Mana ciemošanās Lasvegasā notika neilgi pēc lielās šaušanas, kad aptracis nekustamo īpašumu investors/kaislīgs kazino spēlmanis Stefans Padoks no "Mandalay Bay" viesnīcas numura loga apšāva piecdesmit astoņus kantri mūzikas festivāla apmeklētājus.
Aptuveni divas nedēļas visi ASV telekanāli un avīzes par to vien runāja – sīki pētīja slepkavnieka dzīves stāstu, intervēja viņa brāli, draudzeni un citus, ar kuriem līdz tam nezināmais un neievērojamais cilvēks bija saskāries. Stefanam bija nodrošināta divu nedēļu slava, un valdīja viedoklis, ka nekas neliecināja, ka viņš gatavotos ko tādu paveikt. Vienkārši pēkšņi mušas galvā saskrēja, un viss. Ne kādas ideoloģijas vai trakuma vēstures, ne naudas problēmu. Gluži otrādi – slepkava bija bagāts un veiksmīgs uzņēmējs. Vienkārši viss apnika, vai arī balstiņa galvā teica, ka tā jādara. Un jāsaka, ka gatavojies arī bija nopietni – ap viesnīcas numuru izlicis novērošanas kameras, sanesis kādas desmit automātiskās šautenes, stāvvietā nolicis ar sprāgstvielām piekrāmētu automašīnu, bet pie rakstāmgalda veicis rūpīgus aprēķinus par attālumiem un trajektorijām, lai iespējami īsā laikā noblieztu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Braucot no Lasvegasas lidostas uz centru, skatam paveras zeltainie "Mandalay Bay" torņi. Viss izskatās kā parasti – zilas debesis, saule un Lasvegasas ierastie tingeltangeļa skati, vienīgi zelta torņu 32. stāva stūrī rēgojas divi neglīti caurumi. Vaicāju "Uber" šoferim, ko viņš par to visu domā. Viņš parausta plecus, saka, ka lieta briesmīga, bet "life must go on" ()[l1] .
Tā nu Lasvegasā vien kvartālu no notikuma vietas par šaušanu vairs liecina tikai baneri #VegasStrong, bet kazino un restorāni ir pilni ar cilvēkiem un ballīte turpinās. Viesnīcnieki saka, ka cilvēku pieplūdums nav samazinājies, varbūt pat otrādi – viens otrs atbrauc paskatīties uz caurumiem logos un pakairināt nervus ar domu, ka tepat netālu un nupat tas viss noticis. Katra šāda šaušana mazliet iekustina bezjēdzīgi politizēto diskusiju par šaujamieroču ierobežošanu. Kā nekā ASV šaujamieroču izraisīti nāves gadījumi ir 25 reizes biežāki nekā citās attīstītajās valstīs un tālu, tālu pārsniedz teroristu nodarīto postu.
Tikmēr ieroču aizstāvji apgalvo, ka tā ir cena, kas jāmaksā par brīvību, ka konstitūcijas "2nd Amendment" ir svēts un patiesībā visiem labajiem vajadzētu staigāt ar ieročiem un prast laicīgi nošaut jebkuru ļaundari. Nezinu gan, kā tas darbotos gadījumā ar viesnīcas numurā paslēpušos šāvēju. ASV augstu namu un biezi apdzīvotu pilsētu ir daudz, tāpēc diez vai būs līdzēts, ja visi kājāmgājēji staigās ar triecienšauteni kaklā. Galveno ieroču lobijorganizāciju sauc "National Rifle Association" (NRA), un tā ir milzīgi ietekmīgs spēks. Tiesa, pēc Lasvegasas atgadījuma asociācija ir kļuvusi mazliet pielaidīgāka un atzīst, ka varbūt arī vajadzētu mazliet ierobežot automātisko šauteņu pieejamību, vismaz tādu, kas ļauj pāris sekundēs nošaut desmitiem cilvēku.
Uz šaušanas problēmu var paskatīties arī no citas puses. Daudziem cilvēkiem šaušana mērķī, pa lidojošiem šķīvīšiem vai skrienošām meža cūkām ir pavisam nevainīgs hobijs. Atzīšos, arī man patīk pašaudīties, bet pirkt ieročus un turēt tos mājās nekad nav kārojies – katrs krāms prasa vietu, laiku un uzmanību, un krāmu man tāpat pietiek.
"SAF Tehnika" nesen tirgū sāka piedāvāt bezvadu sensoru tīklu produktu "Aranet". Sarunās ar cilvēkiem ASV vairākas reizes dzirdēju ieteikumu, ka mums noteikti ir vajadzīgs "šaušanas" sensors. Piemēram, skola uzraksta projekta pieteikumu par telpu monitorēšanu ar šādu sensoru tīklu. Ja projektā ieraksta, ka sistēma visu laiku klausīsies, vai nešauj, un, ja šauj, tad ziņos policijai, šādam projektam ir lielāka varbūtība saņemt finansējumu.
Tas pats attiecas uz veikaliem, slimnīcām un lidostām. Tādējādi jebkura problēma vienmēr paver virkni interesantu iespēju piedāvāt risinājumus. Izskaust šaujamieroču izraisītus nāves gadījumus ASV laikam gan es nespēšu, bet piedāvāt inovatīvus risinājumus, kuri pie reizes arī mazliet bagātinās Latviju, varbūt arī varēšu.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
[l1]Vismaz te derētu tulkojums iekavās, pat ja visiem ir skaidrs. Dzīve turpinās, jāturpinās, iet uz priekšu... Es kā "vācietis" nianses īpaši labi nejūtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
