Foto: LETA
Henrija Millera grāmatas "Vēža trops" galvenais varonis ir pusnoplucis žurnālists, kurš savas dienas vada bohēmā un alkohola dvingā 30. gadu Parīzē. Grāmata sarakstīta apziņas plūsmas žanrā, un savā laikā bija tik skandaloza, ka ASV to uzdrošinājās izdot tikai pēc kara, un arī tad grāmatas izdevējs dabūja pasēdēt cietumā par nepieklājīgu tekstu publicēšanu. Šīs grāmatas galvenais varonis Parīzē pārtiek, vakariņojot pie bagātiem cilvēkiem, bet ar laiku top tik izlepis, ka sāk jau izvēlēties, pie kā iet ciemos un kur namatēvs ir garlaicīgs, bet vīns lēts.

Es savā Amerikas iekarošanas procesā esmu nonācis ciklā, kad sāku jau piedalīties tajās pašās izstādēs pa otram lāgam un drīz jau aizies trešais aplis, bet ceļojumu laikā jāsāk izvēlēties, kurā pasākumā piedalīties un kam atteikt.

Patreiz esmu gaisā no Šarlotes, kas ir Ziemeļkarolīnes galvaspilsēta, uz Denveru. Un atkal ir laiks mazliet pameditēt par šajā nedēļā pieredzēto. Turklāt, rakstot laiks paiet ātrāk un domas sakārtojas. Tāda neliela terapija sanāk. Šajā reizē piedalījāmies UTC Telecom and Technology izstādē.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, cilvēku plūsma bija nedaudz mazāka, bet kopējā sajūta pasākumā daudz pārliecinošāka. Jo pamazām iepazīstam, kādi procesi notiek industrijā, kuri ir svarīgākie viedokļu līderi un kādi projekti tuvāko gadu laikā gaidāmi. Tieši gadu laikā, jo elektriķi nemēdz plānot īstermiņā. Kā saka sirmais industrijas veterāns – tev jāčakarējas kādi pāris gadi, mēģinot iepārdot savu mantu, bet tad viņi sāk pirkt par miljoniem, un cena ir daudz mazāk svarīga par piegādātāja un mantas stabilitāti un drošību.

Vispār, šādi klienti grib tevi pāris gadu redzēt savos industrijas pasākumos, lai saprastu, ka esi šeit uz palikšanu un nopietns spēlētājs. Kas jādara, lai tavu preci kāds gribētu izplatīt, konsultanti un projektu kompānijas par tevi interesētos un piedāvātu sadarbību? Mēģini panākt, lai pāris lielie klienti atnāk uz tavu stendu, un palaid runas, ka tas un tas svarīgais naudas maiss bija briesmīgi iespaidots no redzētā, nekaunies un stāsti visiem, ka tas un tas nāca, gribēja mēģināt, viņam patika, utt. Jo konkrētāki vārdi un projektu nosaukumi, jo labāk, un tad no interesentiem un draudzēties gribētājiem nevarēsi atkauties, jo ikviens grib draudzēties ar klases populāro meiteni un baidās palaist garām to superīgo ballīti, uz kuru aicina tikai izredzētos.

Lai arī Šarlotē iepriekš esmu bijis kādas 3-4 reizes, šī ir pirmā, kad paliekam smukā īrētā savrupmājā, kādu 15 minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra, kur arī notiek pieminētā izstāde. Līdz ar to katru dienu ejam ar kājām uz centru, un divus rītus es kādu stundu skrienu un apskatu rajona ieliņas un cilvēkus. Skriešana ir vēl viens meditācijas paveids, kas ļauj iztīrīt galvu un noņemt stresu.

Šarlote ir daudz mazāka pilsēta par Denveru, bet arī viena no strauji augošajām ASV pilsētām. Tas tādēļ, ka pēdējos gados šeit ievācās liela daļa banku industrijas. Par uzplaukumu vizuāli liecina daudzie jaunbūvētie dzīvokļu kompleksi, ceļi, veikali un labi ģērbtie un paēdušie cilvēki. Nekustamā īpašuma nodoklis šeit esot reizes desmit zemāks nekā Čikāgā, un tas ir papildu stimuls attīstībai. Nodokļu ziņā ASV štati ļoti atšķiras, kopīgi ir tikai visiem obligātie federālie nodokļi. Bet laikam jau tas, vai nodokļi augsti, vai zemi, nav tik izšķirīgs pilsētu attīstībai.

Jo plaukstošas un arī depresīvas pilsētas ASV ir gan zemu, gan arī augstu nodokļu vietās. Man liekas, ka valsts un arī pilsētas uzplaukums daudz vairāk ir atkarīgs no tā, cik godīga, kompetenta vai sapuvusi un zaglīga ir vietējā vara. Jo uzplaukums jau ir cilvēku galvās. Ja cilvēki tic, ka ir uzplaukums, tad tas arī atnāk. Un gluži pretēji, ja cilvēki domā, ka visi ir zagļi, tad arī paši domā: "Vai tad es kāds muļķis būšu vai, visi zog, un es arī zagšu." Tas ir no tās pašas klasiskās sērijas par piečurātajām kāpņu telpām un piemēslotajām ielām. Ja apkārt tīrs un visi kopj, tad ir tīrs, bet, ja viss piemēslots, tad piemēslots. Kā nesen tviterī rakstīja kāds gudrs cilvēks – ja pilsētā daudz dārgu mašīnu, tad parasti ir sliktas ielas, un, ja dārgu mašīnu ir maz, tad ielas parasti ir labas.

Latvijā pavisam drīz būs pašvaldību vēlēšanas, tādēļ par šiem jautājumiem ir vērts padomāt. Labāk jau nobalsojiet par godīgākiem un kompetentākiem, nevis "savējiem." ASV, piemēram, ir pilnīgi normāli, ka politiķi savām kampaņām vāc naudu no tautas. Reklāmas gan interneta lapās, gan televīzijās, gan radio, gan cilvēki ielās. Un tauta samet pa desmit vai divdesmit dolāriem. Kamēr šāda kultūra pie mums neiedibināsies, tikmēr būs švaki. Esošā politisko partiju finansēšanas kārība ir nepareiza, jo mudina krāpties un pārkāpt likumu, būtībā jau zagt, bet institūcijas, kas to izķertu, ir vājas, un tauta paliek apātiska. Runājot par trakumu un pilsētām – 1. un 2. jūnijā Rīgā notiks interesants pasākums par pilsētu attīstību: http://www.madcity.lv. Tam nebūs nekāda sakara ar politiku vai vēlēšanām, bet tikai un vienīgi ar to, kā būt kompetentiem, ieinteresētiem un mūsdienīgiem.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!