Ingrīda Apene: Pēc pievienošanās Kioto protokolam – konkrētus darbus

TAM mehānisms Latvijai kā saņēmējvalstij nav pieejams, bet kā investorvalstij – nav nepieciešams, jo Latvijā būtiski ir samazinājies SEG izmešu apjoms, salīdzinot ar 1990.gadu. Latvijas ET potenciāls paver iespējas piedalīties emisiju tirdzniecībā, bet Konvencijas dalībvalstis vēl nav vienojušās par visiem ET nosacījumiem.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības struktūras pamatelementi būs izmešu limiti, tirgojamās vienības, to derīguma termiņš, izmešu monitorings valstī. Starptautiskās sistēmas kopējais izmešu limits noteiks cenu arī visai sistēmai par izmešu samazināšanu. Jo grūtāk būs šo limitu sasniegt, jo augstāka būs izmešu samazinājuma cena.

KĪP attīstītajām valstīm paver iespējas investēt SEG izmešu samazināšanā tajās valstīs, kur tas ir izdevīgāk un kuru valdībām varētu trūkt resursu. Investors šajā gadījumā iegūst izmešu samazināšanas vienības (ISV) par samazināto izmešu apjomu saņēmējvalstī. Lai efektīvi realizētu KĪP, katra valsts var izstrādāt savus kritērijus, kas nosaka iesaistīšanos šajos projektos. Vairums Centrālās un Austrumeiropas valstu šādus kritērijus vēl nav izstrādājušas.

KIP pilotfāzē (KĪPP) Latvijā īstenoti 27, Centrālās un Austrumeiropas valstīs kopā – 72 projekti. Par pilotfāzē realizētajiem projektiem investorvalstis nesaņem ISV par izmešu samazinājumu. Vairāk nekā puse no Latvijā KĪP pilotfāzē īstenotajiem projektiem bija fosilo kurināmo aizvietošana ar atjaunojamajiem energoresursiem katlumājās un koģenerācijas stacijās, kas deva ieguldījumu pieredzes iegūšanā lētāku kredītresursu piesaistē, jaunu tehnoloģiju apguvē un starptautiskajā sadarbībā.

15.aprīlī MK Komitejas sēdē tiks izskatīta Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepcija. Tās mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, radīt pamatu Latvijas kopīgi īstenojamo projektu realizācijas politikai nolūkā piesaistīt papildus investīcijas videi draudzīgu un energoefektīvu projektu realizācijai un piedāvāt Ministru kabinetam variantus optimālai KĪP pārvaldībai un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistību izpildei.

Lai gan kopējais izmešu daudzums Latvijā pēdējā dekādē ir samazinājies un paredzams, ka Latvijai nebūs problēmu izpildīt Kioto protokola saistības, Latvijā joprojām, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, enerģijas resursi tiek izmantoti neefektīvi un enerģētikas radītais izmešu daudzums uz IKP vienību ir lielāks nekā vairumā OECD (“Organisation for Economic Co-operation and Development” – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstu. Tāpēc svarīgi būtu pēc KĪP shēmas realizēt projektus, kas vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

Kā piemēri KĪP varētu kalpot KĪPP un atkritumu apsaimniekošanas projekts Liepājā, kas atbilst KĪP kritērijiem. Jau realizēto 27 KĪPP rezultātā SEG izmeši samazinājās par 370 tūkst. t CO2 ekv. Atkritumu apsaimniekošanas projekts Liepājā tiek realizēts sadarbībā ar Pasaules Bankas Oglekļa samazināšanas fondu (OSF) – kopējais plānotais izmešu samazinājums 387,93 tūkst. t CO2 ekv. Līgums ar OSF paredz pārdot minēto samazinājumu par 2,477 milj. USD jeb vidēji par 6,38 USD par tonnu CO2 ekv.

Potenciālie KĪP Latvijā varētu būt starpnozaru projekti enerģētikā (t.sk transportā), rūpniecībā, lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu izmantošanā, koģenerācijas staciju celtniecībā.

