Krievija ar pārtikas produktu embargo bērnišķīgi atriebās Eiropas Savienībai, kas atbalstīja Ukrainas cīņu būt par neatkarīgu valsti. Šobrīd Ukrainas neatkarības vārdā mūsu lauksaimnieki maksā milzīgu cenu, bet pārtikas ražošana ir valsts ekonomikas stūrakmens. Šis ir kārtējais pierādījums, cik trausla ir mūsu neatkarība. Viens grūdiens no ārpuses liek saļodzīties veselai nozarei.
Šoreiz tā ir pārtikas ražošana un transports, bet tikpat labi sitieni var skart jebkuru citu nozari. Mūsu valsts un tās ekonomika nedrīkstēja būt un vairāk nedrīkst būt atkarīga no Krievijas untumiem, tādēļ ir pienācis pēdējais brīdis, lai kopīgi izcīnītu ekonomisko neatkarību. Jautāsiet kā? Atbilde ir pavisam vienkārša – mums ir jāatbalsta savējie, jo citi mūsu vietā to nedarīs. Turklāt jāapzinās, ka savējie jāatbalsta ne tikai krīzes situācijā, bet katru dienu.
Nevalstiskās organizācijas un mazumtirdzniecības tīkli organizē informatīvas kampaņas vietējo produktu reklamēšanai. Šādām akcijām lielveikalu plauktos jākļūst par ikdienišķu parādību un mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir jāpērk vietējā produkcija. Iepirkumos Latvijas pašvaldībām ir jādod zaļā gaisma mūsu uzņēmumiem, jo citas valsts mums nav.
Kā jūs domājat, kāpēc, piemēram, lietuviešu produkcija vienā īpašā veikalu ķēdē ir lētāka nekā latviešu par spīti produkcijas vešanas attālumam un transporta izmaksām? Un atbilde nav meklējama zemākās ražošanas izmaksās, bet vienotībā starp valsts iedzīvotājiem, kas mums, latviešiem, jāattīsta. Šis ir tikai viens piemērs, kā citas valstis savējos atbalsta jau sen.
Ja iegādājies, piemēram, Latvijā ražotu sieru, zeķu pāri vai trauku mazgājamo līdzekli, tu atbalsti visu valsti kopumā. Par katru nopirkto produktu tiek maksāti nodokļi, kas veido valsts budžetu. No tā, savukārt, tiek laboti ceļi, uzturēta skola, kurā mācās tavi bērni, nodrošināta medicīniskā aprūpe.
Nopērkot Latvijā ražotu sieru, tu nodrošini rūpnīcas darbiniekiem darbu un atbalsti vietējos lauksaimniekus, kuri valstij maksā nodokļus un uztur dzīvību lauku teritorijās. Savukārt no tās naudas, iespējams, taviem vecākiem tiek maksāta pensija. Tu to visu ļoti labi zini, bet kāpēc tu joprojām neatbalsti savējos? Jā, lielveikalos ir nopērkami arī, piemēram, Vācijā ražoti sieri. Produkcijas cenas ir līdzīgas ar mūsējām. Vai tu apzinies, ka ar savu lēmumu izvēlēties viņu preci tu uzturi viņu skolas un pensionārus? Vai tu tiešām domā, ka mums, 2 miljoniem iedzīvotāju, ir jāpalīdz uzturēt aptuveni 80 miljoni vāciešu vai 3 miljoni lietuviešu?
Daži teiks, ka daudzi Latvijas produkti nav pietiekoši simpātiski vai nav tik izteiktas un uzrunājošas reklāmas, kā tas ir lielajiem pasaules zīmoliem. Jā, kādam produktam nav pietiekami izstrādāts dizains, kādam dārzenim ir nobružāts sāns, bet tas nenozīmē, ka šis produkts nav pietiekoši labs, garšīgs vai veselīgs. Varbūt, piemēram, tieši ne tie simpātiskākie dārzeņi ir veselīgāki, jo tie nav apsmidzināti ar neskaitāmām ķimikāliju kārtām. Tad es vēlos jautāt, vai cilvēkus arī mēs šķirojam pēc izskata?
Mani tracina kaimiņš, kurš sūdzas par nesakārtotu ceļu savā pašvaldībā vai zemo algu savai dzīves biedrenei skolotājai, bet kurš, veicot meistara pakalpojumus būvniecībā privātpersonām, jau 15 gadus ne santīma nav nomaksājis nodokļos. Arī viņš ir valsts ģimenes loceklis, bet, kā jums liekas, ko dara ar tiem, kuri ģimenēs no maciņiem zog naudu?
Es esmu lepna par saviem vecvecākiem, kuri cīnījās par mūsu valsti, jo viņiem bija sapnis, lai viņu bērni un mazbērni varētu dzīvot neatkarīgā un saliedētā valstī. Viņi savu darbu izdarīja un tagad ir mūsu kārta sakārtot Latvijas ekonomiku tā, lai neviena valsts mums vairāk nevarētu uzgriezt muguru.