Ar šo vēstuli es gribētu iedibināt Rīgas domē jaunu tradīciju, kad kopā ar Rīgas mēra krēslu, titula ķēdi un citām lietām, nākamais mērs kā ceļamaizi saņem vēstījumu par tām svarīgākajām lietām Rīgā, kuras noteikti būtu jāturpina.
Jāatzīst, ka mēra amats vēlreiz un vēlreiz liek pārdomāt daudzas dzīves pamatvērtības un tuvplānā iepazīt dažādas cilvēka rakstura izpausmes. Liek domāt par darbiem, kuri paliek pēc tevis, kā tu esi izmantojis šo likteņa sniegto iespēju un ko tu esi devis savai pilsētai; nācies domāt arī par uzticēšanos un nodevību, par savstarpēju cieņu un absolūtu tās trūkumu; par augstprātīgu pārgudrību un lielu muļķību.
Tomēr šodien es gribētu likt uzsvaru uz iesāktajiem darbiem dažādās jomās, par tām pārmaiņām, kas uzsāktas pašvaldībā un jau tagad likušas mainīt iedzīvotāju, arī domes darbinieku domāšanas veidu.
Par ļoti nozīmīgu darbu, kas ir uzsākts, bet ne tuvu nav pabeigts, un, es ceru, ka arī nākamās domes sasaukuma deputāti to apzināsies, ir divi manis iniciēti Rīgas domes darba virzieni – darbs pretkorupcijas jomā un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Iepriekšējos 15 gadus par korupciju tika tikai runāts, beidzot ir paveiktas reālas lietas un veikta virkne iestrādņu, lai nākotnē par korupciju pašvaldībā varētu runāt pagātnes formā. Lai tas tā notiktu, arī nākamajam sasaukumam jāturpina Pretkorupcijas komisijas uzsāktais un jāpaveic, iespējams, vēl vairāk. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi atgriezt rīdzinieku ticību savai pašvaldībai.
Runājot par nevalstiskajām organizācijām – tās patiesībā ir daļa no mums, no mūsu sabiedrības. Man bija svarīgi, lai dažādas interešu grupas varētu iesaistīties un paust savu viedokli jau lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz šim sabiedrība par dažādiem pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem uzzināja tikai tad, kad nekas vairs nebija maināms, kam sekoja neapmierinātība, piketi.
Es uzskatu, ka divi šie darbi principiāli jau ir mainījuši Rīgas domes darba stilu. Domāju nebūs par skaļu teikts, ka tas ir vēsturisks pagrieziens Rīgas pašvaldības darbībā, kas jāturpina.
Tāpat jāturpina sadarbība ar uzņēmēju organizācijām un jāsniedz atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Šogad pirmo reizi mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam Rīgas dome sadarbībā ar „Swedbank” izveidoja grantu programmu. Manuprāt, līdz šim Rīgas dome pārāk maz uzmanības veltīja sadarbībai ar uzņēmējiem, lai gan ikvienam ir skaidrs, ka tieši uzņēmēji ir tie, kuri nodrošina darba vietas rīdziniekiem un nodokļus pilsētas kasē. Noslēdzot sadarbības vienošanos ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, es guvu pārliecību, ka Rīgas uzņēmējiem mainīt iesīkstējušo domāšanu un attieksmi pret biznesa vidi, ir tik pat svarīgi kā man. Pilsētā nepieciešams vienkāršot dažādas procedūras, lai ievērojami samazinātu laiku, kas nepieciešams dažādu atļauju un licenču samazināšanai. Nākamajam domes sasaukumam, jāturpina sarunas ar valdības pārstāvjiem, lai mazajiem uzņēmējiem tiktu noņemts nodokļu slogs, lai papīru kaudzes nebiedētu cilvēkus uzsākt ģimenes biznesu, kas nākotnē nodrošinātu arvien jaunas darbavietas. Tāpat noteikti būtu jāsniedz atbalsts arī radošajām industrijām, izstrādājot ilgtermiņa attīstības plānu, kā arī veidojot dialogu ar Latvijas valdību par radošo industriju stiprināšanas mehānismiem.
