"KVV Liepājas metalurgs" sarunās ar valdību piedāvāja pārstrukturēt kredīta maksājumu grafiku un kā kompromisa risinājumu ieteica arī mazāka apjoma garantiju, taču pretī saņēmām faktiski sarunu pārtraukšanu un garantijas pārņemšanu divu gadu maksājumu apjomā. Ķīlas realizēšana vēl vairāk sarežģīja uzņēmuma situāciju, papildus jau ierastajiem nelabvēlīgajiem faktoriem radot arī grūtības nodrošināt pietiekamus apgrozāmos līdzekļus.
"KVV Liepājas metalurgs" būtībā ir nonācis apstākļos, kurus jebkurā līgumā traktē kā "force majeure" situāciju, tādēļ nav saprotams, kādēļ lielākais kreditors to neņēma vērā. Ultimatīvi pieprasījumi ne tikai neraksturo labas partnerattiecības, bet ir pretrunā likumdošanā nostiprinātajam labticības principam. Šādu valsts attieksmi pret investoriem nekādā gadījumā nevar saukt par labu, tomēr mēs ļoti ceram, ka tā mainīsies.
Investors "KVV Group" Liepājas ražotni pirka kā perspektīvu uzņēmumu, kuru iespējams attīstīt, taču patiesībā tā īpašumā nonāca iekārtas, no kurām lielākā daļa ir 40 gadus vecas, savukārt jaunās, ar valsts garantiju iegādātās pašreizējā tirgus krīzes situācijā nav iespējams pilnvērtīgi izmantot augsto elektroenerģijas cenu dēļ.
Latvijas rūpniecības nozarei tik nozīmīgā uzņēmuma atdzīvināšanā, produkcijas pašizmaksas samazināšanā un zaudēto noieta tirgu atgūšanā 2015. gadā ieguldījām ļoti daudz spēka, enerģijas un resursu, jo mūsu īpašumā nonāca ne vien nestrādājošas iekārtas, bet arī negatīvu tēlu ieguvis uzņēmums, kurš bija zaudējis izejvielu, energoresursu piegādātāju, pakalpojumu sniedzēju, kā arī produkcijas pircēju uzticību. Uzņēmuma darbības atjaunošanas uzdevumus esam izpildījuši, taču ražošanas tālāku pastāvēšanu un attīstību nopietni apdraud pārāk augstā elektroenerģijas cena. Mazliet nepatīkami, ka pirms gada, uzsākot uzņēmuma darbības atjaunošanu, valdības aprindās bija daudz sveicēju un iedrošinātāju, taču gadu vēlāk neviens mums nopietni palīdzēt vairs nav gatavs.
Valdība ir atzinusi, ka elektroenerģijas cena ražotājiem Latvijā ir augstāka nekā citās reģiona valstīs un augstās elektroenerģijas izmaksas rada būtiskus riskus jaunu investīciju piesaistei rūpniecībā. Vienlaikus ir acīmredzams, ka nekritisks valsts politiskais atbalsts atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kā arī augstā maksa par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, būtībā iznīcina lielos patērētājus. "KVV Liepājas metalurgs" ir spilgts piemērs tam, ka elektroenerģijas lielās cenas dēļ uzņēmuma produkcija nespēj konkurēt ar to valstu izstrādājumiem, kur ražotājiem elektrības cena ir krietni zemāka.
Ja mūsu uzņēmums par elektroenerģiju maksā 90 eiro par megavatstundu, tad, piemēram, Vācijā cena ir vairāk nekā uz pusi lētāka - ap 40 eiro par megavatstundu. Lielbritānijā cena līdz šim bija līdzīga Latvijai - ap 80 eiro par megavatstundu, taču Eiropas Komisija aizvadītā gada nogalē atļāva Lielbritānijas valdībai subsidēt elektroenerģijas iepirkumu vietējiem tērauda ražotājiem, un valsts atbalsts nozares uzņēmumiem ļaus saņemt elektroenerģiju par 60-70% zemāku cenu.
Rodas iespaids, ka valsts acīmredzot baidās atzīt savu kļūdu, izsniedzot garantijas rūpnīcas iepriekšējo īpašnieku apjomīgajām investīcijām jaunās iekārtās krīzes un tirgus pārmaiņu priekšvakarā. Pēdējā laika notikumi liek domāt, ka, lai par šo iepriekšējo valdību pieļauto kļūdu nebūtu skaļi jārunā, "KVV Liepājas metalurgs" aktīvi tiek tuvināts maksātnespējai.
"KVV Liepājas metalurgs" ir apņēmies līdz 1. martam izstrādāt valdības pieprasīto uzņēmuma restrukturizācijas plānu, iekļaujot tajā pasākumus, kas vērsti uz ražošanas attīstību un produktu ar augstāku pievienoto vērtību ieviešanu, tomēr mēs uzņēmuma darbībai neredzam nopietnu perspektīvu, ja elektroenerģijas cena un tajā ietilpstošās OIK apjoms saglabājas pašreizējā augstajā līmenī. Atbilde uz jautājumu, vai "KVV Liepājas metalurgs" nesaglabās, vai tomēr saglabās 500 darba vietas, būs atkarīga ne vien no restrukturizācijas plāna, bet arī valdības politiskās gribas un rīcības, nodrošinot labvēlīgus apstākļus investoriem.