Foto: LETA
Jau kādu laiku ir aktualizējies jautājums par Latvijas militāro drošību. Diskusijas ir gan par to, cik pasargāti vai gluži otrādi – nepasargāti mēs esam kādas citas valsts uzbrukuma gadījumā, gan arī par to, cik un kam par militāro drošību būtu jāmaksā. Šobrīd šķēpi tiek lauzti par diviem procentiem no IKP - vai tas ir daudz, vai maz.

Vēlos padalīties ar nesen veikta pētījuma rezultātiem, kura mērķis bija noskaidrot, cik lieli bija militārie izdevumi Latvijā, kad šeit saimniekoja PSRS okupācijas režīms. Šobrīd ir izdevies apkopot datus par 15 okupācijas gadiem (1946. – 1960.), un rezultāti ir visai iespaidīgi.

Lai gan jau vairākus gadus nodarbojos ar PSRS laika ekonomikas izpēti, arī man tik liels militāro izdevumu īpatsvars bija liels pārsteigums.

Protams, ka jāņem vērā, ka Latvija toreiz bija visas PSRS ārējā robeža reģionā, kur robežas otrā pusē atradās potenciālais ienaidnieks, tāpat ir jāņem vērā tas, ka Rīga bija Baltijas kara apgabala štāba atrašanās vieta. Tāpat tas, ka par vietējo iedzīvotāju lojalitāti okupācijas režīmam komunistiem īpašu ilūziju nebija.

Ar visu to jāatzīst, ka militāriem mērķiem tērētās summas bija šokējoši lielas. Vislielākais militāro izdevumu īpatsvars bija Josifa Staļina valdīšanas pēdējos gados, kas sakrita ar NATO dibināšanu 1949. gadā. Nākamajā gadā militārie izdevumi pat pārsniedza pusi (!) no kopējās summas, kas Latvijā tika tērēti Latvijas PSR un PSRS budžetu izdevumu ietvaros. Visai zīmīgi, ka budžetā šie izdevumi tika paslēpti sadaļā "sociāli – kulturāliem mērķiem", un protams, ka absolūti slepeni. Militāro izdevumu īpatsvars samazinājās tikai pēc J. Staļina nāves, 50.gadu otrajā pusē.

Piedāvāju grafisku attēlojumu, cik liels bija militāro izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos Latvijas teritorijā - apkopotas summas, ko ir tērējušās PSRS ar militāro resoru saistītas ministrijas – lielāko daļu veido PSRS Aizsardzības ministrija (laika posmā saukta arī par Bruņoto spēku, kā arī Kara ministriju). Pie militārā resora ir pieskaitīts arī iekšlietu struktūru finansējums no PSRS budžeta, ņemot vērā šo struktūru represīvo dabu.

Militāro izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos Latvijas teritorijā (pa gadiem, 1946. – 1960.)


Tātad militāro izdevumu apjoms un īpatsvars kopējos izdevumos (Latvijas PSR un PSRS budžeti) laika posma ir raksturojams kā ļoti augsts. Vislielāko īpatsvaru – vairāk nekā pusi no kopējiem izdevumiem Latvijā tas sasniedza 1950.gadā. Turpmākajos gados, augot Latvijas ekonomikai, militāro izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos samazinājās, tas pat nedaudz samazinājās kopējā apjoma ziņā (1960.gadā tas bija nedaudz zemāks ka 1955.gadā – apjoma ziņā augstākajā punktā).

Militāro izdevumu apjoms kopējos izdevumos Latvijas teritorijā
(1946. – 1960., miljonos rubļu)

Noslēgumā atslodzei vēl kāds gadījums iz akadēmiskās dzīves. Nesen runāju ar kādu skandināvu kolēģi, kurš bija piedalījies Somijas Aizsardzības akadēmijas studiju programmu akreditācijā. Somiju bija demonstrējuši uzbrukumu atvairīšanas imitāciju teorētiskās izspēles, un kāds kolēģis no Dienvideiropas pavaicājis: "Kāpēc visos modeļos iespējamais uzbrucējs nāk no austrumu puses?". Somu profesors mazliet samulsis par jautājumu un atbildējis: "Nu jā, mums laikam pārāk neticami šķiet, ka krievi varētu uzbrukt no Zviedrijas teritorijas…"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!