Lūk, arī stāsta pilnīgāks izklāsts. Uzņēmums "CTB Karjeri" šā gada martā iesniedza projekta pieteikumu "Grants – smilts karjera izstrādes līnijas izveide", kurā prasīja ES struktūrfondu atbalstu gandrīz 600 tūkstošu latu apmērā. Katrs, kam ar šādiem pieteikumiem bijusi darīšana, zina, cik tas prasa ieguldīta darba un laika. Projekts tika atzīts par kvalitatīvu saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīts tālāk izvērtēšanai nozares ekspertiem Ekonomikas ministrijā (EM). Oktobrī, balstoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) projekta iesniegumu noraidīja. Taču noraidījums tika argumentēts visnotaļ neloģiski un pretrunā ar faktiem.
Viena no svarīgākajām investīcijām projektā bija paredzēta smilts-grants ieguvei un apstrādei domātas iekārtas iegādei. Noraidījums pamatots ar to, ka:
1) izvēlētā iekārta esot pārāk liela norādītajam karjeram. Tā lemjot, vērtēšanas komisija ņēmusi vērā tikai esošo karjera ieguves limitu. Pilnībā ignorēti gan karjera pases dati, kur norādīts kopējais iegūstamais izrakteņu apjoms, kas ir četras reizes lielāks, gan projekta pieteikuma realizācijas plāns, kur skaidri norādīts, ka ieguves limits tiks palielināts – prasība par to tika iesniegta jau pirms lēmuma pieņemšanas.
2) komisija apgalvo, ka izvēlētā iekārta nav paredzēta smilšu atradņu izstrādei, ignorējot pievienoto tehnisko aprakstu, kurā norādīts, ka iekārta paredzēta dažādu smilts-grants frakciju ieguvei, kur smiltis ir viena no frakcijām.
3) trešais arguments runā pretī faktiem – tik jaudīga iekārta neesot vajadzīga, jo Latvijas apstākļos atradne saturot tikai līdz 10% oļu, kas lielāki par 70 mm.
Projektā minētās atradnes derīgo izrakteņu pase, kurā melns uz balta rakstīts, ka šāda lieluma oļi tajā sastāda 31,2%, acīmredzot palikusi nelasīta. Ņemot vērā, ka specifisko vērtēšanu veic nozaru eksperti, tehniskas kļūdas iespējamība liekas neticama. Vairāk jāsliecas domāt par apzinātu komisiju maldināšanu, sniedzot sagrozītus un nepatiesus datus, lai panāktu projekta noraidīšanu. Turklāt, LIAA lēmumā par projekta noraidīšanu minēta tikai atsauce uz vērtēšanas komisijas lēmumu, nevis izsmeļoši iemesli, kā paredz attiecīgie MK noteikumi.
Tāpēc līdz ar faktiem iesniedzām LIAA un EM lūgumu labot kļūdu un pārskatīt prettiesisko lēmumu par projekta noraidīšanu saskaņā ar administratīvo procesu. Šeit arī pret mums sāka darboties senā ķīniešu nogaidīšanas stratēģija: atbildes kā nav, tā nav, lai gan pagājuši jau divi mēneši.
Šim stāstam pa vidu vēl nomainījās ministri, tādēļ uzņēmums par radušos situāciju informējis arī jauno Ekonomikas ministru, iesniedzot atkārtotu vēstuli. Senās ķīniešu gudrības gaismā kļūst skaidri nogaidīšanas iemesli: ierēdņu stratēģija ir lietu novilkt līdz 31. decembrim un tad pateikt, ka vairāk neko nevaram izdarīt, jo līgumiem jābūt noslēgtiem līdz 2007. gada 1. janvārim. Īpatnēji ir tas, ka šajā struktūrfondu sadaļā nav naudas trūkums; man nav arī kādi citi minējumi vai iemesli, kādēļ viss tiek bremzēts.
Atsevišķs jautājums ir par komisijas ekspertiem, kuri pieļauj tādas kļūdas un kā no tādām izvairīties nākotnē. No tādām nav pasargāts pats ideālākais projekts pasaulē.
Atklājas, ka struktūrfondu apgūšanā nav paredzēti pietiekami mehānismi uzņēmēju tiesību aizstāvībai.
Šī lieta gan kā atsevišķs gadījums, precedents, gan gan kā "spīdoša" stratēģija ir tiesībsargājošo iestāžu intereses vērta. Lēmumu, kas pamatots ar šādiem "argumentiem", varu uztvert tikai kā pļauku, un šis nav gadījums, kad gribētos padevīgi pagriezt otru vaigu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
