Līdzsvars starp darba un ģimenes dzīvi šķiet kā neiespējamā misija, kuras paveikšanai kaut kas ir jāziedo - savstarpējās attiecības un ģimenes laime vai arī jāatsakās no karjeras izaugsmes, lai izveidotu un saglabātu laimīgu ģimeni.
72% vecāku atzīst, ka vēlas pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem*, bet par ģimenes un darba dzīves līdzsvaru runājam reti un piesardzīgi, jo nav universālas formulas, kā to panākt. Tas ir atkarīgs no prioritātēm ģimenē, tomēr ģimenei draudzīga darba vide ir viens no faktoriem, kas var palīdzēt apvienot šķietami neapvienojamo un atvieglot strādājošo vecāku ikdienas dzīvi. Ieguvēji ir arī darba devēji, jo ģimenei draudzīga darba vide ir iespēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju, stiprināt komandu un vairot darbinieku lojalitāti.
Latvijas likumdošana nosaka tiesības un pienākumus, kas jāievēro darba devējam un darba ņēmējam, bet nav noteikts, kā veidot ģimenēm draudzīgu darba vidi vai kādi obligātie atbalsta pasākumi ģimenes un darba līdzsvara veicināšanai būtu jāīsteno. Tādēļ darba devējiem bieži trūkst motivācijas un zināšanu par ieguvumiem no ģimenei draudzīgas un atvērtas darba politikas.
Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptaujas** par ģimenei draudzīgu darba kultūru Latvijā rezultāti, 63% iedzīvotāju mūsu darba vidi šobrīd vērtē kā ģimenēm nedraudzīgu. Galvenie šķēršļi ģimenes un darba dzīves līdzsvaram ir laika trūkums un liela slodze, kā arī finanšu līdzekļu trūkums, bet trešdaļa iedzīvotāju norāda arī uz darba devēja attieksmi pret ģimenēm un darba vietas politiku.
Visbiežākie darba devēju iebildumi ir pret darbinieku laika sadalījumu starp ģimeni un darbu - vecāku prombūtne bērnu slimības laikā, tāpat arī daļa darba devēju nevēlas piešķirt brīvdienas ģimenei būtiskos dzīves brīžos kā 1. septembris vai bērna piedzimšana. Tāpat darba ņēmēji ir saskārušies ar negatīvu attieksmi pret jaunajām māmiņām kā potenciālajām darbiniecēm un norāda, ka darba devēji reti rīko pasākumus kolektīva ģimenēm un bērniem.
Bailēs zaudēt darbu un arī aiz nezināšanas strādājošie vecāki neiestājas par savām tiesībām un par izmaiņām darba vidē, īpaši ja ģimenē aug vairāki mazi bērni vai māte par tiem rūpējas viena pati. Veidojas tāds kā apburtais loks - darbiniekiem trūkst laika ģimenei un bērniem, savukārt darba devēji satraucas, ka ģimenes iemeslu dēļ cieš darba kvalitāte, īpaši jau mazos kolektīvos, kur arī viena darbinieka prombūtne rada darbu sastrēgumu un pārējiem kolēģiem jāuzņemas daļa pienākumu papildus jau veicamajiem darbiem.
No vienas puses var pieņemt, ka tā saucamais vāveres ritenis ir mūsdienu dzīves norma, bet no otras puses, ir jādomā par sekām, ko tas var atstāt uz sabiedrības labklājību ilgtermiņā. Jau šobrīd redzam, ka ļoti tuvu attiecību ar pieaugušajiem bērniem nav 55% Latvijas iedzīvotāju* un, nerūpējoties par ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, stipras un laimīgas ģimenes var kļūt par retu parādību.
Šobrīd tā lielākoties ir darba devēja labā griba un iniciatīva - radīt ģimenēm draudzīgu un atvērtu darba vidi, kurā strādājošajiem vecākiem tiek nodrošinātas dažādas papildu iespējas pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni. Ir dažādi labās prakses piemēri gan privātajā, gan valsts sektorā, tos vieno cieņa pret darbinieku ģimenes dzīvi un rūpes par darbinieku dzīves kvalitāti. Piemēram, strādājošajiem vecākiem tiek nodrošināts elastīgs darbalaiks un iespējas strādāt attālināti, tiek veidotas tradīcijas ar darbinieku ģimeņu un bērnu līdzdalību, bērnu dienas darbā, lielākās organizācijās - bērniem paredzētas telpas un bērnudārzi, materiāli pabalsti un papildu bonusi ģimenes dzīvē nozīmīgos brīžos. Valsts līmenī ir atsevišķas iniciatīvas ģimenei draudzīgākas darba kultūras veidošanai, piemēram, "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss, ko Ilgtspējas indeksa ietvaros piešķir Labklājības ministrija.
Risinājumi ģimenei draudzīgas darba vides radīšanai var būt pavisam vienkārši, kas neprasa lielu finanšu ieguldījumu, turklāt būtiska ir arī pašu vecāku aktivitāte un līdzdalība - kā liecina pasaules un Latvijas uzņēmumu pieredze, katra uzņēmuma kolektīvam piemērotāko risinājumu iespējams rast, izzinot darbinieku vajadzības.
Akcijas "Darbā bērni" rīkotāju vārdā aicinu darba devējus un strādājošos vecākus šovasar paust atbalstu ģimenei draudzīgas darba vides veidošanā, sperot pirmo soli - rīkojot bērnu dienu darbā, kuras laikā vecāki dodas uz darbu kopā ar bērniem, strādā, mācās un izklaidējas kopā.
Ģimenei draudzīgu darba vidi nav iespējams izveidot vienā dienā, tas ir jādara pakāpeniski. Uzskatu, ka šobrīd ir īstais brīdis, lai uzsāktu diskusiju par ģimenes un darba dzīves līdzsvaru, iesaistot visas puses - gan strādājošos vecākus, gan darba devējus un nacionālās politikas plānotājus, lai kopīgiem spēkiem pierādītu, ka ģimenei draudzīga darba kultūra nav neiespējamā misija, tikai jārod Latvijas situācijai piemērotākie modeļi.
*"Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" un SKDS pētījums "Amigo laimes indekss" (decembris, 2014)
**"Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" informatīvās akcijas ietvaros "Darbā bērni" veiktā aptauja sadarbībā ar Draugiem.lv "Par ģimenei draudzīgu darba kultūru Latvijā" (maijs, 2015)