Gluži pretēji, iedzīvotāju ikmēneša ienākumi kļūs vēl mazāki, bet nodokļu slogs lielāks. Ar laiku tiek plānots, ka neapliekamo minimumu varēs piemērot tikai iesniedzot gada ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju un attiecīgi saņemot nodokļa pārmaksas atmaksu.
Uzskatu, ka FM piedāvātais neapliekamā minimuma diferencēšanas koncepts ir tikai sākotnējs aizmetnis pārdomātai un plānotai nodokļu politikai ilgtermiņā, kuru ir nepieciešams būtiski pilnveidot, ievērojot visus ilgtspējīgas un samērīgas nodokļu politikas plānošanas faktorus.
Ņemot vērā to, ka katru gadu līdz 2020.gadam tiek plānots samazināt neapliekamā minimuma pamatlīmeni (2020.gadā plānotais neapliekamais minimums būs nulle), mazo algu saņēmēju ienākumi katru mēnesi samazināsies un iedzīvotāji būs spiesti maksāt vēl lielākus nodokļus nekā šobrīd, kamēr ieguvumu no jaunās kārtības varēs izjust tikai pēc noteikta laika.
FM pozitīvo efektu no neapliekamā minimuma palielināšanas plāno piešķirt tikai ar iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jūtams ieguvums būs tikai nākamajā gadā pēc iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanas VID un saņemot atpakaļ pārmaksāto IIN daļu par iepriekšējo gadu.
Turklāt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju var iesniegt tikai no 1.marta par iepriekšējo gadu, bet pārmaksātais IIN tiek atmaksāts 3 mēnešu laikā. Tātad zemo ienākumu guvējiem, kuriem ir būtisks katrs eiro, būs vēl jāgaida gandrīz pusgads, lai saņemtu labumu no jaunās kārtības, kā to paredz FM piedāvātais modelis. Tādējādi jaunā FM koncepcija faktiski paredz valsts budžeta kreditēšanu uz iedzīvotāju - zemo ienākumu guvēju rēķina.
Uzskatu, ka šāda piedāvātā kārtība var raisīt sabiedrības neuzticēšanos FM piedāvātajam risinājumam, jo iedzīvotājiem var rasties priekšstats, ka šāda sarežģīta neapliekamā minimuma starpības atgriešanas sistēma tiek paredzēta, rēķinoties, ka vairums iedzīvotāju neiesniegs iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto IIN. Turklāt tas ir papildus administratīvais slogs ne tikai zemo ienākumu guvējiem, bet arī pašai nodokļu administrācijai - VID.
Ņemot vērā to, ka neapliekamo minimumu piemēro tikai tajā darba vietā, kura ir norādīta algas nodokļa grāmatiņā, daudz lielāks labums mazo algu saņēmējiem būtu no tūlītējas ikmēneša neapliekamā minimuma diferencēšanas. Tas dotu tūlītēju efektu tieši zemo ienākumu guvējiem un būtu solis pretī sociālās nevienlīdzības mazināšanai.
Tāpat uzskatu, ka neapliekamajam minimumam ar laiku būtu jābūt vismaz minimālās algas apmērā, nevis kā šobrīd tiek plānots FM piedāvātajā koncepcijā, ka 2020.gadā neapliekamā minimuma maksimālais apmērs būs 160 EUR. Turklāt FM izstrādātajā priekšlikumā nav aplūkots jautājums par atvieglojumiem par apgādājamiem, kas kopā ar neapliekamo minimumu veido būtisku ar IIN neapliekamo ienākumu daļu. To noteikti vajadzētu ņemt vērā, plānojot ilgtermiņa nodokļu diferencēšanas stratēģiju. Aktuāls ir arī jautājums par gaidāmo IIN likmi 2016.gadā un turpmāk, par ko šobrīd norit diskusijas - vai tā tiks samazināta, kā to šobrīd paredz likums, saglabāta esošajā līmenī (23%) vai arī palielināta? Ja plānotā IIN pamatlikmes samazināšana nenotiks, tad arī ar lielu skepsi tiks uztverta FM piedāvātā neapliekamā minimuma diferencēšanas stratēģija, kas ir ilgtermiņa. Ir skaidrs, ka kopējie budžeta ieņēmumi ir tik trausli un budžeta izdevumiem svarīgs ir katrs eiro, ka stabilu ilgtermiņa nodokļu politikas stratēģiju pagaidām atļauties vēl nevaram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
