Savulaik žurnāla "Ir" elektroniskajā versijā (2016. gada 11. februāris) biju publicējis rakstu "Kapitāla daļas – neefektīvs saistību nodrošinājums". Publikācijā bija apskatītas tās problēmas, ar kurām jāsastopas, mēģinot izsolē iegādāties uzņēmumu daļas. To galvenā būtība – lai gan kapitāla daļas var nopirkt izsolē, tas, vai kļūsiet par uzņēmuma dalībnieku un varēsiet to pārvaldīt, ir pilnībā atkarīgs no iepriekšējiem valdes locekļiem. Visbiežāk tie ir bijušie uzņēmuma dalībnieki, kuru daļas piespiedu kārtā atsavinātas.
Kā izpaudās šāds regulējums, ilustrēšu ar piemēru no prakses. Ilgi cīnoties ar savu parādnieku, uzņēmējs pret to visbeidzot vērsa piedziņu un zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē iegādājās parādniekam piederoša uzņēmuma kapitāla daļas. Iepriekšējais dalībnieks, kurš vienlaicīgi bija uzņēmuma valdes loceklis, ignorēja gan jaunā īpašnieka, gan zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumus veikt attiecīgas izmaiņas dalībnieku sastāvā, lai gan likums viņam nepārprotami uzliek šādu pienākumu.
Tā kā jaunais īpašnieks bija ieguvis 100% daļu, viņš pieņēma lēmumu iecelt sevi valdes locekļa amatā un visas izmaiņas pat reģistrēja Komercreģistrā. Un šajā brīdī sākās process, ko citādi kā par absurdu nosaukt grūti.
Bijušais īpašnieks un valdes loceklis pārsūdz Uzņēmumu reģistra (UR) notāra lēmumu ar vienu vienīgu pamatojumu – tikai viņš esot drīkstējis ierakstīt jauno īpašnieku sabiedrības dalībnieku reģistrā. Daļu pārdošanu izsolē viņš neapstrīd. Neapstrīd arī to, ka saskaņā ar Komerclikumu viņam ir pienākums atzīt jauno dalībnieku. UR lēmums tiek atcelts un iepriekšējais īpašnieks tiek atjaunots dalībnieka un valdes locekļa statusā.
Uzņēmējs, kurš daļas nopirka izsolē, ceļ tiesā prasību un iztiesājas trīs tiesas instancēs. Rezultātā tiesa, protams, atzīst viņa īpašuma tiesības un dalībnieka statusu.
Seko pats interesantākais – UR atsakās izpildīt arī tiesas spriedumu, jo Komerclikums paredzot, ka dalībnieku reģistru var parakstīt tikai iepriekšējais valdes loceklis, un šāda paraksta joprojām nav. Viss process aizņēma aptuveni divarpus gadus, un pa šo laiku iepriekšējais īpašnieks paspēja gan nelikumīgi palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, gan, visdrīzāk, izsaimniekot uzņēmuma mantu. Par to jau norisinās citas tiesvedības.
Grūti prognozēt, kā šī situācija būtu beigusies, bet, par laimi, grozījumi Komerclikumā šādas nejēdzības nākotnē izslēdz. Jaunā kārtība ir šāda. Pēc izsoles zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu uzņēmuma valdei, kurai aptuveni divu nedēļu laikā vai nu ir tiesības paziņot, ka citi dalībnieki ir izmantojuši pirmpirkuma tiesības, samaksājot tiesu izpildītājam visu pirkuma cenu, vai arī jāieraksta jaunais dalībnieks dalībnieku reģistrā. Ja valde šo savu pienākumu termiņā neizpilda, tiesu izpildītājs vēršas UR un tas izstrādā jauno dalībnieku reģistru. Tādējādi mazāk nekā viena mēneša laikā pēc izsoles pircējs var kļūt par pilntiesīgu sabiedrības dalībnieku.
Ar ideju par nepieciešamajiem grozījumiem vērsos Saeimas Juridiskajā komisijā aptuveni pirms pusotra gada. Grozījumu pieņemšanas procesā jāuzteic gan komisijas deputātu, gan Tieslietu ministrijas pastāvīgās Komerclikuma daba grupas darbs, ko var atzīt par sekmīgu piemēru, kā valsts ieklausās nozares praktiķu izgaismotās problēmās un reaģē uz tām.
Protams, Latvijā joprojām pastāv virkne problēmu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības kultūru, it īpaši attieksmē pret mazākuma akcionāriem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, joprojām stagnē privātā kapitāla piesaiste un uzņēmumu akciju kotēšana biržā. Tomēr minētie grozījumi ir būtisks solis virzienā, kas kapitāla daļas padara par efektīvāku civiltiesiskās apgrozības priekšmetu, tostarp arī pievilcīgākas kā nodrošinājumu kreditēšanai.