Tā, piemēram, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir gandarīta par Nacionālā Veselības dienesta (NVD) ieceri tuvākajā laikā krūts vēža ārstēšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļaut pasaulē labi pazīstamu medikamentu, kas Latvijā līdz šim bija pieejams tikai atsevišķos gadījumos.
Tagad tas būs izmantojams arī ārstēšanā pacientēm ar metastāzēm un pirmsoperācijas periodā. Tāpat KZS iekļauts medikaments nieru vēža un kuņģa vēža ārstēšanai. Īpaši uzlabojumi vērojami tā saukto bāzes medikamentu jeb pamata zāļu nodrošinājumā. Taču valsts atbildīgajām institūcijām ir vairāk jādomā arī par jaunākās paaudzes mūsdienīgu medikamentu iekļaušanu valsts apmaksāto medikamentu lokā - šajā jomā virzība varētu būt straujāka un mērķtiecīgāka, tuvinot vēža pacientu ārstēšanas iespējas tam līmenim, kāds tas ir citās attīstītajās valstīs.
Zāļu sistēmai jākļūst pacientiem draudzīgākai
Arī pašā kompensējamo zāļu sistēmā ir jāveic vairāki uzlabojumi, padarot to pacientiem draudzīgāku un pieejamāku. Pirmkārt, lemšanā par KZS papildināšanu ir jāpiedalās arī ārstu profesionālo asociāciju pārstāvjiem. Diemžēl Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociāciju NVD līdz šim nav aicinājis piedalīties apspriedēs par konkrētu zāļu iekļaušanu sarakstā. Arī lemšanā par KZS saraksta pilnveidošanu trūkst mērķtiecības un plānveidības - ne ārsti, ne pacienti nav informēti par to, vai un kādi medikamenti ienāks sarakstā tuvākā un tālākā nākotnē, kādas iespējas pacientiem būs ārstēties, atveseļoties un pagarināt dzīves ilgumu.
Jāatzīmē, ka, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā izmanto mazāk pretaudzēju medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā!
Medikamenti - arī retajiem audzējiem
Tāpat ir svarīgi, lai valsts apmaksāto zāļu sarakstā tiktu iekļauti medikamenti arī tām vēža lokalizācijām, kas nav plaši izplatītas. Piemēram, ja pacients Latvijā sirgst ar sarkomu vai melanomu, kam attīstījušās metastāzes, jauni valsts apmaksāti medikamenti šīs slimības ārstēšanai nav paredzēti. Zāles tirgū ir pieejamas, taču valsts tās nenodrošina - pacients var pirkt zāles par savu naudu, taču tās maksā dārgi. Taču pacients nav vainīgs, ka viņam ir gadījies saslimt ar ļoti retas formas vēzi - šāda nelaime var piemeklēt ikvienu, un retā diagnoze nedrīkst būs iemesls tam, ka ārstēšana tiek atteikta. Latvija ir maza valsts, un tai ir jāspēj parūpēties par ikvienu tās iedzīvotāju - svarīgs ir katrs nodzīvotais gads, katrs mēnesis un diena. Ja vien zāles piedāvā iespēju dzīvot ilgāk, valstij saviem iedzīvotājiem šāda iespēja ir jānodrošina!
Jāmazina birokrātija
Lai uzlabotu pacientu ārstēšanu, noteikti ir jāpārskata neērtā zāļu iegāde vēža pacientiem ķīmijterapijas jomā. Patlaban ambulatoriem pacientiem onkologs ķīmijterapeits izraksta recepti, zāles viņam jāiegādājas aptiekā un jāatnes uz slimnīcu, kur tās tiek nodotas medicīniskajam personālam, lai turpinātu ārstēšanu. Būtu labi, ja neatkarīgo no tā, kur pacients saņem ķīmijterapiju - stacionārā vai ambulatori, medikaments tiktu izrakstīts no stacionāra aptiekas, lai zāļu iegādē pacientam vispār nav jāiesaistās, kas ir daudz ērtāk - ārstiem nav jātērē laiks birokrātisko prasību izpildei un vairāk laika var atvēlēt ārstēšanai.
Tāpat valsts līmenī būtu jāsakārto sistēma, lai efektīvi diagnosticētu un nozīmētu ārstēšanu retajiem audzējiem. Kaut gan Latvijas vadošie speciālisti pērn Veselības ministrijas vadībā daudzu mēnešu garumā gatavoja vadlīnijas šajā jomā, praktiska rezultāta lielajam ieguldītajam darbam līdz šim nav bijis.
Mazāk ielaisto gadījumu
Saskaņā ar SPKC datiem, ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais iedzīvotāju nāves cēlonis Latvijā pēc sirds un asinsvadu slimībām. 2012.gadā no ļaundabīgajiem audzējiem mira 6016 iedzīvotāju. Pēdējo desmit gadu laikā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pieaugusi par 19%. Vēzis Latvijā joprojām bieži tiek diagnosticēts vēlīnās stadijās, kas negatīvi ietekmē iespēju sekmīgi izārstēties.
Taču priecē fakts, ka pēdējos gados samazinās smagi ielaisto vēža gadījumu skaits un vairāk vēža gadījumu tiek atklāti agrīni I un II stadijā. Piemēram, 2012. gadā palielinājās I-II stadijā diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, bet samazinājās IV stadijā diagnosticēto audzēju īpatsvars. I,II stadijā 2011.gadā tika atklāti 44,3% audzēju, bet ,2012 - 44,6%. Savukārt IV stadijā 2011.gadā tika atklāti 22,2% audzēju, bet 2012. - 18,4%.
Kaut gan vēža pacientu ārstēšanā valstī vēl veicami daudz uzlabojumu, pacientiem būtu jāzina, ka ārsti vienmēr meklēs risinājumus un iespēju robežās palīdzēs risināt arī vissmagākos un sarežģītākos gadījumus. Piemēram, daudzi pacienti Latvijā saņem ārstēšanu ar mūsdienīgiem medikamentiem tā saukto līdzjūtības programmu ietvaros, ko finansē farmācijas kompānijas. Tāpat moderni medikamenti bez maksas pacientiem ir pieejami klīnisko pētījumu ietvaros.
Katrā ziņā fakts, ka valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā šodien ir pārāk zems nav iemesls tam, lai pacients nedotos pie ārsta un atliktu vēža ārstēšanu uz vēlāku laiku. Jo savlaicīgāk slimība tiek atklāta un diagnosticēta, jo labvēlīgāka ir ārstēšanas prognoze un rezultāts. Ne velti pasaulē vēzis tiek piepulcēts hronisko slimību kategorijai, jo savlaicīga un kvalitatīva ārstēšana nodrošina labus ārstēšanas rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
