Foto: LETA
Denverā ir svētdienas pievakare, viena no jaukajām atvasaras dienām, kad debesis ir zilas, saule spīd un gaiss uzsilst līdz kādiem trīsdesmit grādiem. ASV šī nedēļa nebija pārāk jauka – bumbas sprādziens Manhetenā, sadurti cilvēki Minesotas lielveikalā, un tikai 50 dienas atlikušas līdz prezidenta vēlēšanām.

Patreiz Tramps ir izvirzījies vadībā, vēlēšanu iznākums ir pilnīgi un galīgi neparedzams un liekas, ka šādi sprādzieni un duršanas tikai uzlabo Trampa izredzes, jo viņš taču vispirms sasauks ģenerāļus un liks viņiem izstrādāt plānu, kā trīsdesmit dienās uzveikt visus teroristus un tad uzcels brīnišķīgo sienu, kura paglābs amerikāņus no visiem noziedzniekiem, bandītiem un citiem mošķiem, turklāt atdos amerikāņu izvārgušajai vidusšķirai labi apmaksātos darbus, kurus patreiz nozog visādi imigrantu draņķi.

Apmēram tā. Hilarijas plaušu karsonis nekādi viņas ievēlēšanas izredzēm nepalīdz, jo kam ir vajadzīgs slimīgs prezidents, turklāt laikā, kad nepieciešama enerģiska rīcība? Šobrīd visas aptaujas uzrāda tik tuvus rezultātus, ka ārkārtīgi grūti paredzēt tālāko notikumu attīstību. Pirmās debates prezidenta amata kandidātiem ir plānotas 26. septembrī, kopā būs trīs prezidenta kandidātu debates un vienas vice-prezidenta amata kandidātu debates.

Pēc šiem šoviem droši vien aina mazliet noskaidrosies vai gluži pretēji – galvas visiem būs saputrotas pilnīgi un galīgi.

Bet ko tur daudz uztraukties par lielajām pasaules problēmām. "Ir, kā ir, un būs, kā būs," teica mamma galvenajam varonim zviedru komēdijfilmā "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda." Manas šīs nedēļas praktiskās problēmas bija saplānot ceļojumu uz Toronto. SAF kanādiešu partneris tā sapriecājās par vienu nelielu piekāpšanos mūsu tirdznieciskajās attiecībās, ka novēlēja, lai Latvijas izlase Pasaules kausa turnīrā ieņemtu otro vietu, protams, aiz Kanādas.

Diemžēl prieki izrādījās īsi, jo atklājās, ka tajā Pasaules kausā Latvijas komanda nemaz nespēlē, bet kopā ar pierastajām, stipro hokeja valstu komandām kā Zviedrija, Somija, Čehija, ASV, Kanāda, spēlē arī Eiropas komanda un Ziemeļamerikas komanda. Katrā ziņā Eiropas komandā neviens spēlētājs no Latvijas nespēlē. Šajās dienās Toronto norisinās Pasaules kauss, un tas varētu būt iemesls, kādēļ pilsētas centrā nevienā viesnīcā nevarēja atrast brīvus numurus.

Pareizāk sakot, varēja atrast vai nu numurus tādās vietās kā "Trump Tower vai Four Seasons" par nieka 700 USD vai vairāk par vienu numuru par nakti, vai arī hosteļos par 50 USD par nakti. Neviens no šiem variantiem man īsti pie sirds negāja, katrā ziņā nakšņošanu Trampa tornī noteikti neatbalstītu SAF's, ne jau politisku, bet finansiālu apsvērumu dēļ, savukārt piecdesmitdolāru hostelī palikt nebūtu cienīgi kaut vai uzņēmuma prestiža dēļ.

Nebraucu jau arī es uz Toronto skatīties hokeju, bet kaut ko pārdot, lai mazliet uzlabotu Latvijas tirdzniecības bilanci. Bet kaut ko zināt par hokeju, futbolu vai kādu citu sporta veidu nemaz nenāk par sliktu. Runāt tikai par darbu, produktiem, pirkšanu un pārdošanu ir sliktais tonis. Ir nepieciešamas sarunu tēmas vakariņu laikā vai sēžot bārā. Sports ir viena no labākajām tēmām, jo gandrīz katrs Amerikā fano par kādu sporta veidu. Protams, vislabāk ir atklāt, ka esi ar kādu gājis vienā skolā, dzīvojis vienā pilsētā un fano par to pašu sporta veidu.

Tādam kā man šādas ekstras nespīd, tāpēc jāizdomā temati par sportu, makšķerēšanu, ceļojumiem vai robotiem. Vai jāiegaumē vismaz pāris pikantu anekdošu. Esmu gan ievērojis, ka pajēlie jociņi, kuri liek krieviem vai baltiešiem smieties, krītot pie zemes, amerikāņus labākajā gadījumā var atstāt pilnīgi vienaldzīgus vai sliktākajā gadījumā - neizpratnē blisinot acis.

Par šo domājot, prātā nāk filma par kazahu žurnālistu Boratu, kura man liek smieties vēderu turēdamam, bet Amerikā īpaši populāra nav. Tāpēc varu tikai aicināt cienījamos vecākus Latvijā – sūtiet savus bērnus skolās un augstskolās ārzemēs, vēlams lielās, bagātās zemēs, jo tikai šādi viņi sapratīs šo valstu kultūras un spēs vērpt izklaidējošas runas, satiekoties ar lielo valstu iezemiešiem.

Hoteļu dilemmas risināšanā man talkā nāca dalīšanās ekonomika. AirBnb piedāvāja "studio" apartamentu pašā Toronto centrā, kura izīrēšana uz piecām dienām izmaksā aptuveni trešdaļu no summas, par kādu es varēju dabūt viesnīcu lidostas tuvumā. Vienu vārdu sakot – ja kompānija, kura sastāv no diviem vai vairāk cilvēkiem, grib palikt svešā pilsētā trīs vai vairāk dienas, tad AirBnb īrēts dzīvoklis vienmēr būs nesalīdzināmi izdevīgāks un labāks darījums. Jau dzirdu, kā piktie viesnīcnieki murdošā korī sāk pātarot par drošību, garantijām un labu servisu, bet teikšu godīgi, līdz šim mana pieredze ar kopālietošanas platformām ir tāda, ka tas ir lētāk un kvalitatīvāk.

Vienīgi žēl, ka šīs platformas ir uzcēluši un visu peļņu savāc ASV kapitālisti. Varbūt vienīgi Ķīnā ir stipri platformu konkurenti, bet visā pārējā pasaulē dominē tikai un vienīgi amerikāņi.

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!