Iveta Neimane: Stagnācija kompensējamo medikamentu jomā – vai eksperiments, kas pārbauda dzīvotspēju?  (61)

Diemžēl analizējot valsts īstenoto veselības aprūpes politiku hroniski slimo pacientu atbalstam, jāatzīst, ka 2014.gads šiem cilvēkiem būtiskus uzlabojumus nesola. Ja valstī kopumā ekonomiskā krīze vairāk vai mazāk ir pārvarēta, kompensējamo medikamentu jomā joprojām saglabājas stabila stagnācija. Kamēr kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā kompensējamo zāļu sistēma (KZS) tiek pilnveidota, iekļaujot arvien vairāk mūsdienīgus jaunākās paaudzes medikamentus, Latvijā jau gadus trīs šajā jomā valda mūžīgais sasalums. Joprojām nav palielināts kompensējamo zāļu budžets, KZS netiek papildināta ar inovatīviem jaunākās paaudzes medikamentiem, kā arī saglabājas neadekvāti lieli pacientu līdzmaksājumi, ko daudzi nevar atļauties. Šo situāciju neuzlabos arī iecerētais veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar "veselības nodokļa" nomaksu. Arī šajā modelī nav paredzēts samazināt līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm.

Naudu piešķir, bet ne pacientiem

Jāatgādina, ka Latvijā ir otrie zemākie valsts izdevumi par zāļu kompensāciju Eiropas Savienībā - valsts apmaksā tikai trešdaļu no visiem izdevumiem, ko mūsu valsts iedzīvotāji tērē par zālēm.

Salīdzinot arī Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs īstenoto veselības aprūpes politiku kopumā, arvien vairāk acīs duras milzīgā nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē, kas mūsu valstī ir daudz zemākā līmenī. Latvijas atvēlētais finansējums nozarei ir viens no zemākajiem ES, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošina daudz sliktākas veselības aprūpes iespējas. Kaut gan veselības aprūpes jomā Eiropas Komisija dalībvalstīm nav noteikusi stingri vienotas prasības, tā vien šķiet, ka Latvijas valdība šo iespēju izmanto teju eksperimentālos nolūkos, atkal un atkal pārbaudot Latvijas iedzīvotāju izturību un dzīvotspēju. Solīto 4,5% no IKP vietā veselības aprūpei šogad valsts budžetā atvēlēts vien mazāk par 3% no IKP, kas nozīmē, ka nekādus reālus uzlabojumus nozarē nevaram gaidīt. Protams, pozitīvi vērtējams fakts, ka Saeima šogad piešķīra papildu 1,4 miljonus eiro, lai nodrošinātu visiem bērniem pilnībā apmaksātus kompensējamos medikamentus. Taču šī nauda nekādi neatvieglos tūkstošiem hroniski smagi slimo pacientu ikdienu, kuri medikamentus nevar iegādāties valsts noteikto augsto līdzmaksājumu dēļ.

Tāpat man ir grūti saprast, kāpēc faktiski visi 2014.gada budžetā veselības aprūpei papildu atvēlētie 30 miljoni latu, kas ir visai ievērojama summa un radīja ilūziju, ka nu gan nozarē lietas sāks virzīties uz labo pusi, beigu beigās tika novirzīti tikai mediķu algu palielināšanai, pacientu intereses atstājot otrā plānā.

Uz papīra saņem, efekta nav

Viens no KZS lielākajiem trūkumiem ir tas, ka sistēma joprojām koncentrējas nevis uz rezultātu, kad katram pacientam piemeklē efektīvākos medikamentus veselības stāvokļa uzlabošanai, bet gan uz zāļu piešķiršanas procesa pilnveidi, kur mērķis ir izrakstīt zāles par maksimāli zemāko cenu. Te veidojas lielākā KZS un hroniski slimo pacientu traģēdija - sistēma stagnē, tajā jau vairākus gadus neienāk jauni, efektīvi medikamenti, kādus lieto pacienti citās ES valstīs un kas ļautu samazināt valsts veselības aprūpes kopējās izmaksas. Latvijā cilvēki dzer daudz lētas zāles, uz papīra valsts tās apmaksā, bet reālu efektu šīs zāles daudzos gadījumos nesniedz - pacients netiek izārstēts, neuzlabojas dzīves kvalitāte, netiek atjaunotas darbspējas. Piemēram, pacientam izraksta vairākus kompensējamos medikamentus slimības ārstēšanai un vēl papildus vairākus citus, lai novērstu šo zāļu blaknes, kaut gan efektīvāk un lētāk būtu lietot vienu jaunākās paaudzes medikamentu, kas blaknes vispār neizraisa. Šāda Latvijas nespēja nodrošināt uz mērķi virzītu pacientu medikamentozo aprūpi ambulatorajā jomā būtiski pazemina hroniski slimo pacientu dzīves kvalitāti, ko apliecina arī lielais jaunatklāto invaliditātes gadījumu skaits. Aizvadīto piecu gadu laikā cilvēku skaits ar pirmreizējo invaliditāti pieaudzis par 46%, kas likumsakarīgi "audzē" arī valsts izdevumus par slimību pabalstiem un invaliditātes pensijām.

Standartiem jābūt vienotiem

2013.gada novembrī Lietuvas ES Padomes prezidentūras ietvaros Viļņā notika Eiropas Sabiedrības veselības alianses (EPHA) organizētais Lietuvas veselības forums, kura mērķis bija apzināt pašreizējo pieredzi ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstīšanai visā Eiropā. Konferences laikā tika diskutēts arī par hroniski slimo pacientu iespējām saņemt adekvātu ārstēšanu un valsts apmaksātus inovatīvus medikamentus. Konferences noslēgumā pieņemtajā deklarācijā, kas ir kā "jumta" dokuments ES veselības aprūpes politikas veidošanā, tika uzsvērts, ka ES dalībvalstīm īstenotās veselības aprūpes politikas ietvaros jāievieš efektīva, izmaksu efektīvu un taisnīga kompensējamo zāļu sistēma, kā arī jāuzlabo sadarbība starp regulējošām institūcijām, farmācijas kompānijām un citiem sistēmas veidošanā iesaistītajiem dalībniekiem. Minētais dokuments ir apliecinājums tam, ka Latvija ir ES dalībvalsts, un tās pilsoņiem ir tiesības prasīt, lai standarti veselības aprūpē, arī kompensējamo zāļu jomā, būtiski neatšķirtos no tām iespējām, kādas tiek nodrošinātas iedzīvotājiem citās ES dalībvalstīs. Protams, Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, un arī veselības aprūpes sistēma pilnveidojas, taču politikas veidotāji nedrīkst pieļaut tādu veselības aprūpes minimuma ieviešanu, kas apdraud Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību.