma, 2008.–2014. gada periodā Latvijā maksātnespējas procesos vidēji varēja atgūt 36% no nodrošinātajiem aizdevumiem, kamēr attīstītajās valstīs tie ir ap 76% (Pasaules Bankas dati).
Vēl viena būtiska problēma saistībā ar maksātnespējas administrāciju ir sistēmas pamatos iebūvētais stimuls nevis censties restrukturizēt un atgriezt atpakaļ ekonomikā grūtībās nonākušos uzņēmumus, bet gan sadalīt, izpārdot un administratoram saņemt savu procentu no izpārdotajiem aktīviem. Diemžēl lielākajai daļai administratoru nemaz nebūtu nepieciešamo biznesa un finanšu zināšanu, lai veiktu daudz grūtāko uzņēmumu restrukturizācijas darbu, tāpēc pašreiz ir tikai viens plašākai sabiedrībai zināms veiksmīgs restrukturizācijas gadījums: uzņēmums "Lido".
Vājā kreditēšana cita starpā ir mazinājusi investīciju līmeni mājokļos un nekustamajā īpašumā (Rīga krietni atpaliek no Viļņas un Tallinas), jaunu darbvietu radīšanu un nodokļu bāzes audzēšanu. Tāpat Latvija ir zaudējusi vairākus simtus miljonu eiro investīciju citām valstīm, jo, potenciālajiem investoriem veicot due dilligence izpēti par konkrēto valsti, Latvijas gadījumā vienmēr uzpeldēs smakojošais maksātnespējas un nesakārtotās tiesu sistēmas jautājums.
Gurdenais ministrs
NA M. Kučinska valdībā strādā ar trim ministriem. Viens no tiem ir vides un reģionālās attīstības ministrs, kurš ieņēmis dažādus ministru amatus iepriekšējās valdībās. Iespējams, kļūdos, bet man ir radies iespaids, ka šis "mūžīgais" ministrs nemaz nav sajūsmā par viņam uzticētajiem amatiem: burtiski izstaro vienaldzību (un slinkumu?) pret saviem pienākumiem.
Līdzīgi kā pašreizējais Valsts prezidents, arī NA ministrs nevar lepoties ar lieliem labiem darbiem VARAM pēdējo gadu laikā. Piemēram, par neefektīvās reģionālās politikas reformām pašreizējos apstākļos nav ko sapņot (nesen izgāzās vairāku gadu pūliņi uzzīmēt karti ar 29 sadarbības teritorijām), strauji pieaug Latvijas e-pārvaldes atpalicība no Igaunijas (mums vēl tālu līdz visaptverošai datu apmaiņai starp valsts iestādēm),visticamāk, neizdosies ieviest gadiem muļļāto depozīta sistēmu, nekārtības atkritumu apsaimniekošanā un nolietoto autoriepu saimniecībā, tad vēl "māja-kuģis" un I. Koļegovas krimināllietas skandāli.
Ministrs arī nav izrādījis interesi reformēt jau vairāk nekā 20 gadus veco likumu "Par pašvaldībām", kas pašvaldības pašpārvaldes principu Latvijā padarījis par universālu un absolūtu, lai gan būtībā valstij būtu jābūt tiesībām veikt efektīvu pašvaldību pārraudzību, novēršot iespējamos likumpārkāpumus to darbībā. Rezultātā Rīgas, Ventspils un daudzas citas pašvaldības gadiem ilgi ignorē iedzīvotāju intereses, tostarp atsakoties ieviest godīgas publiskās pārvaldības principus un nekontrolēti "saimniekojot" daudzajās kapitālsabiedrībās.
Saeima un koalīcijas (ne)darbi
Šī raksta autoram ir bijusi iespēja vairākkārt būt klāt Koalīcijas padomes sēdēs, kas Latvijā ir de facto valsts galveno lēmumu pieņemšanas forums. Jāsaka, biju nepatīkami pārsteigts par NA spices (galvenokārt NA priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētāja un viens demogrāfijas lietu eksperts) neieinteresētību, iespējams, nekompetenci un ideju trūkumu ekonomikas un finanšu jautājumos. Radās iespaids, ka koalīcijā naudas un saimnieciskos jautājumus gandrīz pilnībā kontrolē ZZS, izņemot valsts budžeta pieņemšanas laiku rudenī, kad NA nodiktē savas demogrāfijas prasības.
Tāpat daļu Saeimas frakcijas kodola veido jaunie nacionālisti, kuri pa taisno no skolas sola nonākuši Saeimas maizē, tāpēc iztrūkst zināšanu un pieredzes, kā veidot atbalstošu uzņēmējdarbību, kā pieņemt sarežģītus saimnieciskos un finanšu lēmumus.
Vienīgais NA Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, kas figurējis arī kā NA premjera amata kandidāts (klasiskais Aivara L. sabiedrības maldināšanas triks), parasti runā pareizās lietas, tomēr, izskatās, nav spējis izglītot NA spici par tiesiskuma un ekonomiskās attīstības saikni. Tāpat arī nav izrādīta vēlēšanās uzņemties neērtos ministra portfeļus, tādējādi atsakoties no vismaz 8000 eiro ikmēneša ienākumiem EP.
NA ir pārstāvēta arī Rīgas domē, tomēr pilsētas saimniecisko un ekonomisko jautājumu risināšana opozīcijas partiju ietvarā un cīņa pret N. Ušakova un A. Amerika iedibināto pārvaldību tiek būtiski traucēta Rīgas ostas valdes locekles un NA biedres draudzīgo attiecību ar Rīgas mēru dēļ.
Secinājums
ASV prezidents D. Tramps savu popularitāti ieguva, pateicoties šovam "Māceklis" un viņa leģendārajam saucienam "You're fired!" (Tu esi atlaists). Pēc dažiem mēnešiem sabiedrībai būs iespēja izteikt savu vērtējumu par NA ilggadējo darbību: iespējams, kāds ir pelnījis atelpu pēc nepārliecinošas darbības Saeimā un valdībā.
Līdz šim NA, pateicoties nacionālajam dalījumam, ir spējusi iekļūt Saeimā, tomēr turpmāku slinkošanu labklājīgas un tiesiskas valsts izbūvē Latvija nevar atļauties ģeopolitiskā konteksta dēļ. Stipra un pārtikusi Latvija, kādai cilvēki uzticas, jāstiprina ar godīgumu, efektīvu tiesu sistēmu, investīcijām, ražošanu un aizbraukušo latviešu atgriešanos: noteikti ne ar mantkārīgu maksātnespējas cunfti un lokāmu tiesiskumu.