Ivars Jakovels: Ko par Latvijas vēlētāja paradumiem stāsta vēlēšanu veiksminieki un neveiksminieki  (101)

Šķiet, ka ideju svars ap kurām pulcēt cilvēkus, valsts pārvaldīšana demokrātiskā veidā ir tikai politologu – teorētiķu izdomāti svešvārdi, kuru saturam praktiķi pievēršas neba nopietnāk kā marsiešu dzīvības iespējamībai uz zemes.

Līdz ar to, redzot ambīcijas ar kādām tiek taisītas jaunās partijas vai reizi četros gados notrausti putekļi no sava ego apliecinājuma kādas aizmirstas sīkpartijas veidolā, gribas atgādināt seno reklāmas saukli "dažiem nesanāk, un labi vien ir, ka viņiem nesanāk". Jo, ja ņemtu un sanāktu, vienkārši kādā pilnmēness naktī ieņemtās idejas tiešām ņemtu un piedzimtu. Ko tad?

Lai gan līdz vēlēšanām vēl kāds brīdis palicis, un topošie jaunie politiskie spēki tikai ļauj nojaust par saviem plāniem, šobrīd situācija kopumā atgādina 8.Saeimas vēlēšanas 2002.gada rudenī, kad vēlētāji mēslainē ar 4,9% aizslaucīja savienību "Latvijas ceļš" (LC). Tikai šoreiz skuju taka lietuvēna neatlaidībā vaktē "Vienotību". Arī toreiz LC bija, no vienas puses, stabila varas partija, no otras puses - milzis uz māla kājām. Nu gluži kā šobrīd "Vienotība". LC ir nenoliedzami daudz izdarījis Latvijas attīstībā, diezin vai bez LC Latvija būtu ES un NATO locekle, bet diezin vai bez LC liberālisma Latvijā būtu tik daudz neskaidru "astoņkāju", kas savās struktūrās ievijuši biznesu, nevalstiskās organizācijas, politiku un valsts pārvaldi. LC rindās bija gan dāmas un torņi, kas primāri domāja par sevi, gan bandinieki, kam acis mirdzēja par valsti. Diemžēl laika gaitā acu mirdzums pārvērtās dvēseles ugunsgrēkā, kas bija jādzēš Saeimas kafejnīcā un ne tikai tajā. Ja paskatāmies šobrīd uz "Vienotību", tad jāatzīst, ka darītie darbi – tāpat kā savulaik LC – lejas no viena grāvja otrā, arī cilvēki visdažādākie. Tikai... varas olimpā ieraudzīt vismaz vienu ar degošām acīm par valsti pagrūti, bet ... citi laiki, citi tikumi.

"Vienotības" finišu 12.Saeimas vēlēšanās piesolījis izaicināt Einārs Repše. Cilvēks bez kura diezin vai vispār būtu pašas "Vienotības" jau publikā telpā ir pieteicis jaunizveidoto biedrību "Latvijas attīstībai", kas nu, runājot Ušakova vārdiem, izaicinās ""Tautas partiju numur 2" par kādu kļuvusi "Vienotība"". Tieši tāpat kā Repše savulaik izaicināja "Tautas partiju".

Šajā kontekstā interesanti paskatīties, kuras partijas aizvadītajā desmitgadē varētu būt uzskatāmas par vēlēšanu veiksminiecēm un kuras – par neveiksminiecēm. Jo, kā teica Līcītis pirms nedēļas, spīdzināt un vēlreiz spīdzināt! Savādāk – politiķi labi zina, ka tautas atmiņa atbilstoši socioloģijas aplēsēm ir trīs mēneši, kas nozīmē – visu pārējo paslēpsim, pietušēsim un gan jau aizmirsīs.

Pēdējās desmitgades laikā, kas iezīmē četras Saeimas vēlēšanas var redzēt kā veiksme no vienas puses un neatlaidīga cīņa par eksistenci no otras puses ir pavadījusi daudzas partijas. Ja atceramies 8.Saeimas vēlēšanas 2002.gadā, tad toreiz, kā jau minēju, par lielāko neveiksminieku var uzskatīt "Latvijas Ceļu", kam vēlētāji "palika padeni" ar 0,01% jeb citiem vārdiem runājot, LC Saeimā neiekļuva dēļ 4,9%. Par veiksminieku neapšaubāmi kļuva "Jaunas Laiks" un Einārs Repše, vai pareizāk sakot, visi tie, kas toreiz rātni sekoja Repšem baznīcā un jāvārda teikšanas ceremonijā. Tas daudziem ļāvis visus aizvadītos 10 gadus gozēties varas un naudas saulītē. Vai mīlēt uz mūžu līdz nāve mūs šķirs? Tā nu atkal tāda lieka greznība un jūtelība.

Nākošās – 9.Saeimas vēlēšanas 2006.gadā atnāk faktiski bez pārsteigumiem. Valdošās partijas - Tautas partijas premjers Aigars Kalvītis, sagaidot Jauno gadu, no TV ekrāniem visiem sola septiņus treknos gadus. Vārdiem un tēlam acīmredzot piemīt tik liela suģestija, ka vēlēšanās Tautas partija uzvar ar teju 20% vēlētāju balsu. Par neveiksminiekiem jāatzīst Māris Gulbis un partija "Jaunie demokrāti", kas, neraugoties uz aktīvo rosīšanos, iegūst tikai 1,27%.

