Foto: LETA
Eirosistēmai turpinot uzlabot eiro naudas zīmju dizainu un drošību, jau pavisam drīz – 2014. gada 23. septembrī – mūsu makos nonāks jaunā 10 eiro banknote.


Tā būs otrā Eiropas sērijas naudas zīme, kas sekos 2013. gada pavasarī apgrozībā laistajai otrās jeb Eiropas sērijas 5 eiro banknotei. 

Latvija eiro ieviesa jau pēc jaunā piecinieka laišanas apgrozībā, un mūsu makos pirmās sērijas 5 eiro banknotes ir sastopamas ļoti reti. Pavisam savādāka būs situācija ar jauno 10 eiro banknoti, kura pakāpeniski aizstās arī Latvijā jau tik ierastās naudas zīmes.

Gaidāms, ka turpmākajos gados apgrozībā tiks laistas arī citu nominālu Eiropas sērijas banknotes.

334 miljoni lietotāju

Eiro banknotes un monētas apgrozībā tika laistas 2002. gada 1. janvārī. Patlaban eiro zonai ir pievienojušās 18 Eiropas Savienības (ES) valstis, un 334 miljoni cilvēku veic skaidrās naudas darījumus vienā un tajā pašā valūtā. Ar 2015. gada 1. janvāri eiro zonai pievienosies Lietuva, un tad visās trijās Baltijas valstīs būs vienota valūta, tā vēl vairāk stiprinot reģionālās saites.

Visām eiro zonas valstīm ir vienādas eiro banknotes, atšķiras katras valsts emitētās monētas - tām vienas puses dizainu katra valsts izvēlas pati.

7+2

Eiro banknotes var raksturot ar formulu "7+2" - septiņas pirmās sērijas eiro banknotes un divas otrās (Eiropas) sērijas banknotes. Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes - 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. 

Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi. Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Kā liecina Latvijas Bankas vērojumi, pāreja no lata uz eiro nav radījusi problēmas iedzīvotājiem un eiro banknotēs iestrādātie pretviltošanas elementi ir apgūti sekmīgi.

Īpašu iespiedtehnoloģiju rezultātā eiro banknotes viegli atpazīt ar tausti. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā - zeltīta josla (5-20 eiro banknotēm). Tāpat banknotēs iestrādāti papildu elementi, ko parasti vairāk izmanto profesionālie naudas lietotāji - kasieri, veikalnieki u.c. (ultravioleto staru gaismā redzamās pazīmes, mikroburtu raksts, infrasarkano staru gaismā redzamās pazīmes u.c.).

Dažādu nominālu eiro banknotēm ir nedaudz atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem tās ir vieglāk atšķirt. Vājredzīgajiem cilvēkiem palīdzēs arī tas, ka katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa un katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem cipariem.

Otrās sērijas banknotes

Otrās sērijas eiro banknotēs izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijā. Izmantoti jauni pretviltošanas elementi, kas nodrošinās labāku aizsardzību pret viltojumiem. Salīdzinot ar pirmo sēriju, jaunās eiro banknotes ir izturīgākas un nebūs tik bieži jānomaina. Ilgāks lietošanas laiks samazinās banknošu ietekmi uz vidi.

Dažos jaunās sērijas eiro banknošu pretviltošanas elementos iestrādāts Eiropas - grieķu mitoloģijas tēla - portrets (kā ūdenszīme un uz hologrammas). Tāpēc tās sauc par Eiropas sērijas banknotēm. 

    

Visā pasaulē portreti tradicionāli izmantoti uz banknotēm, jo pētījumi rāda, ka cilvēki viegli atpazīst sejas. Eiropas portretu jaunajām eiro banknotēm izvēlējās, jo tas skaidri asociējas ar Eiropas kontinentu, turklāt papildina banknotes ar cilvēcisku elementu.

Otrās sērijas banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmās sērijas banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu izskatu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu sēriju banknotes.

Līdzīgi kā uz pirmās sērijas banknotēm, arī uz jaunajām Eiropas sērijas banknotēm attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili, taču uz tām nav redzamas reālas ēkas vai tilti.

Tiek izmantoti šādi arhitektūras stili: 5 eiro - antīkais periods, 10 eiro - romānika, 20 eiro - gotika, 50 eiro - renesanse, 100 eiro - baroks un rokoko, 200 eiro - 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra, 500 eiro - 20. gadsimta arhitektūra.

