Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā.
Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas.
Kādu likteni jūs paredzat savai iniciatīvai pārņemt dažu kategoriju bezstrīdus lietas?
Ceru, ka iniciatīva gūs atbalstu. Lai saprastu kontekstu, kādā mēs ar šo priekšlikumu nākam, es gribu uzsvērt: visai tieslietu sistēmai ir viens, kopīgs klients - cilvēks, kurš Latvijā grib realizēt un aizstāvēt savas tiesības. Uz to mums visiem ir jāstrādā.
Taču šobrīd visu sistēmu bremzē viens apstāklis - tiesu sistēmas darba produkts ir nepieņemams nevis satura, bet ilguma dēļ, proti, galvenā problēma ir lēnīgums. Šobrīd persona galīgo spriedumu trīs instancēs Latvijā var saņemt trīs līdz septiņu gadu laikā. Padomāsim par to, cik liela daļa no cilvēka dzīves tā ir! Nemaz nerunājot par to, cik lielus, konkrēti izmērāmus zaudējumus šādā laika posmā, gaidot uz savu aizskarto tiesību atjaunošanu, cieš uzņēmējs, kurš valstij maksā nodokļus. Gandrīz droši, ka tik ilgā laikā uzņēmums ir kļuvis maksātnespējīgs vai arī jau bankrotējis.
Mēs papētījām tiesās iesniegto pieteikumu skaitu. 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas pieauga divas reizes. 2006. gadā pirmās instances tiesās tika saņemti 66 803 pieteikumi, 2009. gadā - 141 tūkstotis. Vairāk nekā 60% no tiem attiecināmi uz bezstrīdus lietu kategoriju. 2006. gadā bija 1623 saistību bezstrīdus izpildes lietas, 2009. gadā - 8988 šādas lietas. Par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā 2008. gadā tiesās tika saņemti 4309 pieteikumi, 2009. gadā - 89 798 pieteikumi!
Statistika rāda, ka vidēji ceturtā daļa no šķirtajām laulībām tiek šķirta bezstrīdus kārtībā. 2008. gadā Latvijā tika šķirtas 6240 laulības, no tām ceturtā jeb bezstrīdus daļa veido vairāk nekā tūkstoti.
Izņemot šīs lietu kategorijas no tiesām, lietu skaits samazinātos par vairāk nekā 60%. Tiek pieņemts, ka šo bezstrīdus lietu gatavošana un skatīšana pašlaik aizņem apmēram 30% no tiesnešu un viņu palīgu darba laika. Tātad apmēram šāda tiesu darba laika daļa atbrīvotos lietu spriešanai pēc būtības, kas arī ir galvenais tiesu uzdevums. Tas būtu ļoti efektīvs veids, kā paātrināt lietu skatīšanu Latvijas tiesās.
Manuprāt, tas ļautu šobrīd ļoti pārslogotajiem pirmās instances tiesnešiem rast laiku arī savai izaugsmei un izglītībai. Turklāt, ja cilvēks koncentrētos tieši uz sarežģītu lietu izspriešanu, nevis uz "tehniskām" darbībām, tas viņu noteikti arī mudinātu uz papildu zināšanu apguvi un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ja tiesneši nebūtu tik ļoti noslogoti kā šobrīd, tad, iespējams, varētu nonākt arī līdz tiesnešu dziļākai specializācijai, piemēram, autortiesībās, komerctiesībās utt. Kopumā ieguvums visiem būtu ātrāka un kvalitatīvāka tiesas spriešana. Raugoties uz sistēmu kopumā, ir svarīgs arī jautājums par Satversmes un cilvēktiesību ievērošanu. Lietu izskatīšanas šā brīža ilgums neļauj apgalvot, ka personai Latvijā ir nodrošināta pieeja taisnīgai tiesai saprātīgos termiņos
Vismaz daži tiesneši pret jūsu iniciatīvu izturas ļoti kritiski. Iespējams, viņus biedē varbūtība, ka gadījumā, ja no tiesu dienaskārtības pazūd tik lielas lietu kategorijas, varētu arī rasties jautājums par tiesnešu štata vietu vai amatalgas samazināšanu. Nav noslēpums, ka viens no argumentiem budžeta "cirpšanas" apstākļos tiesu aizstāvjiem bija tieši krasais lietu skaita pieaugums pēdējos gados, kā arī lielās naudas summas, ko tiesas iekasē kā valsts nodevas.
