Pēc tam, kad Kipra ir izšķīrusies par tās banku sektora restrukturizāciju, lai panāktu, ka tai tiek piešķirts 10 miljardu eiro starptautiskais aizdevums, daudz tiek diskutēts pat to, kādas būs banku krīzes sekas Kiprai, eirozonai un arī Latvijai kā potenciālai tās dalībvalstij. Viedokļi nereti ir pretrunīgi: vieni uzsver, cik svarīgi, ka situācija stabilizēta, citi norāda, ka Kiprai un noguldītājiem ir uzspiesti netaisnīgi nosacījumi. Tādēļ vēlos minēt vairākus būtiskus argumentus, kas jāņem vērā, analizējot.
Vērtējot situāciju, no vienas puses jāpiekrīt SVF izpilddirektorei Lagārdai, ka "risinājums ir ilgtspējīgs un pilnībā finansēts", no otras puses jāsaka, ka panāktā vienošanās ir mazākais no ļaunumiem. Ja sākotnēji Kipras valdība paredzēja uzlikt nodevu visiem noguldītājiem Kipras bankās, tad pašreizējais risinājums skar lielos noguldītājus. Kipra piekrita, ka tās otrā lielākā banka, Laiki, tiks likvidēta. Banka, kas pēc pagājušā gada jūnijā sniegtās valsts palīdzības lielā mērā (84%) piederēja valdībai, tiks sadalīta "labajā" un "sliktajā" daļā. "Labā" daļa, kas ietvers noguldījumus līdz 100 000 eiro, tiks pievienota valsts lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Atšķirībā no sākotnējā plāna, šiem noguldījumiem nodeva netiks piemērota. Un tas ir pareizi, jo kā jau pagājušajā nedēļā komentēju Radio SWH, "mazie" noguldītāji arī banku bankrotu gadījumā saņemtu savus noguldījumus atpakaļ pilnībā - valsts garantētās atmaksas līdz 100 000 eiro robežās. Šobrīd galvenie cietēji būs tie, kuriem noguldījumi ir lielāki par valsts garantēto summu. "Lielajiem" noguldītājiem bija "izvēle" - vai nu zaudēt visu naudu Kipras banku pilnīga sabrukuma gadījumā, vai tikai daļu no uzkrājumiem, ko līdz šīm bagātīgi vairoja Kipras banku dāsnie procenti. Kipras valdība lēš, ka neapdrošinātie noguldījumi varētu tikt "apcirpti" līdz pat 30%, bet precīzi skaitļi vēl nav zināmi Šie noguldījumi tiks iesaldēti un izmantoti, lai norēķinātos par Laiki parādiem un lai rekapitalizētu Bank of Cyprus. Kopumā ir plānots iegūt 4,2 miljardus eiro.
Jāatceras, ka Kipras bankās noguldījumos izvietoti 68 miljardi eiro, no kuriem 38 miljardi eiro ir kontos ar vairāk nekā 100 000 eiro katrā. Valstij ar aptuveni miljonu iedzīvotāju un ekonomiku, kas līdzvērtīga 0,2% no eirozonas IKP, tās ir ļoti lielas naudas summas. Ap 40 % lielo noguldītāju ir no Krievijas.
Kipras valdība līdz pat pēdējam mirklim ietiepīgi centās aizsargāt lielos noguldītājus. Sarunās ar SVF, ECB un Eiropas Komisiju par pašreizējo vienošanos, Kipras prezidents pat draudēja atkāpties. Taču bija acīmredzams, ka citām eirozonas valstīm bija apnikusi Kipras līderu taktika. Pat Francija, kas aizvien iestājās par to, ka vajadzīga lielāka solidaritāte ar eirozonas dienvidvalstīm, atklāti kritizēja Kipras "kazino" banku sistēmu.
Būtiska loma krīzes noregulējumā bija Eiropas Centrālajai bankai, jo tieši tās ultimāts - pārtraukt ārkārtas finansējuma piešķiršanu Kipras bankām, ja vienošanās netiktu panākta līdz pirmdienai, 25. martam - piespieda Kipras prezidentu piekāpties un mainīt nostāju par labu banku sektora restrukturizācijai. ECB finansējuma pārtraukšana nozīmētu, ka valsts finanšu sistēma atrastos brīvā kritienā un Kipra būtu spiesta izstāties no eirozonas. Neskaidrs gan ir jautājums, kā šī izstāšanās notiktu, jo, kā zināms, izstāšanās mehānisms joprojām nav izstrādāts.
