Gripa Latviju ierindo 2. vietā pasaulē. Intervija ar LIC vadītāju Jāzepu Keišu

- Latvija esot ierindojusies pirmajā vietā Eiropā pēc mirušo skaita no jaunās gripas. Kāds tam izskaidrojums?

- Mūsu valstī no pandēmiskās jeb cūku gripas ir miruši 34 cilvēki vecumā no 23 līdz 60 gadiem, viņu vidū - divas grūtnieces. Ja salīdzina ar pasaules rādītājiem, šo mirstību rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, mēs ieņemam otro vietu pasaulē aiz Argentīnas un pirmo vietu Eiropā.

Tam ir vairāki cēloņi un, ja tie kombinējas vienā pacientā, tad iznākums ir bēdīgs. Kad cilvēks saslimst, viņš sev uzdod ļoti vienkāršu jautājumu - vai es ārstēšos pats vai meklēšu ārsta palīdzību? Lielākā daļa no mirušajiem slimības sākumā pie ģimenes ārsta nevērsās, viņi ar slimību cīnījās paši. Pie ārsta vērsās tikai tad, kad slimība jau bija aizgājusi pārāk tālu.

- Viņi varbūt netika pie ārsta, jo nevarēja nokļūt, nebija naudas... Iespējams, ka darbs sauca un devās strādāt slimi?

- Ja pacients nevar atbraukt, tad jābrauc ārstam. Galvenais tomēr ir tas, kā mēs vērtējam savu veselību un vai tā vispār ir vajadzīga. Sociālās spriedzes laikā, kad ir bezdarbs, šis jautājums varētu būt ļoti aktuāls. Visi mirušie bija sociāli aktīvi cilvēki, viņu vidū nebija bezdarbnieku, tātad viņiem bija līdzekļi vizītei pie ārsta. Lielākajai daļai mirušo nebija hronisku saslimšanu, tātad viņi pirms tam bija veseli. Tikai nelielai daļai bija cukura diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu saslimšanas, plaušu slimības... Gandrīz visi slimnieki, kas nomira, nebija vērsušies pie ģimenes ārsta. Un, ja arī bija, lielākā daļa nebija saņēmuši pretvīrusu terapiju. Piebildīšu, šie antivirālie medikamenti, no kuriem pazīstamākais ir "Tamiflu", jāsāk lietot slimības pirmajās 24 stundās, jo šajā laikā izšķiras slimnieka liktenis.

- Pretvīrusu medikamenti ir ļoti dārgi un retais tos var atļauties.

- Tas ir jautājums par to, vai veselība ir vai nav vērtība. Neviens no pacientiem, kas nomira, nebija dzīves atstumts. Viņi slimnīcā nonāca tad, kad viņiem bija jau izteikts elpas trūkums, plaušu mazspēja. Lielākā daļa nokļuva intensīvās terapijas nodaļā, un daži slimnīcā nodzīvoja tikai dažas stundas. Tātad viņi tika hospitalizēti īsi pirms nāves. Te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par uzticību primārās aprūpes ārstiem. Latvijā uzlabojums šajā jomā būs droši vien tikai tad, kad ārstu vidū izveidosies konkurence un ģimenes ārsti būs spiesti cīnīties par katru pacientu. To nevar pārmainīt no augšas ne ministre, ne Ministru kabinets. Būs ģimenes ārsti, pie kuriem ies ar lielu prieku, un būs tādi, kuri paliks bez darba.

- Vai visi šie slimnieki nomira Infektoloģijas centrā?

- Pacienti bija hospitalizēti daudzās slimnīcās - Valmierā, Cēsis, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Tiesa, šīs gripas slimniekiem būtu jāārstējas Infektoloģijas centrā, diemžēl lielākā daļa pacientu nebija tik tālu hospitalizējami elpošanas mazspējas dēļ, tāpēc mēs braucām pie viņiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas ir apgādātas ar kvalitatīviem mākslīgās elpināšanas aparātiem, tomēr transportēšanas slodze, pat pārvietošana no gultas uz nestuvēm ir tik liela, ka slimnieks smok nost.

