Taču tas nenozīmē, ka mūsu valstī uzņēmumiem un iestādēm KSA būtu gluži sveša parādība - kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad par to sāka runāt un attīstīt pasaulē, arī Latvijā ir uzkrājies daudz labu piemēru, kas apliecina ražotāju un pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgu iesaisti savas darbības uzlabošanā sabiedrības interesēs.
Vienkārši runājot, mūsdienās ar korporatīvo sociālo atbildību saprot to, ka uzņēmēji vai valsts iestādes patērētāju, darbinieku, apkārtējās vides vai citu sabiedriskā labuma mērķu labā brīvprātīgi dara vairāk, nekā to no viņiem tobrīd prasa likumi un citi normatīvie akti.
KSA pakāpeniski kļūst par svarīgu sastāvdaļu reputācijas veidošanā, kas savukārt globālajā ekonomikā bieži vien izšķir, kurš uzņēmums ārvalstu kompānijām kļūs par piegādātāju vai partneri.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pieredze liecina, ka, pašiem rosinot un ieviešot iniciatīvas, tiek panākti jaunievedumi un uzlabojumi, kas sākumā varbūt pat rada neuzticību un pretestību, taču vēlāk tiek pozitīvi novērtēti. Zīmīgi, ka daļa no tiem ar laiku ir apstiprināti kā obligāti veicami pienākumi.
Mūsu iniciatīvu mērķis savulaik bija principiāli un būtiski uzlabot satiksmes drošību. Jāatgādina, ka deviņdesmito vidū katru gadu gāja bojā gandrīz 1000 cilvēku, bija grūti runāt par stingru ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu vai pieklājību uz ceļiem.
Mūsu pamatfunkcijas arī tajā laikā bija tehnisko apskašu nodrošināšana, jaunu transportlīdzekļu reģistrācija un vadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšana, daudz laika aizņēma transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra veidošana, kas patlaban tiek atzīts par vienu no labākajiem Eiropā.
Taču toreiz arī paši meklējām iespējas, kā panākt, lai bēdīgā statistika uz ceļiem uzlabotos. Tiecoties uz šo mērķi, tika ierosināta un ieviesta, piemēram, obligāta bērnu sēdeklīšu lietošana un braukšana ar ieslēgtām tuvajām gaismām dienas laikā.
Katru reizi saņēmām arī zināmas sabiedrības daļas pārmetumus - gan it kā par automašīnu spuldzīšu, gan sēdeklīšu ražotāju lobēšanu. Taču vēlāk darbinieki guva arī gandarījumu par paveikto, jo sabiedrība pieņēma jaunievedumus, novērtēja un atzina tos par labiem. Šodien drošības jostu un sēdeklīšu lietošana jau ir norma.
Pēc CSDD iniciatīvas tika uzsākts skaidrojošais darbs. Pirmie sociālo kampaņu iedīgļi Latvijā bija vienkārši, skaidrojoši video klipi par galvenajām izmaiņām likumos un par satiksmes drošības normu ievērošanu. Patiesībā toreiz neko daudz par sociālajām reklāmām un to, ka attīstītajās valstīs šādas kampaņas ir pašsaprotama lieta, nezinājām - idejas par to rīkošanu radījām paši. Pēc tā sauktajiem "asiņainajiem Jāņiem" 2000.gadā atbildīgās institūcijas sāka domāt, kā sabiedrību atturēt no braukšanas reibumā. Vienlaikus ar kontroles pastiprināšanu tapa pirmā oficiālā sociālā kampaņa Latvijā par satiksmes drošību "Izglāb draugu!".
Kopš 2001.gada katru gadu Latvijā noris 2-3 kampaņas par dažādiem satiksmes drošības jautājumiem, un visām šīm akcijām ir bijuši taustāmi rezultāti. Piemēram, bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes. Ja 2000.gada Jāņos gāja bojā 26 cilvēki, tad pēdējos divos gados šo svētku dienās nav reģistrēts neviens bojā gājušais.
Patlaban visiem šķiet pašsaprotami, ka satiksmes drošības kampaņas organizē CSDD.
Domāju, ka ieguvēji no korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanas ir visi - gan ceļu satiksmes dalībnieki, gan valsts, gan CSDD, jo direkcijas reputācija ļauj veiksmīgi strādāt ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. Tāpēc varam tikai rekomendēt KSA principus arī citiem uzņēmumiem un iestādēm.
Savukārt fakts, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras biedrs esam, pagājušajā nedēļā Rīgā jau rīkoja reprezentatīvu konferenci "Pelnīt šodien vai investēt rītdienā? Uzņēmumu risinājumi un pieredze", uzskatāmi apliecina to, ka iniciatīvas vēršas plašumā un nākotnē KSA kļūs par katra sevi cienoša uzņēmuma vai iestādes labo praksi.