Ilze Paleja: Psihologu likums – sabiedrības interešu aizstāvībai  (42)

Daudzie psihologu pakalpojumu saņēmēji – sociālie dienesti, bāriņtiesas, tiesas utt. – jau sen pieprasa skaidrākus psihologu kompetences novērtēšanas kritērijus, jo šodien, piemēram, ļoti svarīgos atzinumus par bērna psiholoģisko izpēti var veikt arī psihologs, kuram ir tikai 2 gadu izglītība specialitātē. Savukārt, šie atzinumi būtiski ietekmē, kāda būs bērna tālākā dzīve.

Tāpēc esam priecīgi, ka Pārresoru koordinācijas centra vadībā pēc vairāk nekā 10 gadus ilgušām neauglīgām diskusijām psihologu organizāciju starpā beidzot šis likums būs un psihologa profesija būs reglamentēta tāpat, kā tas jau pašreiz notiek daudzās citās Eiropas valstīs.

Mūs nebaida sertifikācija, jo daudzu gadu garumā esam papildinājuši savas zināšanas un kompetenci gan piedaloties tālākizglītības kursos, gan apmeklējot supervīzijas kopā ar pieredzējušiem kolēģiem. Mani jaunie kolēģi ir priecīgi, ka sertifikācijas process paredz vairāku gadu sadarbību ar supervīzoru, kas ir tik svarīgi, uzsākot patstāvīgas darba gaitas profesijā, kura tik nozīmīgā veidā var ietekmēt citu cilvēku labsajūtu.

Mani pieredzējušie kolēģi, savukārt, saka: "Beidzot!". Ir patiešām apnicis skaidrot draugiem, ka profesionāls psihologs savu darbu veic, pamatojoties uz zinātniski pierādītām metodēm, ir zinošs par nozares jaunākajiem atklājumiem, ir ar plašu kompetenci par cilvēka attīstību, emocijām un uzvedību, un to ietekmējošiem faktoriem. Un tiešām negribas kārtējo reizi atvainoties par to, ka kāds atsevišķs indivīds, pēc vienas nedēļas kursu apmeklējuma uzskata un sauc sevi par psihologu (bez jebkādas atbilstošas izglītības). Likums pilnībā ierobežos šādus gadījumus.

Uzskatām, ka mūsu draugi, ģimenes locekļi un sabiedrība Latvijā kopumā ir pelnījusi saņemt kvalitatīvus psihologa pakalpojumus, tāpēc esam gatavi sava darba kvalitāti pierādīt.

Ir dzirdēti komentāri, ka likums neļaus turpināt psihologiem darboties dažādās jomās vienlaicīgi, kā tas notiek pašreiz. Jāsaka, likums to neaizliedz, tikai apraksta noteiktas prasības, kas būtu jāizpilda šādos gadījumos. Mēs taču labi saprotam, ja kāds ārsts vēlētos vienlaicīgi strādāt gan kā pediatrs, gan dermatologs, tad šim cilvēkam būtu jāpierāda savas zināšanas abās nozarēs.

Kāpēc prasībām attiecībā pret psihologu būtu jābūt savādākām? Vairākas psiholoģijas jomas ir ļoti atšķirīgas viena no otras (piemēram, organizāciju psiholoģija un skolu psiholoģija), tas nozīmē, ka izpētes metodes, konsultēšanas pieejas arī ir ļoti dažādas. Tāpēc ir būtiski pārliecināties, ka speciālists labi pārzina tieši savas darbības jomas "instrumentus".

Likums respektē arī reālo situāciju Latvijā: daudzus gadus valstī nebija vienotas izglītības prasības psihologu apmācību programmās. Tādēļ, lai neviens psihologs, kas ir mācījies, tālākizglītojies un praktizējis visus šos gadus, "nepaliktu aiz borta" un varētu iegūt sertifikātu, likumā ir paredzēts vairākus gadus ilgs pārejas periods. Šajā laikā jau strādājošiem psihologiem būs iespēja atvieglotā veidā izpildīt sertifikācijai nepieciešamās prasības.

Protams, ir arī skaidrs, ka likums nav panaceja, tas "neizķers" visus paviršos, slinkos, neuzmanīgos. Tomēr likums pašreiz dod mums labāko "rāmi" – darbības algoritmu, kas gan samazina potenciālās iespējas, ka saņemam nekvalitatīvu pakalpojumu, gan skaidri apraksta, kādas būs konsekvences, ja psihologa rīcība būs neētiska vai neatbilstoša labas prakses prasībām. Pašreiz – ja psihologs nav pievienojies nevienai profesionālajai biedrībai, nekas principā nevar regulēt viņa darbību.

Un dabiskās izlases likumsakarības te nepalīdzēs – psihologa darbības sekas diemžēl var būt pārāk nozīmīgas, lai samierinātos un pieņemtu, ka pie nekompetentajiem speciālistiem jau tāpat ar laiku cilvēki neies un ka tas liktu viņiem vai nu saņemties, vai arī mainīt nodarbošanās sfēru.

Tāpēc, lai arī likuma ieviešanas laikā varētu būt vairāk risināmu jautājumu, kā tas ir pašreiz (piemēram, attīstot psihologu sertifikācijas procesu), tomēr, samērojot šīs grūtības ar potenciālo labumu, kuru iegūtu sabiedrība, viennozīmīgi – likums ir vajadzīgs!