Piekrītot banku sektora restrukturizācijai, Kipras vadītāji principā apstiprināja nedaudz pārveidotu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, kas jau pirms vairākām nedēļām paredzēja abu lielāko banku sadalīšanu "labajās" un "sliktajās" bankās. Intensīvu sarunu rezultātā Kipras prezidents pasargāja valsts lielāko banku - Bank of Cyprus, bet tai nāksies pārņemt Laiki bankas 9 miljardu saistības pret Eiropas Centrālo Banku (ECB).
Lai gan Kipra ir izvairījusies no sliktākā scenārija (finanšu sistēmas sabrukums un Kipras izstāšanās no eirozonas), izskatās, ka pienācis gals Kipras līdzšinējam ekonomikas attīstības modelim, kam pamatā bija pārmērīgi uzpūsts banku sektors. Banku aktīvi Kiprā bija 8 reizes lielāki par IKP (ES vidēji - 3,5). Vienošanās ar eirozonu paredz, ka Kipras banku sektors līdz 2018. gadam tiks samazināts līdz ES vidējam līmenim.
Zemā uzņēmumu ienākumu nodokļu likme (10%, kas saskaņā ar vienošanos ar eirozonu Kiprai būs jāpaaugstina uz 12,5%) un banku diskrētums Kipru padarīja īpaši pievilcīgu noguldītājiem un investoriem no Krievijas. Pat daudzas Krievijas valsts iestādes izmantoja Kipras finanšu iestāžu pakalpojumus. Krievijas banku līdzekļi Kipras bankās 2012. gada beigās tika lēsti ap 12 miljardiem eiro (par 3 miljardiem vairāk, nekā 2011.gadā). Bez tam Krievijas bankas ir aizdevušas vairāk nekā 30 miljardus eiro krievu uzņēmumiem, kas darbojas Kiprā. Līdz ar to, iespējams, Krievijas zaudējumi Kipras krīzes rezultātā būs daudz ievērojamāki, nekā tikai "apcirptie" noguldītāju ietaupījumi. Gan jāatzīmē, ka krievu nauda caur ofšoriem un Kipras bankām atkal nāca atpakaļ Krievijā investīcijās, bet Kiprā nekas no tās netika investēts un attīstīts.
Liekot visas likmes uz vienu kārti, Kipra bija būtiski apdraudējusi ilgtspējīgu attīstību. Galvenā problēma ir tā, ka nav cita spēcīga ekonomikas sektora, kas varētu ieņemt finanšu sektora vietu. Piemēram, ražošanas īpatsvars Kiprā ir ļoti zems: 2012. gadā tas sastādīja tikai 5,9% no pievienotās vērtības. Divās citās valstīs, kas arī piedzīvoja smagu banku krīzi - Īrijā un Islandē - ražošanas sektors pirms krīzes bija ievērojami lielāks. Īrijā ražošanas sektors pirms finanšu krīzes (2006. gadā) bija 19,2%, un tas pieauga līdz 21,7% 2011. gadā. Islandē tajā pašā laika posmā ražošanas sektors pieauga no 10,8% uz 14,7%. Latvijā ražošanas sektors 2006. gadā veidoja 11,7%, kas pieauga līdz 14,5% 2012. gadā. Arī eksporta ziņā, salīdzinot Kipru ar Latviju, redzams, ka Latvijas preču eksporta apjomi reālajās cenās 2011. gadā bija 8,58 miljardi eiro un 2012. gadā jau 9,92 miljardi. Kipras eksporta apjomi šajā pašā laika posmā - tikai 1,41 un 1,44 miljardi eiro. Līdz ar to izskatās, ka ražošana un eksports nespēs nodrošināt Kipras ekonomikas izaugsmi.