Ko Latvija varētu iegūt un ko zaudēt, realizējot KĪP? Realizējot KĪP, Latvijā papildus tiks nodrošināta labvēlīga ietekme uz vidi vietējā un globālā mērogā, sociālās vides uzlabošanās, papildu finansējums SEG izmešu samazināšanai un pāreja uz efektīvākām un tīrākām tehnoloģijām.

Neiesaistoties KĪP realizācijā, Latvija neizmantos šīs iespējas, bet arī ne ar ko neriskēs. Ja Latvija uzsāks KĪP realizāciju, pastāv risks, ka noslēgtajā līgumā nav aprēķināts pareizs bāzes scenārijs, tādējādi ISV daudzums, kas Latvijai būs jāpiegādā investorvalstij saistību periodā (2008-2012), var izrādīties lielāks, nekā reāli projektā iegūtais. Arī Latvijas institucionālās nepilnības un nepietiekamā pieredze var novest pie nevienlīdzības sarunās ar projektu izstrādātājiem, un ārvalstu donori varētu izmantot visus lētākos izmešu samazināšanas pasākumus, atstājot Latvijai pašai dārgākos ilgtermiņa projektus.

Vienlaikus izstrādājot KĪP, Latvijai būtu pieejama virkne priekšrocību. Latvijā jau tiek īstenots viens KĪP tipa projekts (Liepājas atkritumu apsaimniekošanas projekts), kas varētu kalpot par piemēru nākamajiem projektiem. Pie tam ārvalstu investori ir ieinteresēti KĪP īstenošanā Latvijā, kas liecina par uzticēšanos valstij.

Klimata pārmaiņu politika ir Ministru kabineta kompetencē, jo tā nav tikai vides problēma, bet ir cieši saistīta ar citu tautsaimniecības nozaru attīstību. Pašreiz klimata pārmaiņu politikas īstenošanā ir iesaistītas: Ekonomikas ministrija, tās pārziņā esošā Latvijas Attīstības aģentūra; Zemkopības ministrija, Finansu ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tās pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra (LVA), pašvaldības un nevalstiskās organizācijas (NVO).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbild par Latvijas pienākumiem attiecībā uz Konvenciju. VARAM koordinē Saprašanās memoranda parakstīšanu ar valstīm, ar kurām Latvija piedalās KĪPP. VARAM arī jāapstiprina katrs projekts, jāraksta projektu atskaites, kā arī jāizstrādā Nacionālie ziņojumi Konvencijas sekretariātam;

Latvijas Vides aģentūra atbild par datu savākšanu SEG un citu izmešu monitoringam un attiecīgo atskaišu veidošanu. LVA kompetencē ir vides piesārņojuma pārbaude valsts programmu, starptautisko līgumu un starptautisko saistību izpildes ietvaros.

Esošās institucionālās sistēmai piemīt trūkumi, kas neļauj pāriet no investoru virzītiem projektiem uz pašu aktīvu dalību. Pagaidām nav izveidota vienota sistēma klimata pārmaiņu politikas īstenošanai, atsevišķu rīkojumu izpildei tiek veidotas starpministriju darba grupas galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai izveidotu kvalitatīvu, Konvencijas prasībām atbilstošu datu bāzi un atskaišu sistēmu;

Arī koordinācija starp ministrijām un citām iesaistītām institūcijām, veicot projektu atlasi un monitoringu, joprojām ir nepietiekama. Līdz šim galvenokārt ir bijuši investoru virzīti KĪPP.

Nepieciešamie finansu resursi nacionālās sistēmas izveidei 5 gadu periodā visiem koncepcijas variantiem ir vienādi (aptuveni 186 tūkst. LVL). No tiem 110,3 tūkst. būtu jāsedz no valsts budžeta un 39,7 tūkst. no speciālā budžeta līdzekļiem.