Mana kā dzīvokļa īpašnieka tiesība ir šo procesu apturēt, taču to virzīt un attīstīt – to nu gan no manis prasīt nevajag. Diemžēl pasīva un nereti arī skeptiska iedzīvotāju attieksme lielāko daļu no aptuveni 20 tūkstošiem Latvijas daudzdzīvokļu namu nolemj visai bēdīgam liktenim, jo mājokļa siltināšana nav tikai mazāks siltuma rēķins, bet nama drošības un nākotnē arī pastāvēšanas jautājums.
Trāpīgs formulējums par šo tematu padevies kādam pašmāju žurnālistam, kurš reiz sacīja – padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas varbūt nav pati iekārojamākā dzīvesvieta, tomēr tās var "pārvērst par konfekti", piesakoties māju siltināšanas programmai. Iedzīvotājiem tiešām ir vērts būt aktīvākiem, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tieši šim mērķim pieejams Eiropas Savienības (ES) dāvinājums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda resursiem 156 miljonu eiro apmērā. Tas nebūs pieejams vienmēr.
Šis Latvijai ir otrais un, iespējams, arī pēdējais ES dāvinājums, kura pietiks vien 1030 namu renovācijai, proti, pie dāvinājuma sava mājokļa sakopšanai tiks aktīvākie aptuveni 6% dzīvokļu īpašnieku visā valstī. Mājokļu siltināšana Latvijā nav jauns process, arī šā brīža aktīvajā programmā uzkrāta vērā ņemama pieredze: "Altum" Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas ietvaros līdz šā gada martam saņemti 310 projektu pieteikumi, 230 ir atbalstīti un var turpināt veiksmīgu projekta īstenošanu. Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi uzsākti 51 daudzdzīvokļu ēkā. Septiņas mājas jau nodotas ekspluatācijā.
Dažas galvenās atziņas, kas izriet gan no mūsu pieredzes, gan agrākajiem mājokļu siltināšanas projektiem:
Pirmkārt, jautājums par ieguvumiem no siltināšanas. Uz to pamatotu atbildi sniedz pirmais projekta posms – energoaudits. Ar termokameru palīdzību (ziemā), mērījumu instrumentiem un matemātiku, apsekojot siltummezglus, novērtējot mājas stāvokli, iegūstam informāciju par lielākajiem siltuma zudumiem (durvis, fasāde, jumts, logi, ventilācija, apkures iekārtas). Katram uzlabojumam pretī tiek piedāvāta atbilstošākā cena, tad iedzīvotāji diskutē un lemj par veicamajiem darbiem. Ir skaidri zināmi ieguvumi un to izmaksas.
Mūsu pieredze rāda, ka pēc pareizi veiktiem darbiem var ietaupīt līdz pat 50% no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa. Piemēram, nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs daudzdzīvokļu ēkas korpusiem, un pērnā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā (50 centi par kvadrātmetru iepretim 1,01 eiro par kvadrātmetru). Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi.
Saimnieciski izdevīgāko darbu veicēju ieteicams izraudzīties atklātā konkursā, turklāt būtu jāņem vērā būvnieku kompetence un spēja izskaidrot dažādu materiālu, tehnoloģiju iespējas un priekšrocības atbilstoši katram konkrētajam namam. Vēlāk tas lieti noderēs.
Otrkārt, jautājums par darbu apjomu. Siltināt jumtu? Mainīt logus? Ieviest individuālo temperatūras regulēšanu un uzskaiti? Iespēju ir daudz. Kuras ir efektīvākas, cik tas maksā, kurus uzlabojumus veikt, – to lemj iedzīvotāju pilnsapulce, konsultējoties ar ekspertiem. Iedzīvotāju iesaiste un aktivitāte tiešā veidā ietekmē rezultātu – ne ES, ne būvnieks, ne mājas vecākais nevar piespiest iedzīvotājus izvēlēties labākus dzīves apstākļus.
