Viena no daudzajām nozarēm, kuru krīze skāra nesaudzīgi, ir transports un saprotams – ar to saistītās nozares. Samazinoties naudai maciņos, samazinājās arī cilvēku iespējas ceļot. Rūpīgāk tika plānoti viesnīcu apmeklējumi, izvēlēto tūrisma pakalpojumu apmēri. Tas notika gan atpūtas braucienu segmentā, gan biznesa ceļojumu jomā.
Tūrisma nozare ir centusies pielāgoties, piedāvājot gan inovatīvus projektus, gan liekot uzsvaru uz mazāk zināmu vietu popularizēšanu un izvēloties vēl citus veidus, kā tomēr nozarei ļaut atgūties un atgūt patērētāju interesi. Neskatoties uz to, ka ceļotāju skaits atkal aug, aviopārvadātājiem šie joprojām ir turbulences laiki. Lai gan Eiropas ekonomiskā laika barometrs rāda samērā labus apstākļus, gaisa pārvadājumu transporta nozarei saulaini laika apstākļi un bezvējš vēl jāsasniedz.
Pēdējā pusgadā Eiropā vien bankrotējušas trīs sen labi zināmas aviokompānijas – "airBerlin", "Alitalia" un "Monarch." Mūsu pašu, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas gadā apgroza tuvu 300 miljoniem, pagājušo gadu noslēdza ar 1,2 miljoni eiro lielu peļņu.
Aviokompānijas rīcībā ir vienas no pasaulē modernākajām lidmašīnām, kas pasažierus vizina uz teju 70 dažādiem gala mērķiem. Taču lielajā aviācijas tirgū "airBaltic" ir neliels spēlētājs. Kā nesen intervijā Latvijas medijiem atgādināja Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs: "Aviokompāniju tirgus Eiropā mainās, un "airBaltic", kas ir salīdzinoši maza lidsabiedrība, ilgtermiņā būtu grūti izdzīvot, neatrodot kādu lielāku partneri."
Hololejs arī atgādināja, ka labi gaisa pārvadājumu nozarē klājas lielajām aviokompānijām, nišas avio pārvadājumu uzņēmumiem un, protams, tā dēvētajiem lētajiem pārvadātājiem. Pārējiem krietni jāiespringst, lai milzu konkurences apstākļos turpinātu pelnīt un attīstīties.
Aviokompānijām nākas un nāksies domāt vienlaikus par diviem pamata elementiem – izdevumu samazināšanu un investīcijām modernizācijā. Pasažieru skats arvien pieaug, taču peļņa, pateicoties milzīgajai konkurencei starp aviopārvadātājiem, kļūst arvien mazāka. Tieši šo aspektu dēļ nelielām un vidējām aviokompānijām ir nopietni jādomā par investoriem un partneriem, ar ko kopā varētu sasniegt labus attīstības rādītājus.
Te vietā arī skaidrojums par valsts lomu "airBaltic" un tam līdzīgu uzņēmumu atbalstam – EK nosacījumi paredz, ka valsts atbalstu var sniegt vienu reizi 10 gados. Latvijas gadījumā tas jau ir noticis un tuvākajā laikā nevar atkārtoties. Šis nosacījums darbojas visā Eiropā, attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem, un pēc savas būtības tiek likts lietā, lai uzturētu godīgu, nesakropļotu un uz attīstību vērstu tirgu. Tieši tādēļ ir jāiegulda milzu darbs pie stratēģisku investoru un partneru piesaistes, lai ilgtermiņā nodrošinātu uzņēmumu pastāvēšanu un efektīvu attīstību.
Ir jācer un jāstrādā, lai turbulences zona tiktu pārvarētu, un barometrs varētu uzrādīt lidojumiem labvēlīgu laiku ilgtermiņā.