Katrai banknotei izmantota cita dominējošā krāsa, tās ir tādas pat kā pirmās sērijas attiecīgās nominālvērtības banknotēm, tas ir, pelēka (5 eiro), sarkana (10 eiro), zila (20 eiro), oranža (50 eiro), zaļa (100 eiro), dzeltenbrūna (200 eiro) un violeta (500 eiro).

Uz jaunajām banknotēm parādītas valstis, kuras pievienojušās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā pēc pirmās sērijas banknošu ieviešanas. Uz banknotēm redzams eiro nosaukums ne vien latīņu burtiem (EURO) un grieķu burtiem (EYPΩ), bet arī kirilicā (EBPO), ņemot vērā Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007. gadā.

Gatavošanās jaunā desmitnieka ieviešanai

Pirmā izlaiduma 10 eiro banknotes joprojām būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm (un saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma), bet pamazām tiks izņemtas no apgrozības.

Sagatavošanās darbi 10 eiro banknotes izlaišanai notikuši laicīgi - jau kopš 2013. gada. Eiro zonas valstu centrālās bankas vērsās pie banknošu iekārtu ražotājiem, kā arī bankām, mazumtirgotājiem un visiem citiem, kas ražo vai izmanto banknošu apstrādes un autentifikācijas iekārtas, piedāvājot palīdzību iekārtu pielāgošanā jaunajai 10 eiro banknotei.

Ar jaunās 10 eiro banknotes ieviešanu Latvijā neradīsies sarežģījumi. Pirmkārt, Latvijā kā jaunā eiro zonas dalībvalstī izmantotās naudas apstrādes iekārtas ir modernas un lielākoties izgatavotas laikā, kad par Eiropas Centrālās bankas plāniem laist klajā Eiropas sērijas banknotes bija zināms. Latvijā izmantotās naudas apstrādes iekārtas (ieskaitot komercbanku naudas apstrādes iekārtas un degvielas, dzērienu, autostāvvietu, biļešu automātus) lielākoties tiek iegādātas Rietumeiropā, līdz ar to nepieciešamie priekšdarbi jaunās 10 eiro banknotes izmantošanai jau veikti. Tur, kur tomēr bija nepieciešamas izmaiņas, lielākoties tās varēja veikt, pieslēdzoties pie iekārtas ar datoru un veicot programmas atjauninājumu.

Otrkārt, uzņēmējiem tika dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā. Turklāt Latvijas Bankā laicīgi - vēl pirms oficiālās laišanas apgrozībā - bija pieejamas jaunās 10 eiro banknotes, kuras varēja izmantot naudas apstrādes iekārtu testiem.

Sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem šajā jomā īstenota arī laikā, kad apgrozībā tika laistas jaunas latu banknotes, un nekādas būtiskas problēmas neradās. Līdz ar to, kā ierasts, neskaidrību un jautājumu gadījumā uzņēmēji aicināti konsultēties ar Latvijas Bankas naudas tehnoloģiju ekspertiem.

Patlaban jau notiek priekšdarbi citu nominālu otrās sērijas eiro banknošu ieviešanai - tās ir dažādās izstrādes pakāpēs un tiek veikti testēšanas darbi. To laišana apgrozībā plānota pakāpeniski.

Dažādi materiāli par jaunajām 10 eiro banknotēm

Eiro naudas zīmju dizains un pretviltošanas elementi plaši aplūkoti ECB speciāli veidotā interneta vietnē (arī latviešu valodā).

Šā gada pirmo mēnešu pieredze apstiprināja mūsu prognozes - Latvijas iedzīvotāji bija labi sagatavojušies eiro ieviešanai un problēmas ar naudas zīmju atpazīšanu neradās. Par to liecina arī operatīvie dati, kas uzrāda būtisku atklāto viltojumu skaita samazinājumu.

Lai iedzīvotāji justos mierīgi, šajās dienās Latvijas televīzijās tiks izrādīti informatīvie klipi par jauno 10 eiro banknoti un tās drošības elementiem. 

Jau notiek un vēl plānotas arī citas sabiedrības informēšanas aktivitātes, tostarp profesionālajiem naudas lietotājiem - uzņēmējiem, kasieriem u.c.

Esmu pārliecināts, ka jaunā 10 eiro banknote pie 334 miljoniem cilvēku 18 eiro zonas valstīs nonāks bez sarežģījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!