Taču pašlaik nav arī noteikumu, kas regulētu parka kā dabas un kultūrvēsturiskā objekta vērtību aizsardzību, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Tas rada nopietnus draudus Mežaparka attīstībai.
Sākotnēji Mežaparka attīstības vīzija paredzēja parku pārvērst par klusu atpūtas vietu, bet vēlāk – sabūvēt tajā privātmāju ciematiņus. Šāda doma virmo gaisā arī tagad – ka vajadzētu gar Meža prospektu atdalīt zonu, kurā varētu būvēt privātmājas, tādējādi ar šo zonu nodalot vienu Mežaparka daļu.
Brīdī, kad tiks izstrādāts teritorijas detālplānojums, šādu ideju realizēšana vairs nebūs iespējama, jo detālplānojums paredzēs konkrētu Mežaparka zonējumu, tostarp arī konkrētu teritoriju iedalījumu, kas nekādā gadījumā nedrīkstēs tikt izmantotas privātai vai komercapbūvei. Pašlaik šāda iedalījuma nav, un visai teritorijai ir dabas pamatnes statuss, kas nozīmē, ka Mežaparks nav pasargāts no apbūves uzsākšanas.
Taču pats svarīgākais – ja Mežaparkam būs izstrādāts detālplānojums, būs iespējams piesaistīt privātas investīcijas parka attīstībai. Detālplānojumā būs paredzēts Mežaparka teritorijas iedalījums piecās galvenajās zonās - Sporta un aktīvās atpūtas zona, Kultūras, atrakciju un izklaides zona, Ūdensmalas zona, Klusā zona un Starpzona ar saglabātu zaļumu struktūru.
Piesaistot investorus, būs iespējams katrā no šīm zonām apmeklētājiem nodrošināt kvalitatīvas atpūtas iespējas. Kamēr šāda detālplānojuma nav, investoru piesaiste ir apgrūtināta, jo viņi ir ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā, ko patlaban parka vadība nespēj nodrošināt.
Detālplānojums arī paredz autostāvvietu izbūvēšanu ap Mežaparku. Tās būs paredzētas cilvēkiem, kas atbraukuši uz parku atpūsties vieni vai kopā ar ģimeni. Kopumā šīs autostāvvietas varētu uzņemt ap 2-3 tūkstošiem automašīnu. Tas veicinās arī cilvēku motivāciju apmeklēt Mežaparku, nebūs problēmu atrast vietu, kur novietot automašīnu. Pašlaik Mežaparks šādas iespējas nespēj nodrošināt.
Būtībā detālplānojums ir viens no galvenajiem rīkiem, lai būtu iespējams ne tikai nodrošināt Mežaparka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet arī raudzīties ilgtermiņā uz šī mantojuma efektīvu apsaimniekošanu, izmantošanu un attīstību.
Zinu, ka "Rīgas mežu" Mežaparka daļas vadītājam Andrejam Kondratjukam un viņa komandai ir virkne dažādu ideju un stratēģiju Mežaparka attīstībai, taču visas šīs idejas atduras pret detālplānojuma nepieciešamību.
Tādēļ Rīgas domes lēmums par detālplānojuma uzsākšanu viennozīmīgi vērtējams kā pozitīvs. Protams, līdz detālplānojuma reālam izstrādes brīdim vēl ir vismaz divi gadi. Tomēr arī tas ir nozīmīgs solis pretim attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
