Šobrīd visattīstītākā digitālā ekonomika Eiropas Savienības valstu starpā, pēc Eiropas Komisijas ekonomikas un sabiedrības indeksa ("DESI Index"), ir Dānijai, Zviedrijai, Somijai un Nīderlandei. Latvija šajā indeksā pērn ierindojās tikai 19. vietā, bet, ja skatāmies tieši uz digitālo tehnoloģiju integrāciju biznesa vidē, mēs esam priekšpēdējā – 27. vietā.
Lai gan lepojamies ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē, iedzīvotāju digitālās prasmes, kā arī valsts pārvaldes un biznesa integrācija digitālajā vidē ne tuvu nav apmierinoša. Digitalizētie pakalpojumi valsts sektorā, piemēram, "Latvija.lv" un "eParaksts", ir labs sākums, taču šie pakalpojumi lielākoties nav savietojami ar biznesa procesiem uzņēmumā. Efektīvu digitalizāciju spēsim panākt tikai tad, ja valsts un privātais sektors sadarbosies.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā analīzē par digitālo ekonomiku ir identificējusi četras problemātiskās jomas. Pirmkārt, trūkst augsta līmeņa vadītāja (tā sauktā valsts CIO, "chief information officer") – amatpersonas ar pilnvarām īstenot stratēģisku plānu, kas koordinētu valsts digitālo attīstību tā, lai visi procesi viens otru papildinātu. Patlaban valstī atbildība par digitālo industriju un informācijas tehnoloģijām ir sadalīta starp dažādām ministrijām un aģentūrām un neviens neatbild par procesu kopumā. Dati ir izkaisīti pa dažādiem reģistriem, digitālās politikas dokumenti ir radīti ES vajadzībām un nav pilnībā pielietojami, kā arī trūkst kapacitātes, lai sastrādātos ar novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem.
Otrkārt, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodarbina 79% darbaspēka un ir noteicošais mūsu ekonomikas attīstības faktors, nav pietiekamas pieejas e-pakalpojumiem, vai arī tie neizvēlas tos izmantot. Iemesli – zemās IT lietotājprasmes un kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tiesiskais regulējums, kas kavē inovatīvu biznesa modeļu attīstību un padara e-pakalpojumu ieviešanu pārlieku dārgu vai grūtu. Viens no risinājumiem – publisko pakalpojumu pieejamība tiešsaistē dažādās valodās, lai piesaistītu vairāk ārzemju jaunuzņēmumu un palīdzētu viņiem orientēties mūsu nodokļu sistēmā. Savukārt iespēja ieviest decentralizētus biznesa modeļus (blokķēžu princips un pūļa finansējums) ļautu radīt jaunus pārvaldes modeļus un veicinātu MVU digitalizēšanos.
Treškārt, e-pakalpojumi sarežģī uzņēmējdarbības procesus, jo likumi ir pakārtoti dokumentu kārtošanas vajadzībām, nevis datu apstrādei. Uzņēmēju neiesaistīšana e-pakalpojumu radīšanā noveda pie tā, ka sistēmu administrēšana izmaksā vairāk, nekā tam vajadzētu būt, un rezultāts atpaliek no iespējamā.
Visbeidzot, pašreizējā e-identifikācijas sistēma paildzina visu digitālo pakalpojumu lietošanas laiku un apkalpošanas izmaksas.
Secinājums – sistēmu funkcionalitāte uzlabotos, ja galvenais mērķis būtu lietotājiem un uzņēmējiem draudzīgu sistēmu izveide. Piemēram, ja valstij jau ir pieejami visi mūsu dati Valsts ieņēmumu dienestā un Uzņēmumu reģistrā, kāpēc jāievada atkārtoti visa informācija, iesniedzot uzņēmuma pārskatu?
Latvijai ir potenciāls būt starp vadošajām ES dalībvalstīm ar digitāli izglītotiem iedzīvotājiem, inovatīviem biznesa modeļiem un efektīvu sadarbību starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem. Taču veiksmīga pāreja uz digitālo ekonomiku pieprasa ne tikai atsevišķu uzņēmēju ieguldījumu, bet arī valdības līmeņa stratēģiju un vīziju par Latviju kā digitālu sabiedrību.
* Digitālās ekonomikas veicināšana ir viena no Ārvalstu investoru padomes Latvijā prioritātēm, gatavojoties ikgadējai ārvalstu investoru sanāksmei Rīgā 6.–7. jūnijā, kuras galvenā tēma šogad ir "Veidojot uzticēšanos". Augsta līmeņa sanāksmes ietvaros notiks gan FICIL un Latvijas valdības tikšanās, gan arī publiska diskusija, ko 6. jūnijā no pulksten. 13.30 līdz 17 varēs vērot portālā "Delfi". Diskusijas programma apskatāma šeit.