Ināra Mūrniece: Padome, kurai neiestāsies 'taimkods'  (92)

Tā kā publiskajā telpā pašreizējās NEPLP darbs tiek vērtēts ļoti kritiski un ir bažas par politiskās ietekmes izpausmēm tās darbībās, ir saprotamas gaidas, lai nākamā NEPLP būtu tāda, kas spēj pārstāvēt sabiedrības intereses. Tieši tādēļ komisija vienojās, ka kandidātu izvirzīšanai NEPLP jābūt pēc iespējas plašākai, un likumu traktējām tā, lai panāktu maksimālu sabiedrības iesaisti. Iespēju pieteikt kandidātus plaši izmantoja gan nevalstiskās organizācijas, gan fiziskās personas, gan profesionāļu apvienības. Vienlaikus, lai samazinātu bažas par politisko ietekmi nākamajā padomē, komisija lēma, ka kandidātus (atšķirībā no iepriekšējām padomes vēlēšanām) nav tiesīgas ieteikt politiskās partijas un to apvienības.

Kā komisijas vadītāja es izsaku gandarījumu, ka sabiedrības iesaiste bija daudz plašāka nekā cerējām: komisijai uzklausīja 41 kandidātu. Pēc kandidātu saraksta publiskošanas aicinājām sabiedrību sniegt savu redzējumu par izvirzītajiem kandidātiem un saņēmām virkni papildu atsauksmju, ar kurām deputāti rūpīgi iepazinās.

Tā kā sākotnēji bija grūti prognozēt, cik kandidāti tiks pieteikti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma vienoties par tālāko konkursa norises procedūru un termiņiem tad, kad visi pieteikumi tiks saņemti. Lielais saņemto pieteikumu skaits bija izšķirošs, lai komisija izlemtu konkursu rīkot divās kārtās: pirmajā – kandidātu uzklausīšana un atlase otrajai kārtai, un otrā kārta, kurā aptuveni desmit (vai nedaudz vairāk) pretendentus būtu iespēja izvērtēt jau daudz izsvērtāk. Tāpēc aicināju atlasi otrajai kārtai rīkot iespējami ātrāk. Arī šis lēmums tika pieņemts, uzklausot nevalstisko un profesionālo organizāciju lūgumu: lai jau visdrīzākajā laikā otrās kārtas kandidātus varētu aicināt uz NVO, profesionālo raidorganizāciju un mediju ekspertu rīkotajām diskusijām. Tās paredzētas šā gada 20. decembrī. Izsaku pateicību komisijas deputātiem, kuri piekrita sanākt uz ārkārtas komisijas sēdēm un strādāt ilgākas darba stundas, lai uzklausītu un izvērtētu katru kandidātu.

Atbilstoši komisijas lēmumam balsojums par kandidātu virzīšanu otrajai kārtai notiks pirmdien, 19. decembrī. 14. decembra komisijas sēdē deputāti sprieda, ka publiskajai kandidātu apspriešanai nepieciešams atvēlēt pietiekami daudz laika: vismaz divas līdz trīs nedēļas un tikai pēc tam virzīt NEPLP kandidātus balsojumam Saeimā. Līdzīgi kā konkursa pirmajā kārtā, komisija aicinās sabiedrību un visus interesentus sniegt atzinumus par izraudzītajiem otrās kārtas pretendentiem. Mans priekšlikums ir arī komisijas sēdēs uzklausīt nevalstisko un profesionālo organizāciju, mediju ekspertu domas. Vienlaikus konkursa otru kārtu – kandidātu padziļinātu iztaujāšanu - tika izlemts rīkot, īpaši aicinot piedalīties arī Saeimas frakciju pārstāvjus, kā arī visus interesentus. Uzsveru, ka Saeimas Cilvēktiesību un komisijas visas sēdes, tajā skaitā tās, kurās notikusi NEPLP kandidātu uzklausīšana, bijušas atvērtas un tās apmeklējuši gan masu mediju, gan nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji, gan citi interesenti.

Komisija ir saņēmusi arī vairāku nevalstisko organizāciju viedokļus par to, kādiem vajadzētu būt kritērijiem, virzot kandidātus NEPLP, un ar tiem tika iepazīstināti komisijas deputāti. Uzsveru, ka vairāki no šiem kritērijiem ir pietiekami strīdīgi, turklāt dažādu nevalstisko organizāciju kritēriji – savstarpēji pretrunīgi. Līdz ar to komisija izšķīrās pieturēties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā minētajiem kritērijiem, kā arī izvērtēt kandidātu spējas nodrošināt šā likuma mērķu izpildi. Tiek vērtētas kandidātu zināšanas un profesionalitāte, izpratne par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijā kā nacionālā un demokrātiskā valstī, gan izpratne par sabiedrisko, gan komerciālo mediju lomu nacionālās informatīvās telpas nostiprināšanā un attīstībā. Manuprāt, līdz ar to būtisks kritērijs ir arī kandidāta izpratne par valsts valodas lomu elektroniskajos masu medijos un tās svarīgumu demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes stiprināšanā. Svarīgas ir arī kandidātu zināšanas par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem, Eiropas audiovizuālo politiku un informācijas tehnoloģiju attīstību. Kandidātiem izvirzīto prasību skaitā ir arī laba reputācija. Tā kā esošā NEPLP zaudējusi sabiedrības uzticību, manā skatījumā neviens no esošajiem padomes locekļiem nedrīkstētu būt nākamās padomes sastāvā. Šie pamatkritēriji tika pārrunāti arī koalīcijā, un diskusijās esam par tiem vienojušies.

Lai gan šos kritērijus akceptējusi lielākā daļa komisijas deputātu, būtu maldīgi domāt, ka tie ir komisijas kopīgie kritēriji. Piemēram, "Saskaņas centra" deputāts Boriss Cilevičs, kurš arī pārstāvēts komisijā, 16. decembra Saeimas plenārsēdē koalīcijas pārstāvjiem pārmeta vēlmi "draudzēties" ar TV nacionālajiem komerckanāliem. Iegansts šim izteikumam bija Nacionālās apvienības, Vienotības, Zatlera reformu partijas deputātu priekšlikums nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai likumprojektu, kurš sakārtotu situāciju bezmaksas TV apraides jomā, - tā, lai netiktu sašaurināta nacionālā informatīvā telpa.

Tā kā komisijas mērķis ir, lai kandidātu ievēlēšanas process būtu iespējami caurspīdīgs, plānojam balsojumu Saeimā par NEPLP kandidātiem rīkot janvāra otrajā pusē: 19. vai 26. janvārī. Kā komisijas vadītāja izsaku dibinātu cerību, ka tad Saeimā amatpersonu ievēlēšana notiks jau atklātā balsojumā un ievēlētā padome būs spēcīga, politiski neatkarīga un spēs pilnā mērā aizstāvēt sabiedrības intereses. Tāda, kurai neiestāsies ne horizontālais, ne vertikālais, ne kāds cits "taimkods".