Nākošās – 10.Saeimas vēlēšanas ir 2010.gada rudenī, brīdī, kad Latvijā plosās mēris, piedodiet krīze, pļaudama visu dzīvo savā ceļā. Vieni no tās bēg, dodoties uz ārzemēm, citi mēģina tēlot murkšķus un aiziet ziemas miegā, neinteresēdamies ne par politiku, ne par politiķiem. Situācija nokaitēta. Par lamuvārdu kļuvis vārds konsolidācija, Parex, jāsavelk jostas u.c. Tuvojoties vēlēšanām, saaktivizējas sīkpartijas, sak', ja nu uz vispārējo juku fona izdodas tik pie varas.

Par šo vēlēšanu veiksminiekiem neapšaubāmi var saukt nacionālo apvienību VL/TB-LNNK - vecie tēvzemieši Saeimā ievelk jaunos margināļus, kuri iepriekšējās vēlēšanās 2006.gadā spēja iegūt tikai 1,48% vēlētāju uzticību. Process ir karsts, margināļi apvienības piekritējus aicina vēlēšanu biļetenos izsvītrot tēvzemiešu vārdus. Taču aprēķina laulības, kuras, kā teica senči, ir visstabilākā parādība pasaulē, tiek veiksmīgi noslēgtas. Cik abas puses šajā laulībā jūtas apmierinātas, kā arī to, vai tēvzemieši spēs piedot vislatviešu cūcības, rādīs laiks.

Savukārt neveiksminieki ir vairāki. Protams, partiju apvienība "Par Labu Latviju" ar 7,6% vietām nejūtas apmierināta, rēķinot iegūto atdevi Saeimā pret iztērētās naudas daudzumu. Taču pavisam traki ar ego rētu laizīšanu klājas partijai "Ražots Latvijā" un tās premjera kandidātam miljonāram Viesturam Tamužam, kuri netika pāri pat 1% barjerai. Pēdējais lepojas ar gozēšanos miljonāru sarakstā, līdz ar šo partiju nevar salīdzināt ar citām sīkpartijām, kam ieceres apgriež naudas un organizēšanas prasmju trūkums. Iepriekš vēl nekad neviens nebija atļāvies sevi nosaukt par kompetentāko premjerministra kandidātu. Tomēr laikam jau tautas zemapziņa juta, kas slēpjas aiz cilvēka lielības. Šobrīd Tamuža uzņēmums, kas patiesībā ir zirneklis, kas sastāv no vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuri savstarpēji galvojuši kredītus vairāku miljonu latu apjomā, ir bankrota priekšā un solījumi atvest uz Rīgu 100 miljonu investīcijas tikai palikuši solījumi, pat neraugoties uz pilnvarām, ko sniedz amats Prezidenta kancelejā.

Savukārt 11.Saeimas vēlēšanas 2011.gadā lielu likteņa labvēlību parādīja Valdim Zatleram un viņa Reformu partijai. Līdzīgi kā savulaik aiz Repšes, tā arī šoreiz aiz Zatlera muguras saskrien velnsviņzinkas, kurus Vadonis ievelk Saeimā. Tas, ka ieguvēji ir vesela rinda nevienam nezināmas vai labākajā gadījumā mazzināmas personības – gan prāta, gan sirds morāles ziņā – ir skaidrs. Taču, vai Latvijas valsti un tautu šajā kontekstā var minēt veiksminieku pulkā? Pagaidām grūti teikt.

Ko nesīs 12.Saeimas vēlēšanas? Par vēlmi startēt tajās jau izteikušās vairākas biedrības, arī ar valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas vārdu jau gana ilgi tiek koķetēts. Taču ņemot vērā, ka vēl kāds brīdis līdz vēlēšanām ir palicis, gan jau intriga tiks saglabāta. Daudz būtiskāk ir kas cits.

Kāpēc katru reizi parādoties jaunam grupējumam, kurš lepni sevi sauc par partiju, tauta kā Saulcerīte gatava tajā ieraudzīt Antiņu, kurš nu to cels no sastinguma un atdos dzīvību? Līdz šim manipulēt ar apziņu un iegūt tautu kā Saulcerīti ir izdevies praktiski visiem, kas to ir mēģinājuši. Izņēmums ir tikai "Ražots Latvijā" un Viesturs Tamužs, kam it kā bija viss – nauda, atpazīstamība, sakari, reputācija, biznesa un nevalstisko organizāciju tīkls, bet tas nepalīdzēja pārvarēt pat 1% barjeru. Jā, protams, pastāv iespēja, ka tieši pateicoties plašajiem sakariem spējas un rakstura īpašības nebija noslēpums, kas šoreiz izrādījās liktenīgais Ahileja papēdis.

Tāpēc es aicinu - stāsimies partijās, izaicināsim to līderus un biedrus piketos, rakstīsim vēstules un prasīsim atbildes. Spīdzināsim, spīdzināsim un spīdzināsim! Jo tā ir vienīgā cerība, ka pie varas esošie mūs sadzirdēs un atcerēsies skolā mācīto par empātiju jeb iejušanos. Pretējā gadījumā jaunās vēlēšanas atkal var nākt ar kārtējo jātnieku baltā zirgā, kam diemžēl tikai pajāt savu interešu vārdā.