Pēdējo pāris gadu laikā strauji ir pieaudzis lielveikalu skaits, turklāt Latvijas tirgū cenšas iespiesties aizvien jaunas un jaunas tirdzniecības kompānijas. Un, mums, pircējiem, vienalga liekas, ka kaut kādu veikalu tomēr pietrūkst. Bet ... vai patiešām visiem mūsu tirgū pietiks vietas?
Atbildi uz šo jautājumu mēs meklējām vienkāršā salīdzinājumā, salīdzinot mazumtirdzniecības veikalu platību pieaugumu ar darba algas pieaugumu. Protams, to, kuru uzrāda mūsu valsts statistika. Lai dzīve būtu jautrāka, tad salīdzinājām arī mazumtirdzniecības apgrozījumu, pamatojoties uz vienkāršu un neapgāžamu patiesību, ka nevar iztērēt vairāk naudas, nekā viņa ir..

Rezultāti ir apkopoti tabulā.

Mazumtirdzniecības platību un bruto darba samaksas salīdzinājums Mazumtirdzniecības veikalu platība (tkst. kv.m.):
1996. - 1053
1997. - 1054
1998. - 1031
1999. - 1235
2000. - n/d

Mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās (milj. Ls):
1996. - 835.2
1997. - 1080.8
1998. - 1424.2
1999. - 1597.4
2000. - 1763.3

Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa (Ls):
1996. - 98.7
1997. - 120.0
1998. - 133.3
1999. - 141.0
2000. - 149.5

Mazumtirdzniecības veikalu platības dinamika, % pret iepriekšejo gadu:
1996. - -11.7
1997. - 0.1
1998. - -2.2
1999. - 19.8
2000. - n/d

Mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamika, % pret iepriekšējo gadu:
1996. - -10.9
1997. - 21.5
1998. - 26.5
1999. - 12.0
2000. - n/d

Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksas dinamika, % pret iepriekšējo gadu:
1996. - 10.3
1997. - 21.6
1998. - 11.1
1999. - 5.8
2000. - 6.1

Dati: CSP

Un ko tā mums rāda? Patiesībā jau neko tādu, ko mēs iepriekš nebūtu zinājuši. Pirmkārt, to, ka mazumtirdzniecības platības strauji pieauga 1999.gadā un domājams, ka arī pērn tas būs jūtami pieaudzis. Savukārt darba algas pieaugums pēdējos divos gados ir bijis salīdzinoši lēns – tikai aptuveni 6%. Tiesa gan, algas pamatīgāk ir augušas iepriekšējos – 96.- 98. gadā, un pēdējo gadu tirdzniecības platību pieaugums nebūt nesasniedz algu pieauguma līmeni pēdējos piecos gados.

Tātad, it kā sanāk, ka Latvijas tirgū vēl ir vieta vismaz pāris lielveikalu tīkliem un, šķiet, ka arī ikdienas novērojumi to apliecina - gandrīz vai katrs jauns lielveikals tiek uztverts ar urā saucieniem un pie daļas lielveikalu sastrēgumstundās ir grūti atrast brīvu stāvvietu.

Treškārt, ir interesanti salīdzināt mazumtirdzniecības apgrozījumu ar darba algas pieaugumu- ir redzams, ka tirdzniecības apgrozījums pieaug straujāk nekā algas. Kaut gan arī šīs attiecības diezin vai kādu pārsteigs, jo liecina vai nu par to, ka mums 90.gadu pēdējā pusē ir klājies tik grūti, ka nācies vilkt ārā ietaupījumus no iepriekšējiem laikiem, vai arī netieši (vai varbūt ļoti tieši) rāda procesu, kuru pēdējā laikā ir iegājies dēvēt par „nodokļu optimizāciju” jeb, vienkāršāk sakot, nodokļu nemaksāšanu.

Tiesa, nevar aizmirst arī 90.gadu vidū Ministru Kabineta pieņemtos noteikumus par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtību, kas no lielveikalu konkurentu loka izslēdza vairumtirdzniecības bāzes, līdz tam tautā iemīļotas iepirkšanās vietas zemo cenu dēļ un, tā teikt, dzina pircējus uz lielveikaliem.

Bet... pieci gadi, kurus mēs salīdzinām, tomēr ir ļoti īss laika posms un izdarīt secinājumus un vēl jo vairāk kaut ko prognozēt ir patiesi grūti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!