Man ir patiess gandarījums, ka mums izdevās atdzīvināt kultūras un atpūtas parku Mežaparks. Līdz šim, vairāk nekā 10 gadus, Rīgas domei, šai rīdziniekiem tik iemīļotās vietas sakārtošanai, acīmredzot neatlika nedz laika, nedz arī gribasspēka. Tagad mums ir atjaunota estrāde, ar privāto sponsoru līdzdalību izbūvēta bērnu aktīvās atpūtas laukuma 1. kārta, bet pats galvenais – sakārtota vide, kur baudīt kā aktīvo atpūtu, tā vienkārši doties pastaigā var ikviens pilsētnieks un viesis, nebaidoties tur „nolauzt kaklu”. Būtiski ir turpināt nodrošināt Mežaparka līdzsvarotu attīstību, ne tikai to kopjot, bet arī rīkojot masu pasākumus.
Ja paraugāmies statistikā, tad redzam, ka tieši pēdējo gadu laikā intensīvi ir strādāts un paveikts daudz darba gan attīstot velosatiksmi, gan modernizējot sabiedrisko transportu, gan nosakot pilsētā prioritāti sabiedriskajam transportam. Pilsētas infrastruktūra lielā mērā ietekmē investoru vēlmi ieguldīt savus līdzekļus jaunos projektos Rīgā. Ir jāturpina satiksmes infrastruktūras attīstība, lai Rīga ne tikai ģeogrāfiski, bet reāli dzīvē būtu Baltijas metropole.
Turpinot par Rīgas saimniecību, vēlos akcentēt Rīgas simtgadīgo ūdensvadu, kas jau tiek atjaunots, tomēr vēl lielākas rūpes ik gadu mums sagādā lietus kanalizācijas sistēma, kas ir pat vairāk kā simts gadus veca. Ar visiem iespējamajiem līdzekļiem būtu jāpiesaista Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, lai tā tiktu modernizēta un daudzviet pat izbūvēta no jauna. Tāpat jāturpina jaunu sociālo dzīvokļu un bērnudārzu būvniecība, kā arī sadarbība ar privāto sektoru. Kopš valdība pieņēmusi likumu par publisko un privāto partnerību, domāju, šo darbu paveikt būs vieglāk kā tas bija pirms tam.
Neraugoties uz dažādajām grūtībām, mēs esam izveidojuši sabalansētu sociālo budžetu, kas šajā laikā ir vitāli svarīgi daudzām rīdzinieku ģimenēm. Viens no jaunā domes sasaukuma pienākumiem un es pat gribētu teikt – pirmajiem uzdevumiem, būtu nepārtraukti sekot līdzi situācijai, lai pašvaldība spētu parūpēties par tiem, kuri paši nevar šīs ekonomiskās grūtības pārvarēt.
Lai kāda arī būtu ekonomiskā situācija, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir jānodrošina pienācīgā līmenī dažāda veida kultūras pasākumi. Lielu soli uz priekšu esam spēruši, izveidojot Rīgas kultūras aģentūru. Pilsētā atkal ir atdzīvināts Kinoteātris Rīga, ir atklāts Jūgendstila muzejs, kā arī izveidota Rīgas mākslas telpa, kuru iecienījuši dažādu vecumu un interešu pārstāvji. Tomēr lielākais izaicinājums ir Rīgas uzsāktā dalība konkursā par tiesībām 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsētas gada rīkošana ir stimuls pilsētas un visas valsts ilgtermiņa un īstermiņa uzdevumiem radošas, uz izaugsmi vērstas, ekonomikas un cilvēkiem draudzīgas pilsētas veidošanā.
Nobeigumā gribētu novēlēt izturību, vēsu prātu, pieņemot lēmumus, kā arī šajā politiskajā skrējienā nezaudēt cilvēcību!
2009. gada 30. jūnijā