"Shut down" ir tāds ASV likumdošanas fenomens, kas nosaka – ja Kongress un Senāts noteiktos termiņos nevienojas par jaunu budžeta likumu vai par kādiem pagaidu finansēšanas mēriem, tad valdība vismaz daļēji ir jāklapē ciet. ASV federālā valdība nodarbina aptuveni 2 miljonus civilo darbinieku, neskaitot armiju. Ja līdz pirmdienai politiķi nevienosies, tad no šiem diviem miljoniem aptuveni puse uz darbu neies, līdz valdība atkal "atvērsies", jo naudas viņu algām nebūs. Labā ziņa tautiešiem Latvijā – vīzas un pases joprojām tiks dalītas, jo šīs aktivitātes tiek apmaksātas no dokumentu izsniegšanas nodevām.
Arī iebraukt un izbraukt no ASV varēšot normāli – robežsargi un muitnieki, cik iespējams, turpināšot funkcionēt, lai arī drusku samazinātā apjomā, tā ka var gatavoties garākām rindām iebraucot. Arī civilās aviācijas darbinieki strādāšot, jo pretējā gadījumā apstātos visa ASV gaisa satiksme, kas valstī radītu pilnīgu haosu, un uz to pagaidām "The game of chicken" spēlējošie politiķi vēl nav gatavi.
ASV politika lielā mērā ir pārcēlusies uz tviteri – prezidents savas domas un plānus pasludina tieši šajā sistēmā, pat tik tālu, ka viņa ārlietu ministrs Reks Tillersons, kurš, nabadziņš, tviteri nelieto, par jaunām prezidenta idejām uzzina no padotajiem, kuri tās atrāda bosam, izdrukātas lieliem burtiem. Tikmēr visi sevi cienošie ASV politiķi, žurnālisti, biznesa un izklaides darbinieki arī ir pārvākušies uz tviteri, un laimīgā tauta budžeta sarunām var sekot līdzi reālā laikā. Demokrāti pašreizējo ligu dēvē par #TrumpShutdown un visā vaino republikāņus, savukārt republikāņi apgalvo, ka pie visa vainīgi demokrāti, un savos tvītos lieto heštagu #ShumerShutdown. Šumers ir Demokrātu Senāta mazākuma līderis, un tieši no viņa ir atkarīgs, vai savāksies balsis, lai valdība varētu atsākt darbu.
Kā tas izskatās praktiski? Uz ielām un iestādēs mēs pagaidām nekādus negatīvus valdības apstāšanās izraisītus efektus neredzam, bet, protams, vēl ir brīvdienas un pagājusi tikai diennakts. Jaunā gada pašā sākumā liela sensācija ASV bija grāmatas "Fire and Fury" iznākšana. To sarakstījis žurnālists Maikls Vulfs (Michael Wolff). Uzreiz pēc Trampa uzvaras vēlēšanās viņš kaut kā prata iekarot ienākošās administrācijas uzticību, tā ka viņam atļāva uzturēties Baltajā namā, intervēt darbiniekus un apmeklētājus.
Grāmatā Vulfs raksta, ka ar laiku viņš esot sajuties kā muša uz sienas – viņu vairs neievēro un nepievērš uzmanību, kamēr rakstnieks visu redz, dzird un pieraksta. Lai vai kā, bet opusa iznākšana izraisīja nelielu atombumbas sprādziena efektu. Tādu, par kādu mūsu pašmāju līdzīga žanra literatūras autors Lato Lapsa varētu tikai sapņot. Kopš grāmatas iznākšanas tā stabili turas visu "non fiction" pārdotāko grāmatu topos.
Tā rezultātā viens no Trampa tuvākajiem padomdevējiem un draugiem Stīvs Bannons pazaudēja "Breitbart" ziņu organizācijas vadītāja posteni, jo grāmatā ir citēts viņa izteikums, ka Trampa komandas kontakti ar krieviem vēlēšanu laikā "bija nodevīgi". Vārdu sakot, tik daudz privātu faktu, netīrās veļas un "kā viss notika patiesībā", ka cilvēki nemitīgi pērk un lasa grāmatu, un Vulfa kontā bez apstājas šķind dolāri. "WikiLeaks", kas aktivizējas vienmēr, kad jānopludina kompromāts vai jāsabīda kādas šmucīgas intrigas, parasti jau to pašu krievu interesēs, vienkārši izlika visu grāmatas tekstu savās lapās – sak, lai tas Vulfs, kroplis tāds, pārlieku daudz nenopelna.
Tikmēr "atbildīgā prese" reaģē aizdomīgi greizsirdīgi. Tā kā grāmatā Tramps un viņa apkārtne ir portretēta kā debili un bezatbildīgi personāži, tad par to viņi aplaudē, bet, tā kā arī pats Vulfs vai vismaz viņa nodomi pārāk lielu uzticību neraisa, grāmata saņem arī stipri daudz kritisku recenziju, īpaši par to, ka tajā daudzi fakti vienkārši nav patiesi, daudz kas ir safleitēts un sadzejots, tā ka ej nu saproti, kam vispār tur var ticēt.
Mans "take away" pēc grāmatas izlasīšanas – piesekoju tviterī veselam baram jaunu personāžu – gan no Trampa aprindām, gan arī no pretējās nometnes. Tā teikt, lai viena puse smadzeņu dzīvotu vienā burbulī, bet otra pretējā. Sapratu arī, cik ļoti galvenie televīzijas šovi, slavenie žurnālisti tiek izmantoti, lai ietekmētu politiķus, – tautas masām vairāk ir atvēlētas tikai statistu lomas, kamēr lielās ziņu organizācijas rada savus produktus, lai ietekmētu tos vai citus politiķus un sasniegtu kādus visiem ne tik skaidrus mērķus.
Tikmēr visās ASV lielajās pilsētās sestdien notika grandiozi sieviešu marši, kas solās kļūt par vērā ņemamu politisko kustību ASV 2018. gadā. Viss mutuļo un kūsā, un gribas tikai cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.