Esmu novērojis, ka gadījumos, kad cilvēki "skaidri zina", ka citās mājās viss izdarīts daudz lētāk un labāk, parasti tas saistīts ar nepietiekamu informāciju, zemu iedzīvotāju iesaisti projektā un zemu atbalstu mājas vecākajam, kurš apkopo visu iedzīvotāju vēlmes. Iesaiste un aktivitāte bieži nozīmē arī labāku rezultātu. Jāuzsver, ka nama renovācijas gadījumā nevajadzētu "iebraukt otrā grāvī", aizraujoties ar pārāk vērienīgu darbu plānošanu. Piemēram, tie saimnieki, kuri logus jau nesen nomainījuši, protams, tos nemainīs vēlreiz. Un tas arī nav nepieciešams.
Treškārt, informējot iedzīvotājus par renovācijas un siltināšanas iespējām, lielākais "bubulis" parasti ir mīti un patiesības par namu ventilāciju. "Mājas jau šobrīd pūst, pēc siltināšanas būs vēl trakāk", "siltināta māja neelpo" un citi "spēcīgi argumenti" ierauj cilvēkus neauglīgu pieņēmumu virpulī. Jāuzsver – māju siltināšanas projektu gadījumā viens no obligātiem priekšnoteikumiem ir ventilācijas nodrošināšana, "Altum" programmā tā ir obligāta prasība. Mūsu pieredze rāda – ja ir izraudzīti atbilstoši materiāli un kvalitatīvs, pieredzējis būvnieks, siltināšana nevar pasliktināt nama tehnisko stāvokli, bet tikai to uzlabot.
Ceturtkārt, būvniecības process un kvalitāte. Tie laiki, kad bija jāsasteidz termiņi, pavirši stiprinot siltinājuma loksnes, krāsojot apledojušas fasādes, montējot deformētus logu rāmjus, ir pagājuši. Izpildes kvalitāti garantē starp apsaimniekotāju un būvnieku noslēgtie līgumi un garantijas. Iedzīvotāji ir aicināti neizdarības fiksēt kopā ar māju vecākajiem, lai izmantotu savas garantiju tiesības. Būvnieki ar sliktu reputāciju vairs netiks pielaisti pie 156 miljonu ES fondu apguves programmas.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka būvniekiem šajā programmā ir izvirzīta virkne nosacījumu. Piemēram, tas, ka fasādes apdare jāveic, kad temperatūra nav zemāka par +5ºC, ka apmetamai vai krāsojamai virsmai ir jābūt korekti sagatavotai – sausai un bez putekļiem.
Piektkārt, par materiālu izvēli. Materiālu salīdzināšana ir kļuvusi par daļu no diskusijas, izvēloties mājas apdari. Lielākās mājās parasti šis jautājums tiek izcelts un attiecīgi formulēts pasūtītāju dokumentos. Būtu vērts diskutēt gan par zīmolu izvēli, gan to piedāvāto materiālu īpašībām, piemēram, jāņem vērā, ka, Latvijas apstākļos izvēloties iespējami gludākas virsmas, mazināsies nelīdzenumi, kur uzkrāties mitrumam. Tas mazinās nākotnes rūpes par fasādi, jo nedrīkst aizmirst, ka glītas fasādes uzturēšana prasīs papildu rūpes atšķirībā no vecas un nolietotas. Bet labā ziņa ir tā, ka tehnoloģijas strauji attīstās un arī būvniecībā tehnoloģijas tiek pilnveidotas un uzlabotas.
Ir zināms, ka gandrīz 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Namos, kas būvēti pagājušā gadsimta otrajā pusē un ir pamatīgi novecojuši, jo to atjaunošanā, uzlabošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Priecē, ka no iedzīvotāju puses pieaug interese izmantot iespēju siltināt savu mājokli. Pagaidām pieejamais un ievērojamais ES finansējums apvienojumā ar "Altum" ekspertu veiksmīgo pieredzi energoefektivitātes projektu īstenošanā sniedz pārliecību, ka tas ir jādara un jāsāk taupīt jau tagad un vēl vairāk arī ilgtermiņā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem un parūpēties par savu namu "veselību". Īstais brīdis ir tagad!