Tiesnešu atalgojums nekādi nevar būt atkarīgs no izskatīto lietu skaita! Pieņemu, ka ir lietas, kuru sarežģītība ir tik liela, ka tiesnesim varbūt viena lieta jāskata pusgadu un vairāk, tāpēc varbūtībai par tiesneša vai tiesu darbinieka algas samazinājumu vien tāpēc, ka tiesas neskatītu bezstrīda laulības šķiršanas vai bezstrīda piedziņas lietas, nav nekāda pamata! Savukārt, ja atgriežamies pie priekšlikuma par tiesu atslogošanu būtības, tad teikšu vien to, ka vairāki rajonu tiesneši, ar kuriem man nācies runāt un kuri ir tālu no politikas un arī tiesu nozares politikas, patiešām nesaprot, kādēļ viņiem būtu jānodarbojas ar bezstrīdus lietām. Viņi uzskata, ka tiesnešu kvalifikācija un statuss ir atbilst lietu skatīšanai pēc būtības, nevis " pastkastītes" funkcijas veikšanai.
Ar bezstrīdus lietu pārņemšanu, skatot no fiskālās politikas viedokļa, mūsuprāt, varētu rīkoties līdzīgi, kā tas notika, pārņemot bezstrīdus mantojuma lietas. Puse no iekasētā piekristu valstij un kā valsts nodevas tiktu ieskaitītas valsts pamatbudžetā, otra puse - notāra amata atlīdzība. Tā kā zvērināts notārs kā pašnodarbināta persona maksā ienākuma nodokli un ir arī pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, valsts budžetā nonāktu arī liela daļa no notāra amata atlīdzības. Skaidrs, ka izmaksas saistībā ar bezstrīdus lietu personai nedrīkst palielināties.
Valsts budžeta ieņēmumi no valsts nodevām, pēc mūsu aplēsēm, nesamazinātos, jo pēc tam, kad bezstrīdus lietas būtu nodotas notāriem, tiesās paātrinātos strīdus lietu izskatīšana. Tas savukārt noteikti būtu stimuls tiem, kas šobrīd, redzot pārmērīgi garos tiesāšanās termiņus, nolaiž rokas un neuzsāk savu aizskarto interešu aizsardzību par pāris tūkstošiem latu. Jo saprot, ka izredzes atgūt šādu summu daudzu gadu laikā nav samērojamas ar iztērēto laiku, līdzekļiem un enerģiju. Tādi ir mūsu apsvērumi, taču nav izslēgts, ka valsts, nosakot notāru amata atlīdzības apmēru, izspriež citādi, jo analizē fiskālo politiku plašāk.
Vai zvērināti notāri ir kvalitatīvi un kvantitatīvi gatavi pārņemt bezstrīdus lietas?
Jā, jo pēdējo gadu laikā notariāts ir mērķtiecīgi pilnveidojis notariāta sistēmu. Protams, mēs apzināmies, ka pilnveidošana nekad nebeidzas, tomēr uzskatu, ka notariāts tieši šobrīd ir gatavs uzņemties papildu pienākumus. Kvalifikācijas ziņā es par saviem kolēģiem nešaubos. Visi esam nokārtojuši pāratestāciju. Mums ir pieredze ar bezstrīdus mantojuma lietām. Papildus nepieciešamās zināšanas mēs apgūsim, paši noorganizējot attiecīgu apmācību. Mācību plāns ir jau apstiprināts, nodarbības sāksim martā. Starp citu, mūsu ilggadējiem notāriem šai ziņā ir pieredze vēl no padomju laikiem, kad notāri taisīja izpildu uzrakstus, kas saturiski ir līdzīgi mūsdienu saistību bezstrīdus izpildei.
Runājot par noslodzi, jāsaka, ka 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, zvērinātu notāru darba apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 55%. Tāpat kā visi citi, arī notāri ir bijuši spiesti šķirties no saviem darbiniekiem, tajā skaitā notāru palīgiem. Tie ir apmēram 100 cilvēki, kuru apmācībā mēs paši bijām ieguldījuši gan laiku, gan naudu. Liela daļa bija izgājusi Tiesnešu mācību centrā rīkotos notāru biroju darbinieku kvalifikācijas kursus. Tā faktiski bija mūsu nākamā paaudze, kurai pēc gadiem būtu jāstājas pašreizējo notāru vietā. Ir aizvērti pat daži notāru biroji - notāri izlēma pārtraukt praksi tādēļ, ka darba apjoms ir būtiski samazinājies. Ir biroji, kuros nav neviena darbinieka un notārs strādā viens pats. Tādēļ es ļoti priecājos par kolēģiem, kas šobrīd vēl spēj noturēt savus apmācītos darbiniekus.