Gandrīz visu mirušo cilvēku vīrusu paraugus aizsūtījām uz Eiropas laboratorijām, kur tos var izpētīt pamatīgāk nekā Latvijā. Tika konstatētas noteiktas vīrusu izmaiņas, kuras varēja veicināt šos smagos saslimšanas gadījumus. Šīs izmaiņas vīrusam var piešķirt lielākas spējas radīt audu bojājumus, tajos dziļāk iekļūstot. Pārdomu vērti dati ir arī tajā ziņā, ka to mirušo pacientu audos, kuri bija saņēmuši "Tamiflu", pat pēc nāves tika atrasts gripas vīruss. Tātad šis vīruss ir ārkārtīgi dzīvotspējīgs un organisms ar to netiek galā bez mediķu iejaukšanās. Ja mēs jums parādītu, kāda izskatās šāda smaga gripas slimnieka plaušas, jūs redzētu, ka tās ir kā viens liels gaļas gabals, kur vairs nav alveolu - struktūru, kas nodrošina skābekļa nokļūšanu organismā, tāpēc cilvēks nosmok.

- Vakcinēšanās vienmēr bijis ļoti jūtīgs jautājums, īpaši, ja pēkšņi parādās kāda jauna slimība. Tomēr Eiropas Komisija ieteica valstīm iegādāties vakcīnas, lai varētu dot iespēju potēties vismaz riska grupām. "Eirobarometra" aptaujas dati rāda - ja būtu iespēja vakcinēties pret pandēmisko gripu, Latvijā to izmantotu 45% iedzīvotāju. Kāds ir jūsu uzskats kā infektologam, vai Latvija neizdarīja greizi, nedodama šo iespēju?

- Valstis, kuras dabūja šo vakcīnu, to bija pasūtījušas laikus un jau iepriekš samaksājušas. Latvijā pavasaris bija finansiāli ļoti dramatisks.

Kad mums piedāvāja vakcīnas, gripa jau bija tikpat kā beigusies. Uzskatu, ka šai vakcīnai nav tik aktuālas nozīmes, kā tas bijis citos gadījumos, jo pret pandēmisko gripu Latvijā ir pieejami efektīvi pretvīrusu medikamenti, kā arī parastā gripas vakcīna. To, ka šie medikamenti patiešām ir efektīvi, varu apgalvot pēc pieredzes savā klīnikā. Mūsu ārsti un medicīnas māsiņas, kas ilgstoši kontaktējas ar gripas slimniekiem, profilaktiski lietoja šos preparātus un neviens nesaslima.

Pastāstīšu arī vienu interesantu piemēru par vakcīnām. Kad novembrī sākās gripas epidēmija, veselības ministre Rozentāle deva rīkojumu, ka pie mums Infektoloģijas centrā var nākt bez maksas potēties visi ģimenes ārsti un arī viņu māsiņas, jo viņiem taču ir visciešākais kontakts ar gripas slimniekiem. Kā jūs domājat, cik atnāca?

- Ja Latvijā ir ap 1600 ģimenes ārstu, kāds simts jau sapotējās...

- Sapotējās tikai četri ārsti. Atliek vien secināt: vakcīnas jau var sapirkt, bet vai cilvēki izmantos iespēju potēties pret gripu? Ja būtu sapirktas tūkstošiem jaunās gripas vakcīnu, bet atnāktu tikai pāris cilvēku, tad jautājums - ko mēs darītu ar šīm iepirktajām vakcīnām?

- Bet ko jūs darīsiet ar ģimenes ārstiem paredzētajām neizlietotajām vakcīnām?

- Tām ir diezgan ilgs derīguma termiņš, un gan jau tās izmantosim. Ar šo piemēru es gribēju parādīt, kā tiek vērtēta profilaktiskā potēšana pašu mediķu vidū. Bet Infektoloģijas centra darbinieku potēšanās pret gripu bija stipri labāka - brīvprātīgi ir sapotējušies 30 procenti strādājošo.

- Mediķi droši vien zina, ka katra šāda vakcīna ir trieciens imūnsistēmai, tāpēc uz vakcinēšanos raugās skeptiski.

- Es gribētu jums vaicāt, cik triecienus jūsu imūnsistēma līdz šodienai jau ir saņēmusi, elpojot piesārņotu gaisu, ēdot ar konservantiem pieblīvētu pārtiku? Lai zinātu, vai ir vajadzība potēties vai ne, pastāv tāda iespēja kā analīzes, kas parāda antivielu daudzumu.

- Vai tik lielu mirstību no gripas piedzīvojāt pirmo reizi?

- Tā patiešām ir pirmā reize. Es redzēju šos pacientus gan Infektoloģijas centrā, gan arī citās slimnīcās, un man radās visnotaļ objektīvs priekšstats gan par slimības norisi, gan tās ārstēšanu.

- Cik cilvēku parasti sezonā nomirst no parastās gripas?

- Skaitļus precīzi var nosaukt tikai tad, ja ir objektīva uzskaite. Manuprāt, pandēmiskās gripas laikā uzskaite bija ideāli laba. Ja jūs man uzdotu jautājumu par 23. jūniju... Vai jūs zināt, ko šis datums nozīmē?

