Foto: Privātais arhīvs
Latvijā cūkgaļa gan pārstrādātā, gan svaigā veidā ir vispieprasītākais no visiem gaļas veidiem. Vienlaikus paši Latvijā spējam nodrošināt mazāk nekā 50% no nepieciešamā, līdz ar to esam arvien vairāk atkarīgi no globālajiem procesiem. Diemžēl prognozes liecina, ka šī gada laikā cūkgaļas cena arvien turpinās pieaugt un stabilitāte nav gaidāma, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot arī iedzīvotāju pirktspēju.

Ja cenas pieaug, bieži vien tiek "vainoti" ražotāji. Taču patiesībā ražotāji vienmēr līdz pēdējam brīdim cenšas cenu noturēt esošajā līmenī, jo patērētāji ļoti skrupulozi seko līdzi cenu izmaiņām un konkurence nozarē ir sīva. Tātad – kas piespiež ražotājus celt cenas, lai izdzīvotu?

Ķīnas faktors

Lai cīnītos ar dabas piesārņojumu, Ķīna, kas ir pasaulē lielākais cūkgaļas patērētājs, 2014. gadā ieviesa striktus vides regulējumus. Līdz ar to būtiski saruka cūku fermu skaits. Tajā pašā gadā valsti skāra arī smagi plūdi. Šo notikumu rezultātā Ķīnā samazinājās pašu saražotās cūkgaļas apjomi. Redzot, ka cūkgaļas pietrūkst, 2015. gadā valstī tika atļauts plašāks imports, kas iepriekš bija strikti ierobežots un regulēts. Rezultātā pasaulē izveidojās milzīgs cūkgaļas cenu kāpums.

Ķīna cūkgaļu importē gan no ASV, gan Brazīlijas, taču vislielākajā cieņā ir cūkgaļa no Eiropas. Piemēram, 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos Ķīna no Eiropas Savienības (ES) importēja 873 tūkstošus tonnu cūkgaļas.

Lauvas tiesu uz Ķīnu eksportē Vācija 91 procents no ES, atstājot aiz sevis Spāniju. Arī daudzi Baltijas ražotāji veras Vācijas virzienā, jo no cūkgaļas loģistikas viedokļa tā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Attiecīgi mazajai Latvijai šajā tirgū nākas konkurēt ar lielo Ķīnu, kas cūkgaļas pārdevējiem ir daudz pievilcīgāka, jo spēj vienā reizē paņemt daudz lielākas preču partijas. Alternatīva vēl ir Dānija.

Gaļas patēriņš Latvijā zemāks nekā vidēji Eiropā

Runājot par gaļas patēriņu Latvijā tas arvien saglabājas salīdzinoši zems. Piemēram, viens lietuvietis vidēji gadā patērē aptuveni 89 kilogramus gaļas, bet spānis – aptuveni 101 kilogramu gaļas, kamēr latvietis – aptuveni 50 līdz 60 kilogramus gaļas, kas ir teju divreiz mazāk nekā Spānijā. Turklāt arī viņu vidējais dzīves ilgums ir lielāks – mūsu aptuvenais dzīves ilgums ir 72-73 gadi, bet Spānijā – aptuveni 86 gadi. Šie dati tikai atkārtoti apliecina, ka augsts gaļas patēriņš nebūt nav saistāms ar īsāku mūža ilgumu, drīzāk tā ir virkne citu faktoru, kas kaitē mūsu dzīves kvalitātei un garumam.

Ražotājus "nospiež uz ceļiem"

Ražotāji patlaban atrodas spiedīgā situācijā, jo produkcija kļūst ievērojami dārgāka. Diemžēl sadārdzinās arī uzņēmumu izdevumi par degvielu. Iepriekšējos gados degvielas cena bija kritusies, savukārt patlaban novērojams degvielas cenu kāpums - atvest gaļu pie mums un arī aizvest to pie patērētāja ir kļuvis dārgāk.

Jau tagad redzam, ka cena cūkgaļai līdz vasarai augs vismaz par 40 centiem kilogramā un atkal būs 2013. - 2015. gada līmenī, kas ir cūkgaļas pirmskrīzes līmenis. Degvielas sadārdzināšanās cenu paaugstinās vēl par pāris centiem. Ražotājam nāksies uzņemties daļu izdevumu "uz sevi," lai produkts vispār būtu nopērkams. Bet diemžēl visus izdevumus ražotāji paši nevarēs absorbēt.

Arī Āfrikas cūku mēris Latvijā atstāj savas sekas – pašpietiekamība kļūst vēl mazāka. 15 tūkstoši cūku, kuras likvidētas mēra dēļ, salīdzinoši nav ļoti daudz, bet Latvijas apmēriem tas ir diezgan iespaidīgs skaitlis. Ko nozīmē 15 tūkstoši cūku? Viena cūku māte gada laikā vidēji piedzemdē aptuveni 20 līdz 25 sivēnus. Kopā tās jau ir vairāk nekā 300 000 cūku. Ja Latvijā vēl kāda ferma tiks aizvērta, cūkgaļas cena kāps vēl straujāk, jo vietējo iedzīvotāju pieprasījums cūkgaļai Āfrikas cūku mēra dēļ nemazinās, bet vietējais piedāvājums gan.

Nākotnes prognozes - neskaidras

Tiek prognozēts, ka šogad Ķīnā cūkgaļas pašpietiekamība palielināsies par 2% un kopumā vajadzēs vēl vismaz divus gadus, lai valsts varētu atgūties. Vienlaikus Ķīna 2018. gadā ieviesīs dabas aizsardzības nodokli gaļai, tāpēc fermām, kurās tiek audzētas cūkas, būs jāmaksā vēl vairāk. Būs sadārdzinājums arī saistībā ar notekūdeņiem. Jo dārgāka būs iekšējā produkcija, jo Ķīnai aizvien būs izdevīgi saņemt produkciju no Eiropas. To, cik daudz Ķīna nākotnē patērēs Eiropas produkciju, lielā mērā ietekmēs arī ASV. Mūsu interesēs būtu, lai jaunais prezidents nesabojātu esošās sadarbības iestrādnes – jo ASV uz Ķīnu lielāki eksporta rādītāji, jo mums lielākas cerības uz cenu samazinājumu Eiropas kontekstā.

Diemžēl, pat ja Krievija atvērs tirgu, Latviju tas ietekmēs nosacīti pozitīvi. Cūku mēra dēļ mēs nedrīkstēsim eksportēt, neskatoties uz to, ka gan Krievijā, gan Baltkrievijā arī plosās cūku mēris. Būtībā eksporta tirgus cūkgaļai svaigā veidā vismaz uz 3 līdz 5 gadiem ir noslēdzies. Cūkgaļu tagad iespējams eksportēt tikai ar tā saukto "pievienoto vērtību".

Pārtikas cenas pēdējā desmitgadē aug globāli, jo patēriņš pārtikai ir milzīgs. Arī trešās attīstības valstis arvien vairāk un vairāk patērē pārtiku. Tik lēti kā tagad veikalā pārtika pēc 10 gadiem nemaksās. Gada griezumā jau tagad inflācija pārtikai ir aptuveni 6 procenti. Piemēram, siera cena ir pieaugusi par 40 procentiem. Cenas augs, un tas ir nenovēršami.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!