Mēs prognozējam, ka, pārņemot no tiesām bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un varbūt arī saistību izpildīšanas lietas brīdinājuma kārtībā, vidēji katra notāra biroja darba apjoms pieaugtu par 71 lietu mēnesī.
Tādējādi mēs varētu atjaunot darba vietu skaitu savos birojos. Un - kas ir ļoti svarīgi - šīs darba vietas nebūtu jāfinansē no valsts budžeta, taču par šiem darbiniekiem valstij tiktu maksāti nodokļi.
Mēs arī esam elastīgi jautājumā par jaunu zvērinātu notāru prakses vietu atvēršanu, tiklīdz vien rastos šāda vajadzība. Mēs ļoti labi saprotam, ka notariāta sistēma ir radīta iedzīvotājiem, nevis otrādi. Vienu reizi smagu kritikas vilni par notāru nepieejamību un apkalpošanas kultūru esam piedzīvojuši, otrreiz mēs to nepieļausim.
Vai jūsu ārzemju kolēģi arī skata bezstrīdus lietas?
Jā. Igaunijā jau pagājušā gada maijā tika izdarīti likumu grozījumi, kas paredz, ka bezstrīdus laulību šķiršana notiek pie notāriem. Bez tam igauņi ir noteikuši, ka pie notāra var notikt arī laulības reģistrācija. Laulību reģistrējot pie notāra, akcents netiek likts uz ceremoniju, bet gan laulības noslēgšanas civiltiesiskajiem aspektiem - saistībām, kuras laulātie uzņemas viens pret otru, kā arī uz mantiskajām attiecībām.
Igaunijas civilstāvokļa aktu likums paredz arī to, ka ierēdnim, kas reģistrē civilstāvokļa aktus, jānokārto attiecīgs eksāmens, kurā cita starpā pārbauda arī viņa zināšanas ģimenes tiesībās. Šādas pašas novitātes ir arī Lietuvā, šobrīd likumprojektu stadijā.Tuvākajā laikā lietuviešu notāri gan laulās, gan šķirs laulības.
Igaunijā kolēģiem piedāvāts pārņemt arī dokumenta īstuma apliecināšanu jeb legalizāciju (apostille), ko šobrīd Latvijā dara Ārlietu ministrija. Igauņi ir konstatējuši, ka ap 80% no visiem dokumentiem, kas viņu Ārlietu ministrijā šādā veidā tiek apliecināti, nāk no notāriem. Es pieņemu, ka Latvijā ir līdzīgi. Tādējādi viņiem likās optimāli šo funkciju nodot pašiem notāriem.
Savu pozīciju jūs pamatojat ar prof. Dr. iur. Sanitas Osipovas vadībā veiktā pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" secinājumiem. Kā jums ienāca prātā lūgt tādu analīzi? Tiesību zinātnieku secinājumi, kas pētījumā attiecas uz visu tiesu sistēmu kopumā, starp citu, jau raisījuši visai pretrunīgus viedokļus. ("Jurista Vārds" drīzumā šo pētījumu publicēs pilnībā - red.)
Pētnieki profesores Sanitas Osipovas vadībā izsaka savu viedokli un to pamato. Ikvienam, kuram ir pamatoti pretargumenti, ir iespēja iesaistīties viņu raisītajā diskusijā. Un lai nu kas, bet kvalitatīva diskusija juristu vidē ir pat ļoti, ļoti nepieciešama. Kāpēc aicinājām pētniekus? Pirmkārt, tādēļ, ka notariātā ir izveidojusies prakse ik gadu veikt vienu vai vairākus pētījumu. Otrkārt, gribējām pārliecināties, vai mūsu priekšlikums tiesu atslogošanai, notāriem pārņemot bezstrīdus lietas, atbilst valsts un tiesu sistēmas vajadzībām. Apzinoties, ka notariāts ir tikai maza daļa no visas tiesu sistēmas, mēs vērsāmies pie zinātniekiem ar lūgumu paskatīties uz mūsu priekšlikumu visas sistēmas kontekstā. Pētnieku secinājumi mums bija pārsteigums. Piemēram, par to, ka bezstrīdus lietas veido tik ļoti lielu daļu - vairāk nekā 60% - no pieteikumu skaita tiesās.
Savukārt secinājumi par tiesu darbu mums atgādināja situāciju, kādā notariāts atradās pirms vairākiem gadiem, kad arī mums pārmeta nepieļaujami sliktu attieksmi pret klientu. Tātad arī tiesām ir pienācis laiks mainīties.
