Plānots, ka turpmāk visām Eiropas Savienības (ES) valstīm vajadzēs uzņemt bēgļus atbilstoši tām paredzētajām kvotām, kas tiks noteiktas, ņemot vērā katras ES valsts iedzīvotāju skaitu un ekonomisko situāciju.
Protams, bēgļu jautājums ir jārisina, un Itālijai un arī Maltai, uz kurieni dodas iespaidīgas bēgļu straumes no Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un citām valstīm, ir jāsniedz palīdzība. Taču, manuprāt, Latvijas nacionālās intereses liek noraidīt EK izstrādāto risinājumu.
Tas jādara gan tāpēc, ka mūsu valsts ekonomiskā situācija patlaban nav spoža, gan citu, varbūt pat vēl svarīgāku iemeslu dēļ. Mēs šeit, Latvijā, jau daudzus gadus pirms pārējās Eiropas saskārāmies ar migrāciju un tās negatīvajām sekām, te ir izveidojusies etniskā situācija, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jau tagad nekādi neveicina valsts politisko stabilitāti.
Pat tad, ja bēgļu uzņemšanas kvotas Latvijai nebūs lielas un varbūt pat izrādīsies tīri simboliskas, svešas mentalitātes, kultūras un reliģijas cilvēku ierašanās, kuriem turklāt šeit būs jārada apstākļi, kas, lai gan pēc Rietumeiropas standartiem būs pieticīgi, tomēr izrādīsies labāki nekā daļai vietējo iedzīvotāju, gluži emocionāli raisīs papildu spriedzi ar neprognozējamām sekām.
Eiropas Komisija, glābjot ES dienvidu flangu, riskē pieņemt lēmumu ar sprādzienbīstamām sekās austrumos.
Taču pats galvenais - nekādas kvotas neatrisinās nelegālās migrācijas jautājumu pēc būtības, jo pat visbagātākās Eiropas valstis nevar uzņemt bēgļus mūžīgi. Nav taču iespējams visus Sīrijas vai Lībijas iedzīvotājus pakāpeniski pārvietot uz Eiropu, tā atrisinot problēmas viņu dzimtenē. Un mums visiem ir skaidri jāsaprot, ka, jo vairāk Eiropa nāks pretī bēgļiem no aizjūras, jo vairāk un vairāk tādu radīsies.
Esmu pārliecināta, ka daudz racionālāk un efektīvāk būtu pastiprināt pūliņus nelegālās imigrantu plūsmas jūtamai ierobežošanai, vienlaikus dažādiem līdzekļiem tuvinot konfliktu atrisināšanu Āfrikas un Tuvo Austrumu karstajos punktos, kas likvidētu cēloņus politisko bēgļu mēģinājumiem iekļūt ES valstīs. Iespējama arī palīdzības palielināšana un kontroles pār tās izlietojumu pastiprināšana. Saskaņā ar atklātībā nonākušo informāciju EK iesniegtais plāns paredz arī papildus piešķirt speciālu finansējumu 2015. un 2016. gadam.
Lai gan ne tikai Austrumeiropas valstis, bet arī Lielbritānija iebilst pret šāda Eiropas Komisijas priekšlikuma īstenošanu, atklātībā nonācis dokuments liecina, ka kvotu ieviešanas apstiprināšana tiek plānota, pat ja dažas valstis pret to iebildīs. Varētu tikt mēģināts izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību pantu 78.3, kas ļauj Eiropas Padomei pieņemt priekšlikumu bez balsošanas Eiropas Parlamentā (EP) sakarā ar ārkārtas situāciju "ar pēkšņu trešo valstu pilsoņu pieplūdumu". Proti, parlamentam tiktu ierādīta tikai konsultatīva loma lēmuma pieņemšanā, bet tas tiktu pieņemts Eiropas Komisijā.
Lai nodrošinātu kvalificēto balsu vairākumu, par priekšlikumu EP ir jānobalso vismaz 15 no 28 dalībvalstīm un nepieciešams, lai tās pārstāvētu vismaz 65 procentus ES iedzīvotāju. Nav ziņu, ka šāda procedūra kādreiz būtu izmantota iepriekš, kas, protams, saglabā cerības, ka ārkārtas risinājums netiks pielietots un izrādīsies vien mēģinājums iztaustīt dalībvalstu un to pārstāvju viedokli. Tad visu izšķirs balsojums Eiropas Parlamentā.
Šādā gadījumā es un, jācer, lielākā daļa citu deputātu no Latvijas balsosim pret. Taču nepieciešams, lai arī Latvijas valdība un tās vadītāja spētu gan pateikt stingru "nē" Eiropas Padomē, gan arī atrast pietiekami daudz sabiedroto, lai pat sliktākā scenārija gadījumā piedāvātais risinājums tiktu nobloķēts.