Foto: Privātais arhīvs
Finanšu pakalpojumu eksports – nozare, kura dod ievērojamu pienesumu mūsu valsts IKP, bet par kuru nav pieņemts runāt skaļi. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ nozare ir vairāku mītu apvīta un netiek pienācīgi novērtēta.

Kas tad īsti ir finanšu pakalpojumu eksports? Latvijas bankas veic ārvalstu uzņēmumu un investoru pārskaitījumu uzdevumus un piešķir kredītus, saņemot par to komisijas maksu un procentus. Tas arī ir finanšu pakalpojumu eksports.

Taisnību sakot, Latvija nav pārāk veiksmīga finanšu eksporta jomā. Nerezidentu depozītu apjoms tikai izskatās liels salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju noguldījumiem bankās, jo mums pašiem vienkārši nav tik daudz naudas, lai veidotu ievērojumus uzkrājumus. Novērtējot eksporta pakalpojumu (piemēram, nerezidentu depozīti pret IKP) panākumus, Eiropas 28 valstu vidū Latvija atrodas kaut kur starp Zviedriju un Beļģiju. Bet, piemēram, Dānija finanšu eksporta jomā ir apsteigusi Latviju gandrīz desmit reizes.

Vai atteiksimies no 2,45% IKP?

Finanšu pakalpojumu eksporta jomā šobrīd ir izvēle – atteikties vai arī ievērojami samazināt nerezidentu depozītu apjomu un zaudēt aptuveni 2,45% no valsts IKP vai attīstīt finanšu pakalpojumu eksportu un risināt valsts sociālekonomiskās problēmas, izmantojot šīs nozares ienākumus.

Banku sektors tāpat kā jebkurš cits sniedz valstij ne vien ienākumus, bet arī riskus, un ienākumi ir riska vērti, ja riskus ir iespējams kontrolēt. Latvijā banku sektora darbība ir apaugusi arī ar vairākiem mītiem, jeb pseidoriskiem. Deloitte veica pētījumu, lai novērtētu finanšu pakalpojumu eksporta riskus un iespēju šos riskus efektīvi vadīt.

Vairums aptaujāto ekspertu uzskata, ka pamatriski ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks un valsts reputācijas risks. Savukārt visi citi piesauktie riski vai nu nerada būtiskus draudus, vai arī tiek veiksmīgi preventīvi risināti.

Finanšu pakalpojumu eksports neapdraud Noguldījumu garantiju fondu

Pastāv mīts, ka finanšu pakalpojumu eksports apdraud Noguldījumu garantiju fondu. Kliedēšu to. Bankām, kas apkalpo galvenokārt nerezidentu depozītus, ir apdrošināti 17% depozītu no kopējā klientu depozītu apjoma. Taču likviditātes koeficients tām ir 77,5%, kas nozīmē, ka bankas maksātnespējas gadījumā pašai bankai pietiek līdzekļu apdrošināto ieguldījumu kompensēšanai un risks iztukšot Noguldījumu garantiju fondu vienkārši nepastāv.

Regulatoram vien jāseko, un tas arī tiek darīts, lai šie divi rādītāji – 17% un 77,5% – pārāk netuvinātos viens otram. Regulators arī nedrīkst pieļaut, ka bankas kombinē divus dažādus biznesa modeļus – rezidentu un nerezidentu – dažādu makrostabilitātes draudu pakāpes dēļ.

Finanšu pakalpojumu eksports nepasliktina valsts kredītreitingu un reputāciju

Tāpat pastāv mīts par nerezidentu sektora slikto ietekmi uz valsts kredītreitingu, kas savukārt sadārdzina kredītu resursu vērtību visiem pārējiem klientiem. Arī tas nav tiesa, jo nerezidentu depozīti nekādā veidā neietekmē valsts obligāciju rentabilitāti. Nedz investori, nedz mēs neredzam, kā problēmas nerezidentu banku sektorā varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu caur Noguldījumu garantiju fondu. Lietuvā ir viens no zemākajiem nerezidentu noguldījumu rādītājiem Eiropā – vien 500 milj. EUR – tomēr Latvijas un Lietuvas kredītreitings ir vienāds.

