Arī tie uzņēmēji, kuri strādā godīgi, vēlas, lai nodokļus maksā visi un samaksā pilnā apjomā. Ikvienā nozarē, ja daļa uzņēmumu nodokļus nemaksā un valsts negrib vai nespēj tos piespiest maksāt, zaudētāji tirgū ir godīgie uzņēmumi, bet ieguvēji – negodīgie. Tie var pārdot savu produkciju vai pakalpojumus krietni lētāk nekā konkurenti, un patērētāji, kuru lielai daļai svarīgākais ir zemākā cena, pērk no negodīgākā (varbūt nenojaušot, kā zemā cena iegūta, bet varbūt arī apzinoties, kāpēc šoreiz tik lēti).

Valsts it kā cenšas iekasēt nodokļus un cīnīties pret nemaksātājiem. Laiku pa laikam mēs dzirdam par atklātām pievienotās vērtības nodokļa shēmām vai pieķertajiem tā saukto aplokšņu algu maksātājiem, tiek pārbaudīta nodokļu maksāšana autoservisos, frizētavās un citur. Un tomēr – analizējot situāciju gaļas nozarē, kurā es strādāju, šķiet, ka valsts budžetam garām iet summas, kas nav samērojamas ar tām, kuras nesamaksā mazs autoserviss vai frizētava.

Vēl skumjāk, ka tas ne īpaši uztrauc sabiedrību un valsts iestādes. "Latvijas Avīzē" bija publicēts plašs materiāls par algām gaļas pārstrādes uzņēmumos. Atšķirības ir vienkārši kliedzošas un rada pamatotas aizdomas par samaksu aploksnēs ne vienā ražotnē vien, bet daudzos nozares uzņēmumos. Taču rezonanses faktiski nebija, viss atkal noklusa.

Gaļas pārstrādes uzņēmumos pašlaik ir grūti atrast darbinieku, kas būtu gatavs strādāt, nesaņemot tuvu 800 eiro mēnesī. Taču tad, kad lasi, ka daudzi uzņēmumi tomēr ir spējuši piesaistīt savās vēlmēs apbrīnojami pieticīgus darbiniekus, kas gatavi samierināties teju ar minimālo algu, labi saproti, kāpēc šo uzņēmumu prece ir tik lēta, bet īpašnieki tomēr dzīvo pārticīgi.

Nozarē, kurā strādā aptuveni 4,5 tūkstoši darbinieku, minimālo algu vai samaksu, kas ir tuva tai, saņem aptuveni 1,3 līdz 1,4 tūkstoši cilvēku. Vēl aptuveni pusotrs tūkstotis strādājošo saņem algu, kas ir zemāka par vidējo (zem 680 eiro mēnesī). Ne jau visi viņi atrodas "pelēkajā sektorā", taču izskatās, ka kāda daļa droši vien.

Absurdi, bet ļoti liels darbinieku, kas samierinājušies ar minimālo algu, īpatsvars ir atrodams pat kādā uzņēmumā, kas ir pasludināts par labāko darba devēju savā reģionā. Uzņēmumā pat spējuši atrast par minimālo algu strādāt motivētus finanšu un pārdošanas vadītājus. It kā nodarbinot uz pusslodzi...

Neoficiāli no valsts institūciju pārstāvjiem esmu dzirdējis, ka situācija viņiem ir zināma, taču izlēmīgas darbības netiek veiktas, jo, ļaujot šādiem uzņēmumiem strādāt, tiek cerēts saglabāt darbvietas reģionos. Notiek pārrunas un pārbaudes, process turpinās un nebeigsies vēl ilgi. Vienlaikus citos uzņēmumos strādājošo trūkst. Patiesībā, ja arī šādi nemaksātāji izbeigs darbību, nozarei kopumā nekas ļauns nenotiks – darbiniekus no šiem uzņēmumiem pieņems darbā veiksmīgie ražotāji, kuri arī pašlaik spēj samaksāt visus nodokļus.

Ieguvēji būs arī paši darbinieki. Jā, iespējams, uzņēmumā, kas nemaksā nodokļus, pašlaik darbinieks pēc nodokļu nomaksas saņem kādus 30–40 eiro vairāk nekā līdzīgā darbā tur, kur visi nodokļi tiek maksāti. Taču, ja par darbinieku nav maksāti nodokļi, paliekot bez darba, viņš nesaņem normālu bezdarbnieka pabalstu. Ja cilvēkam vajag uzlabot sadzīves apstākļus, kredīts bankā tiek atteikts, jo ienākumi ir pārlieku mazi. Šādās situācijās daudzi sāk ņemt ātros kredītus, līdz beigu beigās spiesti braukt peļņā uz ārzemēm. Diemžēl daudzi iedzīvotāji, kas strādā uzņēmumos, kur viņiem maksā algu aploksnē, par to joprojām neaizdomājas.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav tas smagākais nodokļu slogs. Ja uzņēmums pareizi rēķina savas izmaksas un savu biznesa potenciālu, tad, manuprāt, Latvijā var veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, ko arī daudzi uzņēmumi ir pierādījuši, un taisnošanās, ka alga aploksnēs tiek maksāta tāpēc, ka ir augsti nodokļi, neiztur kritiku. Tikai valstij ir jānodrošina, ka tos maksā visi.

Tad strādājošie nākotnē varēs saņemt normālu pensiju un pabalstus, bet uzņēmumiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas konkurences un attīstības iespējas. Arī runas par nepieciešamību atvērt darba tirgu viesstrādniekiem kļūs mazāk aktuālas, un cilvēki retāk pametīs Latviju. Varbūt beidzot ir laiks ieviest kārtību – un kāpēc gan nesākt ar gaļas nozari? Pietrūkst jau tikai vēlmes rīkoties.