Notariāts ir vienīgā juristu profesionālā grupa Latvijā, kura regulāri pati nāk klajā ar savas darbības uzlabošanas iniciatīvām. Arī vienīgie, kas izgājuši pāratestācijas procesu, kas noslēdzās pat ar dažu notāru atbrīvošanu no amata. Kas jūs mudina rīkoties?
Mūsu klients mums pietiekami tieši pasaka, ko viņš domā par valsti, par notāriem, par likumiem. Notariāts ir tā tiesu sistēmas daļa, kas tieši un nepastarpināti saskaras ar cilvēku. Līdz ar to mēs redzam tiesību nozares attīstības tendences, darījumu skaita un veidu pieaugumu vai kritumu, varam pirmie sajust visas tieslietu sistēmas uzlabošanas iespējas un nepieciešamības.
Jau minēju, ka esam piedzīvojuši, ko nozīmē, kad sabiedrība nav apmierināta ar mūsu sniegto pakalpojumu, ar attieksmi pret klientu. Tas piespieda mūs sākt nopietnu sevis pārvērtēšanas un pašpilnveides darbu. Sākām ar klientu apkalpošanas kultūras uzlabošanu, pēc tam izgājām iespaidīgu mācību procesu, izveidojām elektroniskos reģistrus, ieviesām iekšējo kontroli utt. Kad sistēma sāk pati sevi auditēt, pilnīgi dabiski rodas aizvien jauni priekšlikumi darba uzlabošanai. Mēs esam sapratuši, ka savā profesijā nekad nedrīkst palikt statiskā situācijā. Iedvesmu mums dod arī ārzemju kolēģu pieredze. Turklāt, piemēram, Francijā vai Vācijā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši notāru un līdz ar to jaunas lietas ieviest nav vienkārši, bet mūsu kolēģijai ar 117 biedriem bieži izdodas šo ārzemnieku radīto ideju pārņemt un arī ātri iedzīvināt. Ārvalstu kolēģu pieredzi izmantojām, arī radot reģistru sistēmu, kurā ietilpst elektronisks notariāli apstiprinātu atsaukto pilnvaru reģistrs, mantojuma lietu reģistrs, jau tuvākā nākotnē būs gatavs testamentu reģistrs. Nu jau ir uzsākts darbs pie laulības šķiršanas reģistra. Vismaz pagaidām mēs informāciju no manojuma reģistra, atsaukto pilnvaru reģistra saviem apmeklētājiem dodam bez maksas. Līdz šim sistēmas izveidošanā un uzturēšanā ieguldīti vien notāru kolēģijas līdzekļi. Taču pēc satura un būtības šajos reģistros ir valsts informācija un tie pieder valstij. Līdz ar to būtu dabiski, ja vismaz par šo sistēmu uzturēšanu un attīstību nākotnē finansiāli rūpētos valsts.
Cik veiksmīgi šobrīd darbojas jūsu ieviestā notāru kvalifikācijas nodrošināšanas sistēma?
Domāju, ka veiksmīgi. Visi Latvijas zvērinātie notāri ir izgājuši pāratestāciju. Tie, kas nenokārtoja atestāciju, bija spiesti aiziet. Apmēram 50 zvērināti notāri pabeidza speciālo maģistrantūras kursu Latvijas Universitātē, kur lekcijas lasīja gan Latvijas pasniedzēji, gan lektori no ārvalstīm, tajā skaitā arī ārvalstu notāri. Šobrīd ir noteikts, ka atestācija notiks regulāri, reizi piecos gados. Laikā starp kārtējām atestācijām zvērinātam notāram ir jānoklausās noteikts lekciju skaits, par ko var saņemt kredītpunktus. Šos punktus piešķir komisija, kura izveidota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Turklāt, lai nodrošinātu vienmērīgu izglītošanos, mācības nedrīkst notikt tikai pirmajā gadā pēc vai pēdējā gadā pirms atestācijas. Ja konkrētais punktu skaits noteiktā laika posmā netiek savākts, ir jākārto atestācijas pārbaudījums. Izvēles iespējas ir: vai nu regulāri mācies vai vienreiz piecos gados kārto eksāmenu.
Neizklausās sarežģīti. Kāpēc, jūsuprāt, advokatūra un tiesnešu korpuss ir tik skeptiski pret iespējamo atestāciju vai kvalifikācijas periodisku novērtēšanu?
Domāju, ka tās vienkārši ir cilvēciskas bailes. Ar šādu reakciju mēs pirms atestācijas sastapāmies arī zvērinātu notāru vidū. Cilvēkam, kuram ir zināms statuss un panākumi, nav vienkārši atkal sēsties skolas solā un kārtot pārbaudījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