Lietuvā ir visneefektīvākais banku pakalpojumu eksports, Luksemburgā – visefektīvākais. Latvija konkurē ar Luksemburgu ne tikai ārvalstu klientu piesaistē, bet arī pilsoņu piesaistē: Luksemburgas finanšu sektorā strādā daudz Latvijas pilsoņu. Mūsu veiktā analīze apgāž arī mītu par Latvijas slikto reputāciju naudas atmazgāšanas novēršanā. Saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas indeksu, starp 28 Eiropas valstu finanšu centriem Rīga ieņem 19.vietu, bet Luksemburga – 28., lai arī finanšu centru reitingā Luksemburga ieņem 2. vietu Eiropā, bet Rīga – 11.vietu.

Tas, kas patiešām grauj Latvijas reputāciju, ir korupcija (korupcijas apkarošanas reitingā Luksemburga ir 6.vietā, bet Latvija vien 21.vietā). Kurš investors gribēs ieguldīt naudu valstī, kur likumam nav augstākās varas?

Prasības un izmaksas

Uz pakalpojumu eksportu vērsto banku galvenā dilemma ir – kā saglabāt biznesa efektivitāti pēc jaunu prasību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai ieviešanas. Tuvāko 18 mēnešu laikā bankām jāievieš pakete ar jaunajiem Finanšu un kapitāla uzraudzības komisijas (FKTK) noteikumiem, ES 4.direktīvu par naudas atmazgāšanas novēršanas darbību, informācijas apmaiņas kārtību – CRS, ES 2.direktīvu par maksājumiem (PS02), kā arī jāievieš atsevišķa kompleksa rekomendāciju sistēma. Tas viss saistīts ar papildus administratīvajām izmaksām, kā arī atteikšanos no klientiem ar augstāku risku.

Pašlaik banku sektors meklē banku pakalpojumu tarifu, piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara punktu. To nebūs iespējams noteikt, kamēr nebūs skaidrs, kuras prasības tad ir pēdējās un kādas ir ar tām saistītās izmaksas.

Finanšu pakalpojumu eksporta nozarē ir vērojams dinamisks pārmaiņu process. 2016. gada pirmajos 6 mēnešos, kas ir tikai procesa sākums, juridisko klientu skaits ir samazinājies par 3.5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%. Neskatoties uz klientu skaita sarukšanu, komisijas ienākumu apjoms pieaudzis par 3%. Tomēr nav iespējams pilnīgi pārlikt uz klientiem visas izmaksas, kas saistītas ar risku vadības prasībām. Jau tagad, šo 6 mēnešu laikā, administratīvās izmaksas augušas par 18% – straujāk nekā auguši ienākumi un sarukusi klientu bāze.

Klientu bāzes optimizācija arī turpmāk paliks banku galvenā prioritāte. Daļa klientu negribēs vai arī nebūs spējīgi maksāt papildus par risku vadības administratīvo slodzi un būs spiesti pamest Latvijas banku sistēmu. Palielinot tarifus, kopējā sektora peļņa samazināsies.

Savukārt papildu "riska nodokļu" ieviešana, ko piedāvā daži konsultanti, tikai izņems no sistēmas līdzekļus, kas ir nepieciešami risku vadības kvalitātes uzlabošanai, un rezultātā negatīvi ietekmēs nozares attīstību.

Iespējas un konkurenti

Aktīvu pārvaldība, kas veiksmīgi izdodas Luksemburgai, bieži vien tiek saukta par vienu no labākajām Latvijas pakalpojumu eksporta perspektīvām. Šī perspektīva ir ilglaicīga tāpēc, ka tā prasa korupcijas apkarošanu un tiesību sistēmas pastiprināšanu tajās jomās, kur Latvija izteikti atpaliek no vadošajiem finanšu centriem.

Pagaidām Latvijā ir saprātīgs nodokļu līmenis, bet nodokļu politikas prognozējamība un starptautisko operāciju kompāniju nodokļu administrēšanas kvalitāte prasa pamatīgus uzlabojumus.

Latvijai ir nepieciešama kompleksa starptautiskā finanšu centra attīstības programma. Mums ir labs potenciāls, lai kļūtu par finanšu centru Austrumeiropas, Dienvidkaukāza un Vidusāzijas reģioniem. Mūsu vēsturiskās saiknes ar šiem reģioniem, valodu zināšanas un pieredze dod priekšrocību šī virziena eksporta tirgos. Un ar kopējo 11.vietu 28 Eiropas valstu finanšu centru vidū (saskaņā ar Z/Yen Group reitingu) mums ir pietiekoši daudz konkurentu, lai mēs neatteiktos no šīs priekšrocības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!