Taču privātajām izglītības iestādēm adresēta Izglītības un zinātnes ministrijas vēstule Nr. 01-16.2e/1021 šajā ritumā rada haosu, kura varēja arī nebūt.
Proti, ir mainīta kārtība, kādā privātajām izglītības iestādēm Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ir jāievada un jāapstiprina ziņas par skolēniem un skolotājiem. Ja līdz šim tas bija jādara jaunā mācību gada sākumā - līdz 5. septembrim -, tad tagad informācija ir jāsniedz jau pavasarī - līdz 27. maijam. Tātad pēc apmēram desmit nedēļām mums ir jāsniedz ziņas par to, cik daudz skolēnu skolā mācīsies šā gada 1. septembrī jeb pēc vairāk nekā pieciem mēnešiem!
Formālie izmaiņu iemesli - skolotājiem jau mācību gada sākumā būtu jāzina precīzs atalgojums, turklāt privātās izglītības iestādes mēdzot kavēties, tādēļ visam būtu jānotiek savlaicīgi. Viss jau būtu labi un saprotami, bet precīzu skolēnu skaitu patiešām ir grūti prognozēt agrāk par 1. septembri. Tādēļ arī uzreiz pēc tam, kad pirms dažiem gadiem līdzīga sistēma tika ieviesta pašvaldību dibinātās skolās, protestēja pat pati ministrija.
Bet velti - ieviestās izmaiņas tika attiecinātas arī uz apmēram 150 privātajām izglītības iestādēm. Fiksētais skolēnu (un arī pedagogu) skaits ir ļoti būtisks, jo no tā ir atkarīga piešķirtā mērķdotācija. Jo tā ir precīzāka, jo skola var labāk strādāt. Ja naudas ir pārāk maz, tad ir grūti piesaistīt labus pedagogus, aprēķināt pareizu atalgojumu par slodzēm un nepalikt parādā par komunālajiem pakalpojumiem.
Taču kā strādāt, ja mērķdotācija pirmajam semestrim tiek aprēķināta, balstoties uz acīmredzami neprecīziem datiem? Ieturēt finanšu "diētu" četrus mēnešus, gaidot gadu miju, kad dotācijas apjoms mainīsies atbilstoši datiem uz 1. septembri? Cerēt, ka kāds skolēns aizies un būs mazāki izdevumi? Ļaut dažiem bērniem mācīties uz citu bērnu rēķinā?
Mūsuprāt, mērķdotācijas skolām ir jāaprēķina, izmantojot iespējami aktuālākus datus. Tas būtu gan skolnieku, gan skolotāju, gan arī izglītības iestāžu interesēs. Iespējams, patiešām ir lietderīgi sākotnējās aplēses veikt pavasarī, taču nav prāta darbs aprēķinos, kurus sāk izmantot 1. septembrī, neņemt vērā skolēnu kustību vasarā.
Bērni skolas maina dažādu iemeslu dēļ - ģimenes pārceļas no vienas pilsētas uz otru, rodas nepārvarami konflikti starp audzēkņiem un skolotājiem, vecākiem ir pārāk lielas pretenzijas pret mācību kvalitāti, rodas vai saasinās veselības problēmas. Un bērna interesēs ir mainīt vidi, skolu. Mēs to respektējam un pieņemam, taču veiktās izmaiņas uzskaites sistēmā un mērķdotāciju aprēķināšanā nevar pilnībā uzskatīt par bērnu interesēm atbilstošām.
Protams, pedagogiem vairs pusi septembra nav jānervozē par to, cik liels jaunajā mācību gadā būs atalgojums. Tas nav mazsvarīgi. Taču, lai VIIS aktualizētu informāciju, nav nepieciešami trīs mēneši. Tāpat ir grūti noticēt, ka finanšu koriģēšanai ir nepieciešams tik ilgs laiks. Tādēļ mēs būtu patiesi priecīgi, ja valstī pirmajā vietā būtu bērnu intereses, un uzskaites sistēma tiktu pilnveidota. Bet, ja notikušo izmaiņu uzdevums ir liegt valsts finansējumu privātajām skolām, tad godīgi jāpasaka, ka valsts ir izveidojusi ideālu valsts un pašvaldību skolu sistēmu, kur privātai iniciatīvai nav vietas.