Pirms kritizēt starptautiskos aizdevējus par Kiprai izvirzītajiem it kā pārlieku stingrajiem nosacījumiem, rūpīgi jāizvērtē, kas notiktu, ja aizdevums netiktu piešķirts. Tad, visticamāk, teju visas Kipras bankas bankrotētu, valsts budžetā nebūtu naudas algu izmaksām un tā tālāk. Ar tik nelielu ražošanas sektoru un eksportu, būtisks ir jautājums, kā Kipra pelnītu naudu, ja tā zaudētu savu finanšu sektoru un būtu spiesta izstāties no eirozonas. Redzams, ka finanšu sektora restrukturizācija bija vienīgā Kipras iespēja.
Valsts attīstībā lielas cerības tiek liktas uz dabasgāzes iegulām, kas Kipras ekonomiskās zonas ūdeņos varētu būt no 1,6 līdz 3,4 triljoniem kubikmetru. Lai gan šobrīd tikai sākti izpētes darbi, Kipra jau plānoja apgrozībā izlaist parādzīmes, kas tiktu izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm (2019. gadā valsts varētu sākt dabasgāzes eksportu). Gāzes iegulas pat tika izmantotas neveiksmīgajās sarunās ar Kremli, kas, acīmredzot, būtu bijis ieinteresēts tikai tad, ja Gazprom tiktu piešķirta lauvas tiesa. To, savukārt, nevēlējās Kipras valdība un prezidents. Gazprom iesaistīšanās Kipru padarītu pārāk atkarīgu no Krievijas. Tas arī mazinātu ES iespējas panākt lielāku enerģijas avotu diversifikāciju, kas ir viens no Eiropas enerģētikas politikas mērķiem.
Būtisks ir jautājums par kapitāla kontroli. Baidoties no apjomīgas līdzekļu aizplūšanas, Kipras parlaments jau ir piešķīris valdībai tiesības piemērot kapitāla kontroli, uz ko to aicināja arī Eiropas Komisija. Taču šeit jāmin Islandes piemērs, kas to ieviesa 2008. gadā, kad sabruka trīs lielākās bankas. Ja tobrīd kontrole palīdzēja stabilizēt situāciju, tad tās atcelšana ir izrādījusies problemātiska. Islandes SVF programma tika pabeigta jau 2011. gada augustā, un valsts ir atgriezusies starptautiskajā kapitāla tirgū. Tomēr vēl šī gada 9. martā Islandes parlaments pieņēma lēmumu atlikt uz vēlāku šogad paredzēto kontroles atcelšanas laiku. Kipras gadījumā pastāvēs risks, ka kapitāls aizplūdīs no tās ekonomikas, tiklīdz kapitāla kontrole tiks atcelta - pat, ja tobrīd ekonomiskā situācija un finanšu sistēma būs stabilizējusies.
Kopumā Kipras nākotnes attīstības scenāriji nav iepriecinoši. Ja līdz šim tika prognozēts, ka Kipras ekonomika šogad varētu sarukt par 3,5%, tad nu izskan prognozes pat par 10%. Eiropas Komisija atzīst, ka ir grūti prognozēt, ņemot vērā straujo notikumu attīstību. Kopš 2011. gada visas lielākās aģentūras ir vairākkārt pazeminājušas Kipras kredītreitingu, kas nu ierindots spekulatīvajā līmenī, tādējādi izslēdzot Kipru no starptautiskā kapitāla tirgus.
Smagi cietīs mazie un vidējie uzņēmēji, Kipras ekonomikas mugurkauls (99,9% Kipras uzņēmumu nodarbina mazāk par 250 darbinieku). Bet tāda ir skarbā tirgus ekonomikas realitāte - ir jārēķinās arī ar banku bankrota iespēju. Tādēļ ir svarīgi strauji attīstīt banku savienību ar kopīgu uzraudzību ES līmenī, lai panāktu pēc iespējas koordinētāku banku problēmu risinājumu.
Arī tūrisms var piedzīvot būtisku krīzi, īpaši, ja mazināsies krievu tūristu plūsma, kas līdz šim Kiprā varēja justies teju kā mājās. Salā, kur pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 50 000 krievu, tiek publicēti vairāki laikraksti un žurnāli krievu valodā, notiek kultūras festivāli. Šogad otrajā lielākajā Kipras pilsētā Limasolā tika uzsākta Svētā Nikolaja krievu pareizticīgās katedrāles celtniecība.
