Jāuzteic Finanšu sektora attīstības padomes darba aktivizēšana. Pēdējos divos gados šī padome darbā ir aktīvi iesaistījusi banku nozares ekspertus un veicinājusi aktuālo problēmjautājumu risināšanu. Apstiprinātais Finanšu sektora attīstības plāns 2017.–2019. gadam skaidri iezīmē kopīgo mērķi ceļā uz stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.
Tāpat jāatzīmē, ka šā gada 23. janvārī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kuros noteikts, kā attālināti ar drošu elektronisko parakstu tiks apliecināts juridiskās personas gribas izpaudums tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Minētais nodrošinās pilnīgu hipotēkas nostiprināšanu un grozīšanu elektroniski, ko uzņēmēji varēs veikt attālināti jau no 2018. gada 1. novembra. Ļoti ceru arī uz Saeimas atbalstu šai iniciatīvai.
No 1. janvāra spēkā stājies arī ieguldījumu konta regulējums, kas paredz speciālu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas kārtību darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas būtu universāli piemērojama Latvijas kredītiestāžu sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem. Tas vienkāršos ieguldījumus dažādajos finanšu instrumentos un atvieglos nodokļu iekasēšanu, kas ir būtiski kapitāltirgus attīstībai.
Tapis arī Nacionālais riska vērtējums un Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019. gadam, kas ir kārtējais lielais solis ceļā uz augtākajiem atbilstības standartiem Latvijā. Bankas nākamajā gadā turpinās stiprināt savas iekšējās kontroles sistēmas, apmācīt darbiniekus un ievērot augstākos atbilstības standartus, lai sasniegtu LKA izvirzīto mērķi 2–3 gados sasniegt augstākos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Apliecinu LKA gatavību turpināt darbu pie efektīva sadarbības mehānisma izveides starp valdību un privāto sektoru, lai pastiprinātu cīņu ar finanšu noziegumiem, tostarp nopietnu visu iesaistīto pušu darbu pie "Moneyval" gala ziņojuma par Latviju.
Īpaši atzīmējams sasniegums – mājokļu programmas turpināšana un paplašināšana, paredzot, ka valsts garantiju mājokļa iegādei varēs saņemt arī iedzīvotāji ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību līdz 35 gadu vecumam jeb jaunie speciālisti. Tāpat redzam vajadzību pārskatīt studiju kreditēšanas programmu un izstrādāt regulējumu, kas veicinātu slikto kredītu pārstrukturizāciju un šādu kredītņēmēju atgriešanos ekonomikā.
1. februārī prezentējām LKA kreditēšanas indeksu, kas skaidri parāda – kopējā kreditēšanas vide Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies. Indeksa vērtība 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir augusi par 6 procentpunktiem. Savukārt detalizētāks indeksa rezultātu izvērtējums liecina, ka ievērojami cēlusies banku vēlme kreditēt un vērojams tikai neliels kritums banku spējā kreditēt, kas galvenokārt skaidrojams ar strukturālām izmaiņām komercbanku sektorā.
Tāpat pēdējo gadu laikā līdz ar valdības mērķtiecīgu darbu ievērojami pieaugusi aizņēmēju vēlme un spēja aizņemties, kas savukārt skaidrojams ar plašākiem procesiem ekonomikā – bezdarba līmeņa krišanās, IKP pieaugums, vidējās darba algas paaugstināšanās valstī un uzņēmēju uzkrātā kapitāla apjoma pieaugums. Vienlaikus, lai arī pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences, tomēr vēl aizvien vismaz piektdaļa ekonomikas atrodas pelēkajā sektorā. Līdz ar to šai daļai uzņēmumu un privātpersonu iegūt aizdevumu faktiski nav iespējams. Rezumējot un analizējot kreditēšanas indeksa rezultātus plašākā tautsaimniecības attīstības kontekstā, jāsecina, ka kreditēšana, nenoliedzami, ir valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs. Ir skaidrs – lai izaugsme kļūtu vēl straujāka, visām iesaistītajām pusēm nepieciešams turpināt jau uzsākto sadarbību ēnu ekonomikas apkarošanā un eksportspējīgu uzņēmumu atbalstīšanā.
Noslēgumā, iezīmējot nākamās sadarbības tēmas, redzam nepieciešamību turpināt uzsākto darbu un līdz šā gada martam izstrādāt un apstiprināt tehnoloģiski neitrālu regulējumu par klientu attālināto identifikāciju, kas, pirmkārt, finanšu un citus pakalpojumus padarītu arvien pieejamākus iedzīvotājiem attālināti, kā arī paplašinātu iespējas sniegt pakalpojumus ārpus Latvijas. Tāpat redzam vajadzību turpināt aktīvu sarunu par iespējamiem risinājumiem efektīvai un drošai datu apmaiņai starp valsti un privāto sektoru.