- Latvija gatavojas līgošanai, visi pin vainadziņus...

- Tiesa, arī tas. Bet 23. jūnijā konstatējām valstī pirmo ar pandēmisko gripu sasirgušo pacientu. Kad to uzzināju, biju par to diezgan lielā sajūsmā. Ne tādēļ, ka saslimis cilvēks, bet gan tādēļ, ka mūsu laboratorijas ir pasaules līmenī un spēj atpazīt gripas H1N1 izraisītāju vīrusu. Ja šādas iespējas nebūtu, droši vien diagnosticētu visu ko citu, kā tas bija, piemēram, Ukrainā, kur bija pandēmijas vilnis, mirušie cilvēki un aplamas diagnozes - kas ienāca prātā, to arī uzrakstīja.

- Vai var apgalvot, ka pandēmiskā gripa ir beigusies?

- Es negribu teikt, ka mēs varam tai pielikt punktu. Var gadīties, ka nāks otrs pacēluma vilnis. To neviens nevar pateikt. Man šķiet, ka viļņa nebūs, bet garantiju nav, tās ir tikai pārdomas.

Par epidēmiju, kas piemeklēja Latviju, varam izdarīt jau zināmus secinājumus. Tie ir tādi paši kā citur pasaulē, vienīgi ar nelieliem "bet"... Ja mēs pavērtējam, kā pārsvarā slimoja cilvēki ar šo gripu, redzams, ka lielākajai daļai slimība noritēja viegli, vienai daļai - pat ļoti viegli. No tā mēs varam izdarīt vienu būtisku secinājumu - mēs pat īsti nezinām, cik cilvēku šo slimību pārslimoja, jo tie, kas sasirga ļoti viegli, pie ārsta negāja, ārstējās mājās, un viss beidzās labi. Mēs zinām tikai to cilvēku skaitu, kuriem slimība noritēja smagāk vai ļoti smagi. Tiek uzskatīts, ka Latvijā pandēmisko gripu varētu būt pārslimojuši apmēram 12 procenti iedzīvotāju. Pārsvarā slimoja jaunieši, kuriem, jādomā, nebija imunitātes pret gripas vīrusu, un tāpēc viņi pret to bija salīdzinoši uzņēmīgāki. Bet sasirga arī gados vecāki ļaudis.

Epidēmijas laikā mēs ļoti rūpīgi sekojām šiem vīrusiem, izdalījām tos, ņemot analīzes. Pēc 11. novembra to vairs nedarīja tik rūpīgi, jo pirms šī datuma Latvijā bija sasniegts tāds gripas izplatības līmenis, ka varēja teikt, ka tā jau ir vietējā cūku gripa. Līdz tam vīruss tika ievests, bet pēc 11. novembra jau inficējamies cits no cita pašu mājās. Novembra beigās jau bija sasniegts ļoti augsts saslimstības līmenis - slimoja 520 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pateicoties tam, ka rūpīgi strādājām ar smagi slimiem pacientiem, mums ir precīza statistika. Ja netiktu izdarītas analīzes, mūsu statistikas rādītāji droši vien būtu krietni labāki - parādītos mazāks no jaunās gripas mirušo skaits. Rūpīga pieeja deva atbildi, cik daudzi ir miruši no šīs gripas mūsu valstī.

- Tātad šī gripa tomēr nav izdomāta?

- Ja es mirušo slimnieku tuviniekiem sāktu stāstīt, ka tā ir izdomāta, lai farmācijas firmas varētu nopelnīt, ražojot jaunas vakcīnas, tad es nezinu, ko viņi par mani domātu. Mana meita mēdz pārmest - ko tu, tēti, tur stāsti par tām pretvīrusu zālēm, palasi, kas rakstīts avīzēs, - tās nevajag pirkt. Tas ir tas pats, ja cilvēkam, kurš slīkst, ir iespēja padot glābšanas riņķi un laivu, bet tas netiek darīts. Sak, ja izķepurosies, tā būs tava laime, bet laivu un glābšanas riņķi es tev nemetīšu.

Cilvēks, kurš iepriekš bijis vesels, pēc gripas uzbrukuma piecu dienu laikā ir miris... Gripas vīruss ir unikāls tādā ziņā, ka tā struktūras mainās. Vīrusam ir un būs daudz struktūru un arī kombināciju. No tām mēs nekur neaizbēgsim, jo gripas vīruss arī grib dzīvot, tāpēc viņš mainās un grozās.