Kad šī gada Brīvdabas muzeja gadatirgū kāda kundze mani uzrunāja ar visai tiešu jautājumu – ko tad mums iesākt ar to eiro? – atteicu, ka atbilde, neskatoties uz arvien spēkā augošām publiskām diskusijām un optimisma svārstībām, pašos pamatos ir tikpat tieša un skaidra. Latvijai jāpievienojas eirozonai un jāievieš vienotā eiro valūta. Un tas šobrīd ir ne tik daudz ekonomiskā, cik drošības aspektā būtisks jautājums.
Ekonomiskos ieguvumus vai zaudējumus var lēst dažādi. Tos esmu izklāstījusi vairākos rakstos, tādēļ šoreiz par to nerunāju. Savukārt ģeopolitiskie apsvērumi runā paši par sevi – Latvijai jāpievienojas eirozonai. Nav noslēpums, ka Krievija visiem līdzekļiem īsteno tā dēvēto maigo varu un cenšas nostiprināt politisko un ekonomisko ietekmi Baltijas valstīs, īpaši Latvijā. Pievienojoties eirozonai, Krievijas faktiskā ietekme, kā arī ietekmēšanas iespējas ievērojami mazinātos.
Diez vai diskusija par to, vai saņemtais uzaicinājums Latvijai pievienoties eirozonai būtu jāvērtē kā biļete uz grimstošu kuģi vai drošāko kruīza, ir auglīgas. Tā jebkurā gadījumā ir mūsu biļete, ko arī šodien ar pārliecinošu Eiropas Parlamenta deputātu atbalstu esam saņēmuši. Biļete uz stabilitātes un drošības palielināšanu, iesāktā attīstības un izaugsmes kursa turpināšanu. To garām laist nozīmētu vieglu roku aizslaucīt arī visas tās pūles, ko ikviens no mums pielicis, ejot cauri pēdējo piecu gadu notikumiem nozīmīgu ekonomisko svārstību zīmē.
Skaidrs ir arī tas, ka eirozonas veiksmīga pastāvēšana ir ļoti svarīga un mums nepieciešama. Savukārt pievienošanās eirozonai būs iespēja kā līdzvērtīgam partnerim paust savu viedokli un panākt, lai katrs dalībnieks stingri ievērotu spēles noteikumus. Latvija joprojām tiek minēta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanai laikā, kad daudzas tā dēvētās vecās Eiropas valstis joprojām saskaras ar būtiskām ekonomiskām problēmām. Savukārt katras dalībvalsts piemēru ņemot vērā kā mācību, turpinās arī eirozonas pārvaldības mehānismu pilnveidošana, lai vecās kļūdas nebūtu pamatā jaunām. Tāpēc Latvijas interesēs ir aktīvi un pilnvērtīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nākamajos pasākumos eirozonas stabilitātes stiprināšanā.
Eirozonai cieši piesaistīti esam jau tagad, tikai nevaram ietekmēt lēmumus un maksājam par to ievērojami dārgāku cenu – vairāk nekā 80% kredītu ir ņemti eiro valūtā, 60% mūsu eksporta norēķinu tiek veikti eiro. Un pēdējo piecu gadu laikā veikto konvertācijas izmaksas lēšamas aptuveni 600 miljonu eiro apmērā.
Savā zemē jāsaimnieko tālredzīgi un droši, rūpējoties par Latvijas ekonomikas stabilitāti un ilgtspēju. Pievienošanās eirozonai nostiprinās piederību tai ģimenei, kurai patiešām piederam. Savukārt eiro katrā ziņā nav mērķis, bet līdzeklis, lai nozīmīgus mērķus īstenotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
