Ir vērā ņemami palielinājusies pašu administratoru vēlme darboties un dot savu artavu kopīgā darbā. To varu apgalvot droši, jo esmu viena no asociācijas dibinātājām – līdz ar to piedalījusies tās attīstībā jau no pašiem pirmsākumiem. Esmu arī ilggadēja padomes priekšsēdētāja, pašreiz - padomes locekle, zvērināta advokāte un sertificēta maksātnespējas procesu administratore. Pa šiem 10 gadiem asociācija biedru skaits ir audzis no 55 administratoriem, kas piedalījās asociācijas dibināšanā, līdz pašreiz pārstāvētajiem 220 administratoriem, kas faktiski ir divas trešdaļas no visiem sertificētiem administratoriem.
Svarīgākais, kas ir panākts, ir asociācijas statuss Maksātnespējas likumā, ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Tas ir rezultāts, pie kura asociācija nonāca ar grūtu un neatlaidīgu darbu gandrīz astoņu gadu laikā. Tikpat svarīgi, ka ar asociācijas viedokli sāka rēķināties valdībā un Saeimā pie normatīvo aktu izstrādes un apstiprināšanas. Ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka neviena tiesību norma, kas skar maksātnespējas procesu, šodien vairs netiek skatīta un virzīta bez asociācijas viedokļa. Šo 10 gadu laikā maksātnespējas procesā ir būtiski pieaugusi administratora loma, personiskā atbildība pret kreditoriem un par procesa gaitu kopumā.
Jāatzīst, ka arī vēl šobrīd maksātnespējas procesa norisē pastāv trūkumi. Viena no galvenajām problēmām, kas ir izveidojusies valstī, tā ir daudzu komersantu faktiskā maksātnespēja. Savulaik, cenšoties samazināt valsts izdevumus maksātnespējas procesā, lai nodrošinātu administratoriem minimālo atlīdzību 400 Ls apmērā par vairāku mēnešu darbu, tika iedibināts depozīts, kas jāmaksā parādniekam vai kreditoram. Tieši sloga pārnešana uz kreditoriem izskaidro faktu, ka juridisko personu maksātnespējas procesu pēdējo divu gadu laikā ir palicis trīs reizes mazāk, bet reāli šie maksātnespējīgie komersanti ir. To klātbūtne degradē uzņēmējdarbības vidi un palielina darboties spējīgo komersantu riskus. Kā vēl viens būtisks trūkums procesā, jāatzīmē likvidētais administratora atzinums pirms maksātnespējas pasludināšanas. Maksātnespēju nevar vienkārši definēt kā civiltiesisku strīdu, tas skar ne tikai parādnieku un vienu kreditoru, bet arī darbiniekus, citus kreditorus, valsti, kā nodokļu saņēmēju. Nav pieļaujams, ka maksātnespējas process ir tikai parāda piedziņas mehānisms. Ir jādomā par visām iespējamām negatīvām sekām, vienā gadījumā, lai faktiski maksātnespējīgais uzņēmums neturpinātu palielināt savas saistības, bet citā gadījumā, lai maksātnespēja netiktu izmantota rēderismam. Administratora atzinums - tas ir eksperta atzinums, par kura atbilstību var iestāties materiālā atbildība.
Trešais vēl pastāvošais trūkums procesā ir reālu sanāciju trūkums. Šīs funkcijas šodien pilda tiesiskās aizsardzības process, bet tā regulējums šobrīd tāds, ka tiesiskā aizsardzība ir pieejama tikai retajam komersantam. Savulaik, krīzes ietekmē, komercbanku lobētie noteikumi par šī procesa saskaņošanu ar 2/3 nodrošināto kreditoru balsu, padara šos komersantus pilnībā atkarīgus no nodrošināto kreditoru vēlmēm. Šeit ir nopietni jāanalizē procesi, lai pilnveidotu spēkā esošo likumdošanu. Visbeidzot, pie maksātnespējas procesa problemātikas jāatzīmē fizisko personu bankroti. Pieredze ir smelta un ir īstais brīdis, lai atšķirtu dažādu fizisku personu maksātnespējas iemeslus. Parādnieka, kurš iegādājās mājokli, no parādnieka, kas uzpirka nekustamos īpašumus, un arī no parādnieka, kurš, labu nodomu vadīts, galvoja par savu ģimenes locekli vai draugu. Te ir daudz traģēdiju un pat izirušu ģimeņu, tāpēc risinājumam jāpieiet valstiski, ar mērķi saglabāt šos cilvēkus, kas vairos valsts ienākumus, nevis brauks uz citām zemēm laimes meklējumos. Būtu vērtējams jautājums, vai nav nepieciešams nodalīt dažādas prasības fiziskajām personām, atvieglojot prasības tiem subjektiem, kas nonākuši līdz maksātnespējas stāvoklim galvojot par citu saistībām un ņēmuši kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei.
Darbu uzlabot var vienmēr. Tas vairāk attiecas uz indivīdiem. Arī administratori ir dažādi un ne katrs izdara visu pēc labākās sirdsapziņa. Par to liecina gan Maksātnespējas administrācijas, gan arī pašas asociācijas konstatētie pārkāpumi. Asociācijai varētu būt lielāka loma pārkāpumu novēršanā, profilaksē, taču par to vēl notiek diskusijas, cik lielā mērā asociācija varētu īstenot uzraudzības funkcijas. Liels šķērslis tam ir apstāklis, ka ne visi administratori ir pievienojušies asociācijai. Tam ir vairāki iemesli, tāpēc mērķis, kas tika izvirzīts pirms 10 gadiem - apvienot visus administratorus, joprojām ir aktuāls. Varbūt pietrūkst individuālas pieejas, varbūt trūkst motivācijas, varbūt vienkārši ambīcijas vai aizvainojums. Pie tā vēl nopietni jāstrādā un nekas neiespējams tas nav.
Taču vēl pastāvošās problēmas maksātnespējas procesa norisē un šķēršļu apzināšana nav iemesls turpmākai asociācijas darbības apsīkšanai, tieši pretēji – šie aspekti iezīmē virzienu, kurā asociācijai jādarbojas vēl intensīvāk un jāpievērš vēl lielāka uzmanība. Šodien pārliecība par asociācijas spēju strādāt ilgtermiņā un pildīt tai deleģētās funkcijas ir desmit reizes lielāka, nekā asociāciju dibinot, tāpēc ir pārliecība, ka visi izvirzītie mērķi arī nākotnē tiks sasniegti.