Foto: LETA
Cilvēki, kuri biežāk par citiem vienaudžiem ieguvuši augstāko izglītību, tomēr par to pašu darbu saņem vidēji par 17% mazāku algu. Cilvēki, kuri nereti pret pašu gribu izslēgti no darba tirgus vecumā, kad indivīdam ir lielākas iespējas praktiski attīstīt savu profesionālo izaugsmi, kļūt par konkurētspējīgu darba tirgus dalībnieku, līdz ar to pilnveidot savu personību un attīstīt pārliecību saviem spēkiem.

Cilvēki, kuri ir īpaši pakļauti nabadzības riskam, jo nereti audzina bērnus vieni. Cilvēki, no kuriem sabiedrība un tuvinieki daudz biežāk sagaida spēju apvienot darba pienākumus ar rūpēm par bērniem un pārējiem tuviniekiem, ēdiena gatavošanu, ģimeniskas atmosfēras radīšanu. Cilvēki, kuri kā problēmu katalizators tiek pakļauti citu cilvēku psiholoģiskajai un fiziskajai agresijai. Cilvēki, kuri papildu šiem pienākumiem, no masu mediju vākiem ik mēnesi tiek aicināti kļūt vēl varošāki, skaistāki, tievāki un seksīgāki. Tie ir tikai daži apstākļi, ar ko ikdienā sadzīvo sievietes Latvijā.

Vienlaikus, pagājušā gada nogalē Pasaules ekonomikas forums dzimuma līdztiesības ziņā Latviju ierindoja 15. vietā, kamēr mūsu kaimiņvalstis nav atrodamas pat pirmajā trīsdesmitniekā. Vēl vairāk, vērtējot pēc atsevišķām jomām, Latvija ir starp valstīm ar visaugstāko novērtējumu sieviešu izglītības iespēju, veselības un mūža ilguma ziņā, kur Latvija ierindojas pirmajā vietā. Savukārt pēc sieviešu līdzdalības ekonomikā Latvija ierindojas 20.vietā, bet pēc līdzdalības politikā - 26.vietā. Dzimuma līdztiesības ziņā mēs apsteidzam daudzas pasaules un Eiropas Savienības valstis, tāpēc saku paldies gan sievietēm par spēku cīnīties par savu izglītību un vietu darba tirgū, gan Latvijas vīriešiem par spēku atzīt sieviešu nozīmi arī ekonomikas un valsts būvēšanā, viņas atbalstot ikdienas rūpēs par ģimeni.

Starptautiski pētījumi un Eiropas, īpaši Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka viens no pēdējo 50 gadu ģimenes dzīves kvalitātes noteicošajiem faktoriem ir sieviešu nodarbinātība. Turklāt, pretēji kādreiz izplatītajam novērojumam, ka augsti attīstītās valstīs sievietes bērna radīšanas vietā izvēlas karjeru, pēdējo gadu statistika liecina pretējo – labklājības valstīs ar augstiem dzimuma līdztiesības rādītājiem, uzlabojas arī demogrāfiskā situācija. Piemēram, Somijā ir viens no augstākajiem dzimstības un dzimuma līdztiesības rādītājiem Eiropas Savienībā, līdzīga situācija vērojama arī citās Ziemeļeiropas valstīs, bet Francijā, līdztekus augstai sieviešu nodarbinātībai, ir otrs augstākais dzimstības pieaugums Eiropā. Tikpat svarīgi pieminēt faktu, ka valstīs ar augstiem sieviešu nodarbinātības rādītājiem aug visas ģimenes labklājības līmenis, kas mūsdienās ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par bērniņa laišanu pasaulē. Nenoliedzami, – tikpat svarīgas kā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas, būtisku lomu dzimstības veicināšanai ieņem arī garantētās rūpes, ko uzņēmusies valsts – pakalpojumu pieejamība (veselības aprūpe, bērnu pieskatīšanas un attīstības veicināšanas pakalpojumi), stabils un garantēts ienākumu aizvietojums bērna piedzimšanas gadījumā, mērķēta finanšu atbalsta mehānismi, efektīva bezdarba mazināšana u.c. atbalsta pasākumi.

Diemžēl statistika liecina, ka Latvijas vīriešiem ir īsāks mūžs par Eiropā vidējo vīrieša dzīves ilgumu, kas nereti tiek saistīts ar identificēšanos ar tradicionālo vīrieša sociālo lomu par "vīriešiem pelnītājiem", kuru galvenais pienākums ir materiāli nodrošināt visu ģimeni, kas savukārt noved pie stresa, psiholoģiskās nenoturības, pārstrādāšanās un to izraisītajām atkarībām un slimībām. Šo apstākļu kopums veicina vientuļo strādājošo māšu skaita pieaugumu, kas ir nabadzībai visvairāk pakļautā riska grupa Latvijā, kas taču audzina mūsu nākamos sabiedrības locekļus un valsts galveno vērtību – cilvēkus. Šī tendence liecina, ka dzimumu līdztiesības jomā mums – sabiedrībai un tās vēlētajiem pārstāvjiem, ir vēl daudz darāmā, īpaši, runājot par vīriešu un sieviešu tradicionālo lomu uzspiešanu.

Starptautiskajā sieviešu dienā vēlos atgādināt, ka katras attīstītas valsts pamats ir cilvēki, kuriem maksimāli ļauts realizēt savas spējas un prasmes, nevis cilvēki, kuru attīstību ierobežo sabiedrības stereotipi. Tāpat arī katru ģimeni, kas ir kā maza valsts, veido nevis divas pusītes no Venēras un Marsa, bet divi pilnvērtīgi cilvēki, kas dzīves garumā rada vēl pilnīgāku veselumu un kopīgi strādā pie ģimenes materiālās un psiholoģiskās labklājības. Mūsu rīcībā nav starptautiski atzītu pētījumu, kas apliecinātu, ka sievietes vai vīrieši ir spējīgi uzņemties atbildību tikai par konkrētām dzīves jomām, taču mēs zinām, ka jebkuru panākumu pamatā ir uz sadarbību vērsts darbs un gatavība uzņemties rūpes, kad otram tas nepieciešams – gan ģimenē, gan darba kolektīvā, gan ikdienišķās sadzīves situācijās.

Novēlu, lai mums visiem 8. marts, kad vīrieši ar puķēm un dāvanām pauž tik gaidīto uzmanību sievietēm, ikvienā ģimenē un darba kolektīvā turpinātos ar līdzsvarotāku pienākumu sadali un rūpēm par otru cilvēku visa turpmākā gada laikā. Skaistus svētkus!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!