Valsts parāds 2012. gadā bija 86% no IKP, bet papildus aizņemoties un ekonomikai strauji sarūkot, parādu īpatsvars var pārsniegt 100% no IKP 2020. gadā. To SVF pēc Grieķijas parādu krīzes ir izvirzījis par slieksni, aiz kura tas atsakās iesaistīties aizdevumu programmās. Eirozonas līderi cer, ka Kipra varēs atsākt aizņemties starptautiskos tirgos pēc trim gadiem. Tiks turpinātas arī sarunas ar Krieviju par 2011. gadā izsniegtā aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā pagarināšanu, kam termiņš beidzas 2016. gadā.
Līdz šim katrs no eirozonas krīzes mehānismu ietvaros piešķirtajiem finansiālās palīdzības pasākumiem ir bijis atšķirīgs, eirozonas līderiem reaģējot uz konkrētiem notikumiem un apstākļiem. 10 miljardu aizdevums tiks izsniegts Eiropas Stabilitātes Mehānisma ietvaros ar iespējamu SVF līdzdalību. Kipras gadījumā lielāko neskaidrību radīja Kipras uzpūstais banku sektors, neskaidrās attiecības ar Krieviju, arī sākotnēji pieprasītās palīdzības apjoms (17 miljardi eiro), kas bija teju vienāds ar tās iekšzemes kopproduktu (17,98 miljardi 2011.gadā), radot šaubas par valsts spēju to atmaksāt. Ne velti starptautiskie aizdevēji tik ilgi vilcinājās ar aizdevuma piešķiršanu - Kipra palīdzību lūdza jau pērn jūnijā.
Vairāki mediji (Bloomberg, CNN, Reuters) ir norādījuši, ka noguldījumi no Krievijas varētu aizplūst citviet, minot Latviju kā vienu no pievilcīgākajām valstīm. Financial Times žurnālisti pat ziņo, ka Latvijas banku darbinieki (līdzās kolēģiem no Andoras, Šveices un Vācijas) jau aktīvi vervējot pašreizējos Kipras banku klientus. Reuters jau 2012. gada oktobrī rakstīja, ka daļa no Kipras aizplūdušo nerezidentu līdzekļu ir palīdzējuši Latvijai kļūt par "ārzonas banku darījumu centru Krievijai un citām pēcpadomju valstīm".
Lai arī naudas ieplūšana, vispārīgi runājot, ir laba lieta, situācija Kiprā liek uzdot daudzus būtiskus jautājumus par lielā nerezidentu depozītu īpatsvara nozīmi Latvijas bankās. Kipras pieredze liek būt uzmanīgiem, lai Latvijā neattīstītos līdzīga situācija. SVF jau ir paudis bažas par pieaugošo nerezidentu noguldījumu (ap sešiem miljardiem latu) īpatsvaru Latvijas bankās, kas 2012. gada beigās veidoja 48,9% no kopējiem noguldījumiem. Protams, starp Kipru un Latviju ir būtiskas atšķirības. Banku aktīvi Kiprā tiek lēsti ap 800% no IKP, Latvijā - 130% no IKP. Tomēr Latvijas bankām ir ļoti būtiski izvērtēt noguldījumu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot naudas atmazgāšanas riskam. Kiprā tā ir problēma, par kuras apmēriem skaidru priekšstatu sniegs starptautisks audits, kam šī valsts piekrita 4. martā.
Kipras pieredze liecina, ka būtiska ir stabila un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, neļaujot eiforijai vienā ekonomikas sektorā apdraudēt valsts tautsaimniecību kopumā. Eirozonā ir beidzies laiks, kad dalība tajā visām valstīm nodrošināja teju tikpat lētas aizņemšanās iespējas kā Vācijai. Spānijā, Grieķijā un Portugālē šāda situācija ilgstoši uzbūra pārticības ilūziju, kas balstījās uz nepamatoti uzpūstu būvniecības un nekustāmo īpašumu burbuli vai pārlieku lielu patēriņu. Arī Kiprā bija pārmērīgs nekustamā īpašuma burbulis (2006. gadā būvniecības sektors veidoja 12,8% no pievienotās vērtības, bet šobrīd jau ir uz pusi mazāks - 6,2%). Visas minētās valstis cenšas nostāties uz stabilākiem, ilgtspējīgiem pamatiem. Arī Latvija.